Ik gadu liela daļa no ugunsgrēkos bojāgājušiem un cietušajiem ir tieši seniori. VUGD statistika liecina, ka šogad no 70 ugunsgrēkos bojāgājušajiem cilvēkiem 50% jeb 35 bija vecumā virs 60 gadiem, savukārt no 174 ugunsgrēkos cietušajiem cilvēkiem 30% jeb 52 vecums ir virs 60 gadiem. Līdzīga statistikas tendence bija arī pērn.
VUGD aicina ne tikai pārrunāt ar vecākiem un vecvecākiem ugunsdrošības jautājumus, bet arī pašiem izdarīt visu nepieciešamo, lai senioru mājoklī samazinātu ugunsgrēka izcelšanās iespējamību.
– Ik gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanas izraisītām problēmām – neiztīrītiem dūmvadiem, bojātām apkures ierīcēm un nepareizu apkures ierīču lietošanu, – norāda Agrita Vītola, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja. – Parūpējieties par saviem tuviniekiem, lai viņu mājoklī neizceltos postoši ugunsgrēki, atgādiniet, ka ik gadu nepieciešams iztīrīt skursteni un pārbaudīt sildierīces, kā arī pastāstiet par pareizu apkures ierīču lietošanu. Senioriem noteikti ir jāatgādina, ka, dedzinot sveces, tās vienmēr jānovieto uz nedegošas virsmas, drošā attālumā no aizkariem un citiem degtspējīgiem priekšmetiem. Īpaši svarīgi uzsvērt, ka, aizejot gulēt vai izejot ārpus mājām, sveces nedrīkst atstāt degot.
Piededzis ēdiens, kas atstāts bez uzraudzības uz ieslēgtas plīts un radījis spēcīgu sadūmojumu, ir viens no iemesliem, kāpēc iet bojā vai cieš gados vecāki cilvēki.
– Nevajadzētu gatavot, kad jūtas miegains vai ir lietoti medikamenti, kas padara miegainu, kā arī nav vēlams atstāt ēdienu uz ieslēgtas plīts un doties prom no virtuves, jo bieži vien cilvēki par gatavošanu aizmirst, iesnaužas vai aizraujas ar citu nodarbi, un ēdiens piedeg. Ja tomēr gatavošanas laikā sanāk iziet no virtuves, piemērots risinājums šādām situācijām ir laika fiksēšanas ierīces –
taimeri vai atgādinājumi telefonā, kas neļaus aizmirst par ēdienu, kas atstāts uz ieslēgtas plīts vai krāsnī. Diemžēl VUGD apkopotā statistika par mājokļu ugunsgrēkiem, kuros ir cietuši vai gājuši bojā cilvēki, liecina, ka lielākajā daļā gadījumu dūmu detektori nav bijuši uzstādīti. Tomēr ir fiksēti vairāki gadījumi, kad tieši dūmu detektora signāls ir palīdzējis laikus pamanīt ugunsnelaimi un visiem mājokļa iemītniekiem izglābties no piedūmotās vides. Nereti ugunsgrēks izceļas cilvēku neuzmanības dēļ, tādēļ seniori novērtēs, ja viņu mājoklī tiks ierīkots dūmu detektors, kas ar spalgu skaņu brīdinās, ka izcelsies ugunsgrēks, un ļaus laikus pamest piedūmotās telpas un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus, – uzsver Agrita Vītola.
Lai papildinātu iedzīvotāju zināšanas par drošību, VUGD teritoriālo struktūrvienību amatpersonas līdz šā gada beigām, ja tas būs iespējams, rīkos tikšanās dažādām senioru organizācijām, kā arī nogādās „Drošības avīzi" – informatīvo materiālu par ugunsdrošību, kas sagatavots tieši senioriem.
5.10.2021.