Krīze iestājusies medicīnas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, jo visa uzmanība vērsta tikai uz "Covid-19" saslimstības progresu un saslimušo ārstēšanu, cīņu ar neredzamo ienaidnieku, kas aktivizējas rudenī. Tad vēl elektrības, gāzes, degvielas, būvmateriālu cenu lēciens, kas atstāj iespaidu arī uz pārtikas ražošanas izmaksām, un, protams, mūsu katra spēja un iekšējie resursi ar to visu sadzīvot.
Oktobris vēl tikko sācies, bet jau tagad ir skaidrs, ka atkal būs pārskatītas un novilktas līnijas, ierobežojumi, jo saslimstības rādītāji (vakar atklāts 1752 infekcijas gadījums, 703 ārstējas slimnīcās) izplata SOS signālu.
Valdībā 5. oktobrī vēl nenotika vienošanās, kādus ierobežojošus pasākumus veikt, dramatiski pieaugot saslimstībai. Valsts prezidents Egils Levits otrdien savā uzrunā televīzijā atgādināja arī par valdības atbildību, sakot – jābeidz bakstīties un jāpieņem lēmums par "Covid-19" ierobežošanu.
Vakar, 7. oktobrī, valdības sēdē turpināja spriest par to, kā visefektīvāk veikt ierobežošanu, nenobremzējot dzīvi. Latvijā tiek izsludināta ārkārtas situācija veselības aprūpē, bet no pirmdienas, 11. oktobra, slimnīcās tiks pārtraukta plānveida pakalpojumu sniegšana. Ko tas mums visiem nozīmē?
Tā kā jau esam dzīvojuši gan ārkārtējā situācijā, gan ierobežojumos un arī daļa strādājusi attālināti, veikalos izpirkuši griķus un tualetes papīru, staigājuši vecās zeķēs, tagad arī pieņēmuši dzīves kvalitāti atbilstoši sertifikātiem, gan jau šo trešo (vai ceturto) vilni pārcietīsim, jo vēl nav devītais.
Taču var arī neļauties bailēm, panikai, iebiedēšanai, saglabāt cerību, ka viss sliktais reiz beidzas. No pandēmijas laika mācībām atceramies, cik ļoti ir nepieciešami savstarpējie kontakti, sarunas un uzmundrinājumi. Svarīgi, lai cilvēks ar savām bēdām nepaliktu viens. Lai būtu atsaucīgi cilvēki, kaimiņi, lai nav tā, ka kāds nezina, kur griezties, kad ir pavisam slikti, lai ir, kas piezvana un kam piezvanīt.
Kad plašsaziņas līdzekļos populārākie vārdi ir "Covid-19" infekcija un krīze, liekas, ka vairs nav nekā laba un skaista. Kā neļauties nomāktībai, kur saskatīt prieku?
Kaut arī koku krāsainās lapas krietni norāva spēcīgais vējš, tomēr laiks pieturas silts, vēl dabā krāsu ir gana, kas tā vien mudina doties uz rudenīgo ainavu un skatu vērošanas vietām. Tradicionāli tā daudziem ir Sigulda, bet nesen satiku iedvesmas pilnu paziņu, kas, aizbraucot uz Smilteni, sapratusi, ka tā ir kā otra Sigulda, turklāt interesanti ir pabūt tur, kur vēl neesi bijis. Atpūsties no ikdienas var arī, dodoties pastaigā uz tuvējo mežu. Joprojām var atrast un salasīt gailenes, mežrozītes. Oktobra sākumā vēl nav manīti zosu kāšu masveida lidojumi, kas liecina, ka līdz ziemai vēl tālu.
08.10.2021