Šobrīd procesā ir dzīvokļu politikas izstrāde Madonas novadam, kas sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu varētu noslēgties šā gada beigās. Viens no akcentiem šādas dokumentācijas izstrādē tiek likts uz kritēriju izveidi – kādus dzīvokļus paturēt pašvaldības īpašumā un kādus dot atsavināšanai, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem tos labiekārtot par saviem mājokļiem.
Jau kopš šā gada janvāra atsavināšanai praktiski netika doti pašvaldības dzīvokļi, jo līdz šim nebija vienota koncepta.
Pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne sadarbībā ar pagastu pārvaldēm un darba grupu, strādājot pie mājokļa politikas izstrādes, apkopojusi arī datus par situāciju ar pašvaldības dzīvokļu īpašumiem novadā.
„Madonas novada pašvaldības (MNP) īpašumā šobrīd ir 204 vairāku dzīvokļu mājas, 48 viena dzīvokļa mājas un 32 – 2-3 dzīvokļu mājas. Dažādu grupu sociālās mājas ir pavisam neliels procents, un tās atrodas Kalsnavas pagastā, Liezērē un Madonā. Kopumā dzīvokļu fonds ir diezgan novecojis. 32% no MNP piederošajiem īpašumiem būvēti līdz 1945. gadam, pēc tam, līdz 1960. gadam, uzbūvēti 20% no dzīvokļiem. Otrs lielākais būvniecības periods ir no 1960. līdz 1990. gadam, kad uzbūvēti 45%. Jaunās būves no 1991. gada mums ir 2%, pēc 2010. gada uzbūvēts tikai 1%," statistiku iezīmē Ramona Vucāne.
Arī būvju fiziskais nolietojums liecina, ka vairumā ēku nepieciešami būtiski ieguldījumi. 2021. gadā 52% ēku stāvokli varētu raksturot kā „nepieciešams atjaunot", savukārt 38% ēku ir „sliktā stāvoklī" – tajās nepieciešams ļoti būtisks ieguldījums, piemēram, ēkas konstrukcijā, jumtā, pamatos. Līdz 30% ēkas nolietojums jeb „ēka labā stāvoklī" ir tikai septiņiem procentiem MNP īpašumā esošo dzīvojamo māju. Pagasti, kuros ir vislielākais skaits bēdīgā stāvoklī esošo dzīvojamo māju, ir Kalsnava, Prauliena, Sarkaņi, atklāj Ramona Vucāne, uzsverot, ka tas gan nav būvinspektora vērtējums, bet gan katra pagasta pārvaldes vadītāja vērtējums. „Aptuvenais virziens par ēku stāvokli, domājams, ir iezīmēts," spriež pašvaldības pārstāve. Ošupes, Mārcienas, Dzelzavas un Aronas pagastā ir arī pa kādam īpašumam, kur būvju nolietojums ir simtprocentīgs – ēkas ir nodegušas, tās atzītas par graustiem.
Pēc Zemesgrāmatas datiem viņa apkopojusi arī pirkumu-darījumu skaitu pagastos kopš 2019. gada jūlija.
„Ir atsevišķi pagasti, kur var redzēt ļoti aktīvu pirkumu, darījumu skaitu. Tas norāda, ka ir diezgan liels pieprasījums pēc dzīvojamā fonda. Kā vieni no aktīvākajiem ir ciemati: Biksēre, Kusa, Bērzaune, Jaunkalsnava, Aiviekstes ciems, Barkava un, protams, Lazdona kā piepilsētas teritorija. Tikmēr, piemēram, Mētrienā kopš 2019. gada bijuši tikai četri darījumi. Bet kopumā aktivitāte ar šiem darījumiem rāda, ka cilvēki vēlas iegūt šos īpašumus sev kā dzīvesvietu. Pārsvarā arī tā ir Madonas tuvējā apkārtne," pēc apkopotajiem datiem secina Ramona Vucāne.
Attiecīgi MNP domes deputātiem ticis rosināts virzīt atsavināšanai dzīvokļus, kas ir bēdīgā stāvoklī vai ja īrnieks tajā veicis kapitālo remontu, ieguldot savus līdzekļus un nav saņēmis pašvaldības atmaksu par ieguldījumu. Tikmēr labiekārtotie dzīvokļi (un citi izņēmumi) tiktu paturēti pašvaldības īpašumā.
Vairāki deputāti komitejas sēdēs, informatīvi skatot jautājumu par dzīvokļu politikas izstrādi, pauduši viedokli, ka pašvaldībai aktīvāk jārīko to dzīvokļu, kas nav nepieciešami vai kas prasa lielākus ieguldījumus, izsoles; piemēram, ar lejupejošu soli. Uzliekot maksimālo cenu, ja neviens interesents nepiesakās, cena tiek samazināta. Taču svarīgi arī būtu novirzīt iegūtos līdzekļus fondā, kas paredzēts tieši dzīvojamā fonda uzturēšanai, atjaunošanai un attīstīšanai, nevis pašvaldības budžeta kopējā katlā.
Iespējams, var nākties sakārtot arī pašvaldības dzīvokļu īres maksu – atbilstoši tirgus situācijai paaugstināt dzīvojamo telpu īres maksu (izņemot sociālās dzīvojamajās mājās), lai tās segtu faktiskās dzīvokļa uzturēšanas izmaksas. Darbs pie dzīvokļu politikas izstrādes turpinās, un tiks ņemts vērā arī kopskats, Madonas novadam apvienojoties ar kaimiņu novadiem.
28.05.2021.