Pašreizējā Madonas novadā ir aptuveni 1000 km pašvaldības ceļu un tikpat valsts autoceļu Madonas bijušā rajona teritorijā. Situācija mainīsies, kad pievienosies Ērgļu, Cesvaines un Lubānas novads, un pašvaldības pārziņā būs krietni vairāk autoceļu. Diemžēl kopējā situācija nav tik iepriecinoša kā gribētos, ceļu uzturēšana un atjaunošana prasa lielus līdzekļus, tomēr pašvaldība strādā, lai gan lauku teritorijās, gan pilsētās ceļu un ielu stāvoklis uzlabotos.
Pilnu rakstu lasi šeit:
Madonas novada pašvaldības ceļu inženieris EDGARS GAILUMS norāda, ka pašlaik vēl nav informācijas, cik liels būs kilometru skaits pēc novadu apvienošanas, tomēr sistēma, kā tiek uzturēti ceļi, nemainīsies.
– Tāpat kā līdz šim ikdienas uzturēšana paliks pagastu pārvalžu pārziņā, piemēram, greiderēšana, sniega tīrīšana, caurteku labošana, ceļmalu tīrīšana. Savukārt, kas attiecas uz investīciju projektiem, skatīsies situāciju jaunajā novadā kopumā. Tiks izvērtētas prioritātes un vajadzības kopumā. Pašlaik grūti spriest, kāds stāvoklis un apjoms ir citos novados, tomēr skaidrs, ka tas būs pietiekami liels, – uzsver Edgars Gailums.
Diemžēl liela sabiedrības daļa ir ļoti neapmierināta ar esošo ceļu stāvokli ne tikai lauku reģionos, bet arī pilsētās un piepilsētās. Madonas novada pašvaldības ceļu inženieris gan noliedz, ka situācija būtu tik bēdīga.
– Kā zināms, ceļus iedala pēc klasēm – valsts galvenie autoceļi, reģionālie autoceļi (ar asfalta segumu un grants segumu), vietējās nozīmes valsts ceļi un pašvaldības autoceļi. Madonas novada pašvaldības autoceļi katrā ziņā ir apmierinošā stāvoklī. Lielākoties ir vienas problēmas –
nav sarakti grāvji, gadu laikā ir izveidojušies apaugumi, kas neļauj ūdenim notecēt no ceļa, līdz ar to brauktuve ir mitra un ceļš kļūst neizbraucams. Tāpat liela problēma ir saaugušie krūmi, greiderējamā kārta, kas laika gaitā paliek arvien plānāka. Diemžēl ir daudz ceļu, kas nav atbilstoši uzbūvēti. Lai tie būtu atbilstīgi visiem parametriem, tos vajadzētu pārrakt, sabērt attiecīgās kārtas, segas konstrukciju, izrakt grāvjus, izbūvēt caurtekas, finansiāli tas ir dārgi. Šādus ceļus uzturēt ir sarežģīti. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc pašvaldības ceļi attiecībā pret valsts autoceļiem ir zemākas kategorijas. Valsts autoceļi bieži savus mazāknoslogotos autoceļus vēlas nodot pašvaldībām. Novadā ceļi ir dažādas kvalitātes. Daudz ir tādu, kas ir atjaunoti, bet ir arī tādi, kas vairs nav izbraucami. Šādi ceļi rodas, jo vairs nav nepieciešamības tos uzturēt, piemēram, uz viensētām, kur neviens vairs nedzīvo, mājas ir sabrukušas. Pašvaldība iedzīvotājiem nāk pretī ziemas periodā, un sniegs tiek iztīrīts līdz katrai viensētai. Katru gadu dome šo lēmumu atbalsta, kas, manuprāt, iedzīvotājiem ir liels ieguvums.
Vasarā pašvaldības grants ceļi tiek greiderēti, bet ātri vien uz virsmas izveidojas bedres, tas ir atkarīgs no laikapstākļiem. Sausā laikā izsit trepi, mitrā – veidojas bedres. Manā skatījumā, primārais ir ceļam sakārtot lietusūdens aizteci. Pilsētās to sakārtot ir grūtāk, savukārt lauku ceļiem vislabākais risinājums ir grāvju izrakšana. Nereti nākas dzirdēt, ka grāvji ir dziļi, stāvi, var iebraukt grāvjos un avarēt. Tomēr grāvji ir ļoti nozīmīgi, jo tie ne tikai savāc ūdeni no ceļa virsmas, bet arī filtrē no ceļa pamatnes.
Šajā plānošanas periodā, kas ilga no 2014. līdz 2020. gadam, bija Eiropas Savienības atbalsts lauku ceļiem uz uzņēmumiem, lauksaimniecības ražotnēm, ko apguva arī Madonas novada pašvaldība.
– Kopumā projektu ietvaros tika pārbūvēti aptuveni 57 kilometri lauku ceļu. Jācer, ka līdzīga programma būs arī nākotnē, kur varēsim piedalīties un atjaunot un pārbūvēt ceļus. Tiesa, iepriekšējā periodā ļoti stingri bija noteikts, ka atbalsts pieejams uzņēmējiem, lauksaimniecības uzņēmumiem, ar lauksaimniecības darbību saistītiem ceļiem, līdz ar to šoreiz vairāk ieguva tieši uzņēmumi, – skaidro Edgars Gailums. – Viens no ceļiem investīciju projektā, ko atbalsta Eiropas Savienība, ir ceļš uz uzņēmumiem Bērzaunes pagastā. Četri posmi kopumā 1,14 km garumā. Tur tiek izbūvēts asfaltbetona segums uz pārsvarā kokapstrādes uzņēmumiem, lai tiem palīdzētu attīstīties, tomēr projektā ir nosacījumi, un šiem uzņēmumiem pretī ir jādod tikpat liels ieguldījums savā uzņēmumā. Diemžēl ne visiem ir iespēja ieguldīt, līdz ar to visiem uzņēmumiem nebija iespējams palīdzēt. Tāpat šajā investīcijā līdzīgi atbalstīta tika industriālā zona, ko šogad uzsāk būvēt. Paredzētas divas noliktavas, nojume un asfaltēti laukumi. Sauleskalns pašreiz veidojas kā industriālā zona, ir rūpnieciskie un kokapstrādes uzņēmumi, līdz ar to šis investīciju projekts tiek īstenots tur. Objekts ir liels, ceram, ka līdz šāgada beigām tas tiks īstenots. Otrs lielākais projekts ir Birānu tilts. Šis ir viens no pirmajiem tiltiem, uz kura mēs atjaunojam transporta kustību. Tilta stāvoklis bija kritisks. Pagājušā gada vasarā koka klājs sabruka. Arī atbalsta sienas bija nolietotas, kas bija bīstamas satiksmei. Līdz tam bija izvietotas smaguma ierobežojuma zīmes, bet pēc rekonstrukcijas to varēs izmantot jebkurš transportlīdzeklis.
Pēdējo gadu laikā uzlabojam grantētās ielas arī pilsētā. Virsmas apstrāde, ko mēs veicam, ir lētāks, bet efektīvs veids, kā novērst putekļus, palielinās saķere automašīnai ar ceļu, neveidojas bedres, nav jāgreiderē, virsma ir elastīga. Līdz tam pilsētā grants ceļi tika apstrādāti ar pretputekļu materiālu, tomēr melnais segums ir efektīvāks. Tas gan neatrisina visas problēmas. Kopumā vērtējot, mēs ejam uz labo pusi, un arvien vairāk ielu notiek virsmas apstrāde. Pašlaik ir uzlikta divkārtu virsma, bet, kad visas ielas būs pabeigtas, varētu domāt par vēl vienas kārtas uzklāšanu, kas paildzinātu kalpošanas laiku. Šogad virsmas apstrāde paredzēta divpadsmit ielām 2,3 km garumā.
Iecere ir nākamajā plānošanas periodā sakārtot Kalpaka ielu, izveidojot gājēju celiņu, apgaismojumu. Manā skatījumā, Madona aktīvi piedalās dažādu Eiropas projektu apguvē un īsteno daudzus un dažādus projektus. Atbalsts ceļu jomā ir ļoti būtisks. Cenšamies ceļus sakārtot katrā pagastā. Piemēram, pagājušajā gadā 1,5 km garumā tika sakārtota iela Mētrienā. Savukārt šogad paredzēts īstenot projektu Biksērē, sakārtojot ceļa posmu no valsts autoceļa V888 līdz Ramaņa ielai, kur tiks atjaunots asfaltbetona segums.
Projekta ietvaros vairāki ceļu posmi tika sakārtoti arī Dzelzavas pagastā. Diemžēl kopumā Dzelzavā ceļu stāvoklis nav labs, ceļu uzturēšana ir apgrūtinoša. Projekta ietvaros, piemēram, tika sakārtots autoceļa posms Dzelzava-Līgo.
Tāpat norit otrā kārta stāvlaukumam pie kinoteātra „Vidzeme". Paredzēts sakārtot iebraukšanu laukumā un izbraukšanu no tā, kā arī iezīmēt stāvvietas un paplašināt laukumu. Tas būs ērtāks un kompaktāks. Turpmāk noteikti vajadzētu plānot stāvvietu pie kultūras nama. Pašreizējā situācija, kā pasākumu laikā tiek novietotas automašīnas, rada neērtas un pat bīstamas situācijas.
Šajā plānošanas periodā, kas attiecas uz ceļiem, izdarīts ir daudz. Uzlabojumi ir jūtami. Turpināsim strādāt, un pamazām pašvaldības ceļi tiks sakārtoti.
18.06.2021.