Biedrība „Madonas invalīdi" dibināta pirms pieciem gadiem, bet līdz tam bija pazīstama kā „Madonas invalīdu atbalsta centrs", ko vadīja Lidija Spilberga. Biedrības darbības pamatā ir klientu apkalpošana sociālo jautājumu jomā, kad ikviens biedrības dalībnieks var saņemt padomu un konsultāciju, piemēram, par to, kā nokārtot sev invaliditātes grupu. Savā pastāvēšanas laikā biedrība vēl ne reizi nav saņēmusi Madonas novada pašvaldības atteikumu, vēršoties tajā pēc atbalsta.
– Pašvaldība mūs vienmēr atbalsta, līdz šim nav nācies saskarties ar atteikumu. Kad ievācāmies jaunajās telpās, dome palīdzēja ar finansējumu tās iekārtojot, sakārtojot elektrību. Arī maksa par telpu nomu mums nav jāsniedz. Pašvaldības vadība un pārstāvji allaž ir atsaucīgi un pretimnākoši, lai gan es neko daudz neprasu, palīdzību saņemam vienmēr. Mūsu biedrības galvenais mērķis ir satuvināt cilvēkus, jo pats galvenais taču ir komunikācija un kopāsanākšana. Mēdzam doties arī ekskursijās, tās gan vairāk organizē senioru biedrības pārstāve Rita Dzene. Aktīvākie mūsu biedrības dalībnieki, kuri ir arī senioru biedrības biedri, dodas viņas organizētajos braucienos, –
skaidro biedrības „Madonas invalīdi" valdes priekšsēdētāja Mārīte Kolveite.
Viņa uzskata – naudu nevajag lieki izšķērdēt, bet gan izmantot lietderīgi, tāpēc, ja pašvaldībai tiek lūgts finansiāls atbalsts, pamatojumam jābūt racionālam un lietderīgam.
– Agrāk es rīkoju sporta sacensības, tā kā tās bija Latvijas mēroga, pie mums ciemos ieradās cilvēki no dažādām Latvijas malām. Arī šo sacensību organizēšanu pašvaldība atbalstīja, sniedzot nepieciešamo finansējumu, varējām izmantot arī sporta halli. Tā kā nu jau divus gadus vīruss diktē savus noteikumus, neuzņemos atbildību rīkot šīs sacensības, tādēļ arī finansējumu tām neprasīju. Prātoju par kādu citu aktivitāšu ieviešanu, piemēram, speciālistu konsultāciju organizēšanu, lai ar šo nodarbību palīdzību sniegtu cilvēkiem morālu atbalstu un palīdzētu tikt galā ar problēmām, ko rada gan vīruss, gan citi faktori, – idejās dalās Mārīte Kolveite, piemetinot – šķērslis biedrības ikdienas darbam ir tas, ka klienti, kuri atrodas ratiņkrēslā, nevar piekļūt telpām, kas atrodas Blaumaņa ielā 3, un ar to saskaras ne tikai biedrība, bet arī sociālais dienests.
17.09.2021.