Pārņēmušas ļoti divējādas izjūtas par šonedēļ pieņemtajiem lēmumiem „Covid-19" vakcinēšanās saistībā. Lai gan likums vēl būs jāpieņem Saeimā, trešdien Ministru kabineta līmenī atbalstīti grozījumi „Covid-19" infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Zināms, ka starp visu sīko druku, grozījumi paredz – „Covid-19" sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, būs obligāts mediķiem, sociālās aprūpes darbiniekiem, izglītības nozarē strādājošajiem, amatpersonām (gan valsts pārvaldē, gan valsts drošības iestāžu amatpersonām). Tāpat, ja vien šādām personām nebūs attaisnojošu iemeslu sertifikāta neiegūšanai, darba devējam no 1. oktobra būs tiesības šādu darbinieku atlaist vai, savstarpēji vienojoties, nodarbināt citā amatā. Izņēmums obligātajam sertifikātam, piemēram, ir grūtnieces, līdz 2 gadu vecu bērnu mammas. Pozitīvi varētu vērtēt iestrādātos grozījumus, kas paredzēs valstij uzņemties atbildību par personas veselībai radīto kaitējumu darba pienākumu veikšanai nepieciešamās vakcinācijas rezultātā; tikai, tāds sīkums, pašlaik nav iestrādāti atlīdzības nosacījumi.
Grieķijā un Francijā, kur arī šonedēļ noteikta veselības aprūpes sistēmas darbinieku obligāta vakcinēšanās pret „Covid-19", tūkstošiem cilvēku jau tika izgājuši protesta demonstrācijās.
Kā vakcinēta persona, es nevarētu iebilst uzņemtajam kursam „Covid-19" pandēmijas apkarošanā – lai mēs varētu atgriezties vecajā normālajā dzīvē, izeja principā ir tikai vakcinēšanās pietiekami lielā apmērā visā sabiedrībā.
Un tomēr no ētikas viedokļa tā šķiet kā personīgās cilvēku brīvības, izvēles ierobežošana, kas ir tālu no demokrātijas. Tieslietu ministrija gan skaidrojusi, ka likumprojekts nav pretrunā Latvijas Republikas Satversmei – tajā personām paredzētas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, pieņemot lēmumus, kas skar personas dzīvi, ķermeni. Taču Satversmē iekļautas arī tiesības ierobežot šīs personu tiesības, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību.
Kā to trāpīgi salīdzinājis Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis, personai ir visas tiesības nemazgāties un iekāpt sabiedriskajā transportā slikti smakojošai, taču, lai aizsargātu citu pasažieru tiesības, šādas individuālās tiesības var tikt ierobežotas, liekot no transporta izkāpt. Vienu vai otru pusi vienmēr sanāks „ierobežot". Arī no darbavietām ir dzirdēts, ka nevakcinētais kolēģis uz lūgumu tomēr uzlikt masku, strādājot kopā ar citiem – vakcinētiem – darbiniekiem, iespītējas un uzstāj uz savu personīgo brīvību un veselību apgrūtinošajiem darba apstākļiem, strādājot maskā.
Vēl jau dzīve rādīs, kā rezultēsies „vakcinēto" un „nevakcinēto" iedzīvotāju dalīšana, kas varbūt pat ir nevēlamākais visā šajā situācijā.
16.07.2021.