Biedrība „Madonas dzīvnieku draugi" (darbojas kopš 2015. gada):
Suņu turēšanas gadījumā visbiežākie saimnieku pārkāpumi: ārā turētiem suņiem nav suņa būdas vai tā ir sliktā stāvoklī, suns tiek turēts tikai ķēdē, nenodrošinot obligātās pastaigas (vismaz 30 minūtes reizi diennaktī), mājdzīvnieks tiek barots neregulāri, ar nepiemērotu pārtiku un tamlīdzīgi. Ir daļa saimnieku, kas nav veikuši vakcināciju, suņa apzīmēšanu ar mikročipu un reģistrēšanu datubāzē, tiek pieļauta klaiņošana. Līdz šim biedrība ir uzņēmusi astoņus suņus, atrodot tiem jaunus saimniekus.
Savukārt otra izplatītākā mājdzīvnieka – kaķa – turēšanā visbiežākie pārkāpumi, ar ko biedrība saskārusies, ir nesterilizēta kaķa laišana ārpus saimnieka valdījuma. Salīdzinoši krietni vairāk gadījumu, kad kaķi arī tiek ļaunprātīgi pamesti. Diemžēl Madonas reģionā joprojām nav dzīvnieku patversmes vai noslēgta līguma ar tādu iestādi, kurā sistemātiski varētu ievietot klaiņojošos kaķus. Tādēļ „Madonas dzīvnieku draugi" sociālos kaķus (pamestus mājas kaķus/kaķēnus) iespēju robežās uzņem savos privātajos mājokļos, kamēr tiem atrod jaunus saimniekus. Savukārt nesociālajiem jeb uz ielas uzaugušiem mežonīgiem kaķiem palīdz īstenot programmu „noķer-sterilizē-atlaiž", lai kaķi uz ielas vismaz nevairotos. Tādējādi sešu gadu laikā, kopš biedrība darbojas, caur „pagaidmāju" brīvprātīgo iniciatīvu jaunas mājas ir atraduši vairāk nekā 200 kaķu; tāds pats skaitlis sterilizētu un savā dabiskajā vidē atlaistu nesociālo ielas kaķu. Kopumā ticis palīdzēts ap 500 mājdzīvniekiem.
Smagākie gadījumi bijuši: kaķēns ar lauztu ķepu, no slīcināšanas izglābti kaķēni, novārdzināti un ilgstoši badojušies kaķi, ar hroniskām, laikus neārstētām slimībām, smagas traumas, kas gūtas no automašīnām, ielīšanas auto motortelpā, suņu kodumiem, lamatām, zāles pļāvēja.
Ļoti smaga un faktiski nerisināta problēma ir mājdzīvnieku nekontrolēta pavairošana un mazuļu atsavināšana jauniem saimniekiem, neievērojot likumdošanā noteikto. Piemēram, kaķēns/kucēns tiek atdots pirms likumdošanā noteiktā atsavināšanas vecuma, tam nav veikta obligātā vakcinēšana, kucēna gadījumā –
arī čipēšana un reģistrēšana. Šādu sludinājumu un piedāvājumu ir pilns internets; uz biedrības centieniem par to informēt mājdzīvnieku pavairotājus visbiežāk vienkārši tiek saņemtas samazgas. Problēma ir tajā – ja kaķenes vai kuces saimnieks neievēro noteikumus, mazuli atdodot jaunajam saimniekam, kur ir garantija, ka noteikumus turpmāk ievēros jau jaunais saimnieks? Visbiežāk diemžēl – kā mežā sauc, tā atskan… Ja svarīgākais ir mājdzīvnieka mazuli atdot, lai nepapildinātu savu zvēru pulciņu mājās ar nevēlamām mutēm, netiek pienācīgi rūpīgi izvērtēts, vai jaunais saimnieks tiešām būs adekvāts, rūpīgs un likumpaklausīgs. Kā arī – Latvijas patversmēs tiek eitanizēti tūkstošiem dzīvnieku (PVD dati par 2016. gadu liecināja – eitanizēti ap 3000 dzīvnieku jeb 1/3 no patversmēs ievietotajiem), jo trūkst līdzekļu to uzturēšanai, ārstēšanai, līdz tiktu atrasti jauni saimnieki. Katrs mazulis, ko kāds „atdevis labās rokās", pavairojot savus mājdzīvniekus, atņem iespēju pie palīdzības un uz savām mājām tikt dzīvniekiem, kuri pamesti uz ielas vai nonākuši patversmē, biedrībā. Iedzīvotāju skaits valstī tikai samazinās, atbildīgu un parūpēties spējīgu saimnieku skaits līdz ar to proporcionāli arī. Tikmēr mājdzīvnieku skaits saglabājas nesamērīgi augsts.
1.10.2021.