Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ikdienas darbs un pārbaudes saistītas ar dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanas kontroli. Zemnieku saimniecībās tiek sekots līdzi tam, vai mājdzīvnieku labturība atbilst prasībām, savukārt mājsaimniecību gadījumā tas tiek darīts uz iedzīvotāju iesniegumu, sniegtās informācijas par iespējamiem pārkāpumiem pamata.
PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa dienestā strādā 20 gadu, Austrumvidzemes pārvaldē – kopš 2009. gada.
– Kāda ir situācija ar mājdzīvnieku labturību Madonas reģionā? Cik iesniegumu tiek saņemts?
– Madonas reģionā vidēji mēnesī tiek saņemti pieci iesniegumi par dzīvnieku labturības vai veselības jautājumiem (tai skaitā arī par mājlopiem). Mūsu darbs tiek plānots, nevaram izbraukt kā ātrā palīdzība, taču, kolīdz saņemts iesniegums vai ziņojums, cenšamies to veikt pēc iespējas ātrāk. Kas diemžēl parādās, faktiski 50% gadījumu ir kaimiņu savstarpējo attiecību kārtošana. Aicinu informēt par vietām, kur patiesi vajadzīga mūsu palīdzība, jo paši nevaram zināt, kur kas notiek. Vislabāk to pirmie pamana kaimiņi.
– Un gadījumi, kad ir ziņots pamatoti?
– Mūsu pašmērķis nav braukt un noteikti sodīt. Mērķis ir, lai tās lietas tiktu sakārtotas. Diezgan bieži ir gadījumi, kad cilvēks nesaprot un neapzinās, ka būtu darījis nepareizi. Tāpēc izskaidrojam, ja konstatējam kādas neatbilstības, braucam pārbaudīt vēlreiz. Ja nepalīdz šī pamudināšana, tad reizēm tikuši piemēroti naudas sodi, bet parasti cenšamies līdz tam nenonākt.
Nav bijis tādu gadījumu, kad uzreiz pirmajā braukšanas reizē mēs izņemtu dzīvnieku. Pirmais – ir jādod iespēja cilvēkam laboties. Ir bijis, kad nosakām otro dienu par (pārkāpuma novēršanas. – Aut.) termiņu. Ja situācija ir dramatiska un arī otrajā dienā cilvēks nav mēģinājis neko uzlabot, tad dzīvnieks tiek izņemts, ir uzsākti arī administratīvā pārkāpuma procesi. Ja redzam, ka, paliekot pie saimnieka, būs apdraudēta dzīvnieka veselība un pat dzīvība. Tas nav ļoti bieži; Madonas pusē pa šo laiku varu atminēties 2-3 tādus gadījumus.
Aicinu nebaidīties mūs informēt, jo pieņemam jebkuru iesniegumu, kas saistīts ar dzīvnieku labturību. Nav obligāti jānosauc savs vārds; pat ja tas ir nosaukts, pārbaudē to arī neatklājam, kas ir ziņojis. Ja iesniegumā ziņots par lietām, kas ir pašvaldības vai valsts policijas kompetencē, pārsūtām informāciju, lai tiktu reaģēts un risināts.
– Kādi ir biežākie pārkāpumi, kas tiek konstatēti?
– Vēl joprojām tas, ka suņi nav reģistrēti, kam obligāti jābūt izdarītam kopš 2017. gada 1. janvāra. Un aizmirstas par vakcināciju. Arī kaķiem jāveic vakcinācija pret trakumsērgu, lai gan kādam varbūt šķiet, ka par trakumsērgas gadījumiem tā īsti neesam dzirdējuši, gadījumi ir tāli un uz mums neattiecas.
– Kaķu jomā liela problēma šķiet to nekontrolētā vairošanās.
– Likumdošanā nav noteikts, ka mājdzīvniekam obligāti jābūt ķīmiski vai fiziski sterilizētam. Ja kaķis tiek laists ārpus valdījuma nesterilizēts, tas ir turēšanas pārkāpums, kas jākontrolē pašvaldības policijai. Madonā tās laikam joprojām nav, kaut kad, iespējams, būs. Arī suņu riešana, apkārtējo traucēšana un tamlīdzīgi jautājumi ir turēšanas prasības, kas arī attiecas uz saimniekiem un ir jāievēro. Bet PVD to nav spējīgs izkontrolēt. To vajadzētu darīt un skatīties pašvaldībai.
– Vai mājdzīvnieku turēšanas un labturības nodrošināšanas problēmu cēlonis ir vairāk cilvēku neinformētība vai finansiālas grūtības, iespējams, lauku reģionos?
– Ļoti bieži ir tā, ka cilvēki paņem dzīvniekus kā „uci, uci". Aizmirst, ka ir ļoti daudz pienākumu mājdzīvnieka turēšanā. Jāvakcinē, jāved pie daktera, ar suņiem jāiet uz suņu skolu. Ne jau tāpēc, ka tas ir rakstīts likumdošanā, bet gan tāpēc, ka dzīvniekam būs labāk, ja tas būs izdarīts.
Lauku mājās ir redzēti seniori, kuri sākumā sapirks visu nepieciešamo saviem mājdzīvniekiem un tikai tad sev. Tātad kaut kādā veidā to naudiņu sadalīt var. Bieži vien tieši ne tajās turīgākajās ģimenēs mājdzīvnieki ir aprūpēti, tiek dota mīlestība, un tur viss ir kārtībā. Un ir, protams, arī izņēmumi.
– Cik Madonā ir veterināro inspektoru; vai ar PVD kapacitāti pietiek situācijas kontrolei, vai tas būtu risināms jautājums priekšdienām?
– Austrumvidzemes pārvaldē strādā pieci veterinārie inspektori, kuri strādā pa visu Austrumvidzemes reģionu. Tiek reaģēts uz pilnīgi visiem saņemtajiem iesniegumiem – to spējam izdarīt. Man ļoti patiktu (un tam jau ir arī pozitīvi piemēri) sadarbība ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām, biedrībām. Arī tās var iet un informēt, kā suns, kā kaķis jātur, kas viņiem ir labāk, kādā vecumā kaķītim varētu mācīt. Piemēram, bieži vien ir stereotipi, ka vislabākā barība sunim ir kauli. Nekādā gadījumā! Starp biedrību biedriem nereti ir kāds, kas ir gana zinošs par to informēt, pastāstīt.
Aicinu dzīvnieku īpašniekus ieklausīties, ja pie viņiem ierodas biedrību biedri. Jā, tā nav kontrolējoša iestāde, bet bieži vien tas palīdz atrisināt problēmu. Kā labo piemēru viennozīmīgi varu minēt Gulbeni, laba sadarbība ir arī Alūksnē. Ļoti gribētu, lai tāda sadarbība veidotos arī Madonā. Biedrībām ir vairāk informācijas par iespējamiem pārkāpumiem, jo tām vairāk uzticas – tie ir cilvēki no pašu vietējās sabiedrības; no mums vairāk baidās. Ja PVD saņem informāciju par pārkāpumu no biedrības, tad teju vai zinām – jābrauc nekavējoties, jo tātad tur iepriekš ir darīts viss iespējamais un arī neiespējamais, lai šim dzīvniekam palīdzētu. Bet iedzīvotāji var – un arī vajag – ziņot PVD! Nebraukājam apkārt, meklēdami, ka tik kādu sodīt. Galvenais ir pārkāpumus risināt un novērst, ko var panākt arī informējot.
– Vai informatīvais darbs tiek veikts arī ārpus pārbaudēm, preventīvā veidā?
– Ir izdoti dažādi bukleti. Būtiski – vai tas sasniedz mērķi. Šajos interesantajos laikos visu ir pārņēmis internets. Turklāt šādas tēmas lasa tikai domubiedri. Manā skatījumā, vislabākais informēšanas veids ir vecu vecais – no mutes mutē. Kad inspektori parādās kādā ciematā, kādam ir aizrādīts, piemēram, par nereģistrētu suni, pēc tam masveidā tiek meklēts dakteris, lai mājdzīvnieku vakcinētu, reģistrētu.
1.10.2021.