Pandēmijas laikā muzeji tāpat kā daudzi citi sektori bija spiesti pārdomāt un pārvērtēt savu politiku, stratēģijas un mērķus. Pandēmija muzejus ieslodzīja mājsēdē sākotnēji uz dienām, pēc tam nedēļām un mēnešiem ilgi.
– Kā pandēmijas radītie ierobežojumi ietekmējuši muzeju darbību? – vaicāju Latvijas Muzeju biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājai un Madonas muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītājai Zanei Grīnvaldei.
– 2020. gads radīja apstākļus, kad jāpārdomā muzeju piedāvājums un komunikācijas veids ar apmeklētājiem, jāpārskata muzeju misija un jāizvērtē, kā veidot krājuma, mārketinga un pētnieciskā darba stratēģijas. Muzeji uz laiku zaudēja apmeklētājus un iespēju gūt finansējumu savu ēku, krājumu uzturēšanai, pat darbinieku atalgojumam un ideju realizēšanai. Laikā, kad muzeji bija slēgti, speciālisti radīja jaunus produktus, meklēja jaunus komunikācijas veidus, attālināti kļūstot vēl pieejamāki. To pierāda LMB „Gada balvas 2021" pieteikumi, jo bez kvalitatīvām ekspozīcijām un izstādēm tika pieteikti muzeju veidoti vides objekti (Limbažu muzeja vēsturiskais kiosks), izstādes pilsētvidē (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM)), jauna veida izglītojošas programmas (Labsajūtas mēnesis LNMM), sadarbība ar vietējām kopienām, radošajām industrijām, oriģinālas publikācijas.
Pandēmijas laiks devis apjausmu par muzeju auditoriju un piedāvājumu. Muzeji ir sapratuši, ka šāda situācija var atkārtoties, un, gatavojot izstāžu un pasākumu plānus, strādājot pie jaunām izglītojošām programmām, nu paredz plānu A un B. Vienlaikus muzeji ir aptvēruši jaunās iespējas, tehnoloģiju plusus, un ir skaidrs, ka muzeji neiztiks bez digitālās stratēģijas izveides. Šai laikā ir attīstīta un pilnveidota komunikācija virtuālajā vidē, tā kļuva par galveno platformu sarunā ar apmeklētājiem. Madonas muzejā daudz vairāk izmantoti digitālie rīki krājuma pieejamības veicināšanai: krājuma materiālu digitalizācija, videomateriālu veidošana no krājuma materiāliem. Sociālajos tīklos un mājaslapā veidojām fotostāstus no krājuma, virtuālas izstādes, izglītojošus materiālus, kas rosina vēstures iepazīšanu.
Pandēmijas laikā izjutām lielu interesi par krājuma materiāliem, sniedzām atbildes par dzimtu, vietu, notikumu pētījumiem. Tas bija viens no intensīvākajiem muzeju speciālistu darbiem. Muzeji ir atraduši jaunas formas, kā iziet ārpus muzeja telpām, tiek izmantotas muzeju ārtelpas, atrasti veidi, kā veidot izstādes neierastos formātos (pilsētvidē uz baneriem, izstāžu eksponēšana lielveikalu telpās).
Pandēmija veicināja ciešāku sadarbību ar izglītības iestādēm, jo muzeji ir viena no piemērotākajām kultūrvietām, ar ko skolotāji var sadarboties attālinātā mācību darba ietvaros, stāstot par mākslas, kultūras un vēstures tēmām. Pandēmijas laiks sakrita ar LMB projekta realizāciju, jo muzeji.lv vietnē, sadarbojoties ar projekta „Latvijas skolas soma" (LSS) komandu, tika izveidots mūsdienīgs, viegli pārskatāms „Latvijas skolas somas" meklēšanas rīks. Arī Madonas muzejs veica izglītojošo nodarbību norisi attālinātā formātā un sekmīgi atjaunoja programmu piedāvājumu.
Viens no pozitīviem pandēmijas laika ieguvumiem ir LMB iniciatīva, aicinot muzeju speciālistus iedziļināties ilgtspējīgas attīstības jautājumos. Madonas muzejs te dalījās ar labās prakses piemēriem, mēs lepojamies ar izglītojošo nodarbību ciklu „Kas ir pilsētbūvniecība?" un etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklāto krātuvi Sarkaņos.
Gatavojoties Madonas pilsētas 95 gadu jubilejai, izveidojām izstādes pilsētvidē, stāstus sociālajos tīklos, līdzdarbojamies grāmatas „Mana Madona" sagatavošanā. Ir izdota krāsojamā un izziņas grāmatiņa bērniem „Izzini un iepazīsti Madonu", piedalījāmies LTV 1 raidījuma „Ielas garumā" veidošanā. Pētniecības darba rezultātā izveidojām nozīmīgas izstādes „Madonas slimnīcai 90" (muzejā) un „Septiņas ielas laiku lokos" (pilsētvidē).
Viens no nozīmīgākajiem pandēmijas laika darbiem ir 2018. gadā iesāktā Madonas novada vēstures ekspozīcijas veidošana. 2020. gada otrajā pusē Madonas muzeja pārziņā nonāca topošais kultūrizglītības centrs „Haralda Medņa Dziesmusvētku skola", muzeja speciālisti palīdzēja centra iekārtošanā, krājuma priekšmetu restaurācijā, projektu sagatavošanā.
– Kāda ir muzeja kolekciju pieejamība? Vai veiktas kādas neplānotas, bet krīzes situācijas ierosinātas iniciatīvas?
– Pandēmijas laikā pastiprinājās interese par muzeja Nacionālo krājumu. Lai apskatītu muzeju vērtības, labs palīgs ir Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs (NMKK). To aktīvi papildināja arī Madonas muzeja speciālisti. Par NMKK nozīmi un lietojamību atgādinājām muzeja sociālajos tīklos un mājaslapā, un, pateicoties šai komunikācijai, interesenti pie muzeja speciālistiem joprojām vēršas ar konkrētiem jautājumiem.
Jaunums ir muzeju izstrādātās mājaslapas, kas aizved uz virtuālo muzeju. To pandēmijas laikā sekmīgi iesāka LNVM, izveidojot e-muzeju https://emuzejs.lnvm.lv, tāpat ko līdzīgu paveica Latvijas Nacionālais dabas muzejs.
Pandēmijas radītā situācija veicināja muzeju pievēršanos virtuālo izstāžu veidošanai. Muzeji bija slēgti, arī Madonas muzejs nebija izņēmums, un mūsu izveidotās izstādes tika publicētas un arvien ir skatāmas izveidotajā Youtube kontā, sociālajos tīklos un mājaslapā.
Sociālajos tīklos muzeji popularizē krājumu, stāstot par konkrētām priekšmetu grupām. Madonas muzeja Facebook statistika apliecina, ka tieši šie ieraksti piedzīvo vislielāko atsaucību, un muzejs tā iegūst atgriezenisko saiti.
Līdz ar digitālo risinājumu pasaulē ienāk arvien vairāk jauninājumu, kas palīdz muzejiem krājumu un piedāvājumu padarīt neparastāku, bet jāatceras, ka, lai radītu kvalitatīvu un tehniski profesionālu piedāvājumu virtuālajā vidē, ir nepieciešams finansējums un specifiskas zināšanas. Latvijas muzejiem, īpaši ar mazu darbinieku skaitu un finansējumu, grūti sacensties ar muzejiem, kuros ar komunikāciju un digitālajiem risinājumiem strādā vairāki cilvēki. Visbiežāk tās ir pašmācības ceļā iegūtas zināšanas vai sadarbība ar speciālistiem ārpus muzeja vides.
– Kā pandēmijas laiks ietekmēs muzeju dažādās darbības politikas nākotnē?
– Pandēmijas laiks pierādīja – muzeji sabiedrībai ir nepieciešami. Līdzās galvenajai muzeju misijai tie veic ļoti būtisku darbu – sniedz sabiedrībai mieru, spēj uzlabot tās mentālo veselību. Amerikā un arī Eiropā to uztver kā nozīmīgu faktoru sabiedrības atveseļošanā. Arī Latvijas muzeji pamazām apjauš, ka ar piedāvātajām aktivitātēm ne tikai spēj sniegt izglītojošu pieredzi, bet arī atveseļot sabiedrību. To apliecina sabiedrības ieinteresētība un vēlme apmeklēt muzejus jau no pirmajām muzeju atvēršanas dienām. Madonas muzejs piedzīvoja patīkamu atkaltikšanos ar apmeklētājiem pilsētas svētku dienā, kad muzeja izstāžu zāļu teritoriju un iekštelpas caurmērā apmeklēja 250 cilvēku.
Lai arī muzeji ir gatavi komunicēt attālinātā formātā, uzskatu, ka muzejam jābūt atvērtam un pieejamam apmeklētājam, tā ir muzeja būtība. Muzejā ir nepieciešami cilvēki, kas novērtē kultūras un mākslas bagātības, un sabiedrībai ir vajadzīgi muzeji, kas sniedz mieru jebkādos apstākļos. Pandēmija ir viesusi izmaiņas muzeju darbu plānošanā, bet tā nemaina muzeja pamatmisiju, tikai papildina to. Pandēmija veicinājusi jaunu muzeju stratēģiju veidošanu, plānu pārskatīšanu un pievēršanos digitālajai stratēģijai. Iespējams, tiks veidota jauna stratēģija – krīzes un riska mazināšanas stratēģija.
– Kāds bijis pārvaldošo institūciju atbalsts ārkārtējās situācijas apstākļos?
– Pandēmija, apmeklētāju, jo īpaši ārvalstu tūristu, zaudēšana neapšaubāmi atstājusi sekas arī Latvijas muzeju nozarē. Ārzemju tūristu neesamība lielākajiem Latvijas muzejiem radīja zaudējumus. Tomēr valsts un pašvaldību muzeji atradās labākā situācijā nekā privātie muzeji, jo pirmajiem ir palīgs un finansētājs – attiecīgais pārvaldītājs – pašvaldība vai valsts. Liels atspaids bija kovida naudas novirzīšana uz Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursiem, uz Kultūras ministrijas konkursiem. Muzeji to ļoti aktīvi izmantoja. Īpaši to manījām 2021. gada februārī, kad iesniegto projektu kopsumma krietni pārsniedza pieejamo finansējumu.
20.08.2021.