Lai arī skolas ikdiena sākusies ar skolēnu testēšanas problēmām, visi ir priecīgi par atkalredzēšanos un mācībām klātienē. Lubānas vidusskolu 2021./2022. mācību gadā apmeklē 171 skolēns, kas, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, ir tikai nedaudz (par 7 skolēniem) vairāk. 1. klasē mācības uzsāka 18 pirmklasnieki, tas ir vairāk nekā iepriekšējos divos mācību gados.
Lai bērni atkal iejustos skolas kolektīvā, ikdienā, klātienes mācībās, pagājušajā nedēļā Lubānas vidusskolā notika adaptācija, kad klases devās pārgājienos, spēlēja spēles un rotaļas. Mācību stundas tika uzsāktas tikai ar 6. septembri.
Lubānas vidusskolas direktore Iveta Peilāne atklāj, ka, jauno mācību gadu uzsākot, Lubānas vidusskolai pievienojās 9 bijušās Meirānu Kalpaka pamatskolas bērni (pirms slēgšanas tur mācījās 23 skolēni un 9 pirmsskolas vecuma bērni).
– Kāpēc būtu bijis jābūt lielākam skolēnu pieaugumam mūsu skolā, jo bija plānots, ka mācīsies 180 skolēnu? Daži bērni aizgāja prom no mūsu skolas, jo vecāki mainīja dzīvesvietu, bija skolēni, kas mainīja skolu. Tas jau ir dabisks process, ka daži skolēni pienāk klāt, daži – aiziet. Lubānas vidusskola varēja uzņemt tos Meirānu skolēnus, ņemot vērā programmas, kādas nodrošinām, jo Meirānu Kalpaka pamatskolā bija speciālās izglītības programma. Daļa skolēnu devās turpināt izglītību uz Dzelzavas pamatskolu, vairāki izvēlējās Degumnieku pamatskolu u. c. Tiem, kas uz mūsu skolu pārnāca pēc Meirānu Kalpaka pamatskolas slēgšanas, tagad noteikti ir agrāk jāceļas, agrāk jādodas uz skolu, un droši vien viņi arī vēlāk nokļūst mājās, jo dzīvo Indrānu pagasta Meirānos. Līdz ar to katru darbdienu uz Meirāniem tiek nodrošināts skolēnu pārvadājumu transports.
Vaicāta, vai Lubānas vidusskolā darbu atrada kāds no Meirānu Kalpaka pamatskolas pedagogiem, Iveta Peilāne saka: – Jau pagājušajā mācību gadā uz nepilnu slodzi strādāja angļu valodas skolotāja Ilze Stiprā, bet šajā mācību gadā viņa māca skolēnus jau uz pilnu slodzi. Diemžēl mūsu skolai nebija vajadzības un iespēju piedāvāt vairāk darbiņu. Cik zinu, lielākā daļa Meirānu Kalpaka pamatskolas skolotāju ir atraduši kādus darbus, jo bija diezgan daudz skolotāju, kuri strādāja amatu apvienošanas kārtībā.
Par skolu tīkla sakārtošanas norisi Iveta Peilāne dalās pārdomās: – Meirānu Kalpaka pamatskolā skolēnu skaits bija kritiski mazs, tāpēc arī tika pieņemts lēmums to slēgt. Saprotams, slēgšana neizraisa priecīgas izjūtas, jo meirānieši savā mazajā skolā dzīvoja kā viena liela ģimene. Varbūt tas, no vienas puses, ir labi, jo mazās skolās katrs par katru zina un pret skolēniem ir vairāk individuāla pieeja, pie katra bērna izaugsmes var vairāk piedomāt un piestrādāt, bet līdz ar to savstarpējā konkurence ir krietni mazāka, kas arī ir nepieciešama. Droši vien arī visas citas iespējas mazajā skolā nav tādas, kā tad, ja skola būtu lielāka. Arī mēs šobrīd varam teikt, ka arī mūsu skolā varbūt nav tādu iespēju, kādas ir Madonas pilsētas vidusskolā.
Protams, salīdzinot ar Meirānu Kalpaka pamatskolu, esam liela skola, bet, ja salīdzina ar Madonas pilsētas vidusskolu, vairs neesam liela skola. Arī Cesvaines un Ērgļu vidusskolas ir nedaudz lielākas par Lubānas vidusskolu.
Katras skolas uzturēšanai ir nepieciešami līdzekļi. Lubānas vidusskolai arī aktuāla ir skolas siltināšana, ko neesam varējuši paveikt, un tas būs jāpaveic, iekļaujoties Madonas novadā. Toties iepriekš Lubānas novada pašvaldība Lubānas vidusskolu visu laiku vairāk vai mazāk ir nodrošinājusi ar visu nepieciešamo. Kad augustā jaunizveidotā novada vadība, izglītības pārvaldes darbinieki apmeklēja skolas, viņi Lubānas vidusskolu atzina par ļoti labi uzturētu un mācību procesam nodrošinātu. Varbūt mums nav daudz informācijas tehnoloģiju, taču visu laiku iegādājamies, atjauninām datoru tīklu. Pagājušajā gadā, kad pandēmijas dēļ bijām spiesti mācīties attālināti, no IZM saņēmām 15 portatīvos datorus, izdalījām skolēniem 20 planšetes, arī kameras. Tiem, kam bija vajadzība, radām risinājumu. Saprotams, varētu būt atsevišķu priekšmetu kabineti labāk nodrošināti, bet iespēju robežās mācību procesu varam veikt pilnībā. Esam pieteikušies konkursam par finansiālu atbalstu, lai labāk aprīkotu fizikas kabinetu.
Ar Madonas novada izglītības pārvaldi jau arī iepriekš bijusi laba sadarbība, kad skaitījāmies Lubānas novads. Visā, kas saistījās ar skolotāju metodisko darbu, mācību priekšmetu olimpiādēm, sporta sacensībām, sadarbojāmies kādreizējā Madonas rajona ietvaros.
Uz vaicājumu par to, vai, izveidojot lielāku novadu, izglītībai būs vairāk naudas, Lubānas vidusskolas direktore, kas ir arī Madonas novada domes deputāte, atbild: – Būšu atklāta – tad, kad mēs savam Lubānas novadam bijām divas skolas, novads neko nežēloja, izglītībai tika atdoti ļoti daudz līdzekļu, gandrīz puse no novada budžeta. Dzīvosim, redzēsim, kā būs, jo Madonas novadā tagad ir vairāk vidusskolu.
10.09.2021.