Mētrienas pagasta zemnieku saimniecība "Vīkšņi" atrodas netālu no Degām. Saimnieko tur Andris Pastars. Rīkojas mazliet savādāk nekā citās vietās. Māju savā zemnieku saimniecībā viņam nav. Pats dzīvo Mētrienā, bet saimniecībā ierodas uz darbu. Visu tehniku arī viņš glabā Mētrienas centrā. Taču 130 hektāru lielie tīrumi ir sakopti, visi pavasara darbi jau paveikti.
– Laukos ir tā, ka zemniekam visi darbi jāprot. Es esmu "Vīkšņos" gan saimnieks, gan īpašnieks, gan traktorists, gan kombainieris, gan ekonomists – viss vienā personā, – smaidot saka Andris Pastars.
– Kad jūsu zemnieku saimniecība ir dibināta?
– 1992. gadā. Toreiz sākās pārmaiņu laiki un man bija jādomā, ko darīt. Tad arī nolēmu, ka jāizveido sava zemnieku saimniecība. Kad notika lielsaimniecības privatizācija, man izdevās par pajām iegādāties nedaudz tehnikas, piemēram, Polijā ražotu kombainu, kas labi kalpo vēl šodien. Tiku arī pie citas tehnikas. Nu jau savā saimniecībā strādāju sešpadsmito gadu, ir uzkrāta liela pieredze. Saimniecība nemitīgi ir paplašinājusies. Jāsaka atklāti, ka šajos gados visādi ir gājis.
– Ar ko saimniecībā nodarbojaties?
– Nu jau daudzus gadus – tikai ar graudkopību. Sākumā mēģinājām arī mazliet nodarboties ar lopkopību, bet tas manos apstākļos nav iespējams. Es tomēr dzīvoju Mētrienas centrā, te man nav ne mājas, ne saimniecības ēku. Tagad redzu, ka zemniekiem, kas nodarbojas ar piena lopkopību, radušās nopietnas problēmas, it īpaši tiem, kas ņēmuši kredītus un uzbūvējuši kūtis un citas ēkas. Manos tīrumos aug ziemas kvieši un mieži, arī zālāji. Nu jau gadus trīs nelielā platībā sēju arī griķus un pārdodu šo augu sēklas.
– Graudaugu audzēšanā nepieciešamas noteiktas zināšanas. Varbūt esat agronoms?
– Nē, agronoma izglītības man nav, bet laukos gan esmu dzīvojis un zemes darbus zinu. Bijušajā lielsaimniecībā strādāju par šoferi, ražas novākšanas laikā sēdos pie kombaina stūres. Visu jau var iemācīties, arī graudaugu audzēšanu, kur patiešām nepieciešamas labas zināšanas. Bet nu jau, daudzus gadus strādājot zemnieku saimniecībā, ir uzkrāta liela pieredze, un es patiešām zinu, kā audzējami graudaugi, kā sastrādājama zeme, kāds mēslojums dodams miežiem un kviešiem.
– Kāds jūsu zemnieku saimniecībā ir tehniskais nodrošinājums?
– Ir viss nepieciešamais, bez tā saimniekošana nav iespējama. Sākumā ņēmu kredītus, izmantojot "Unibankas" pakalpojumus. Galvenokārt iegādājos tehniku. Pats varu gan strādāt ar savu tehniku, gan to remontēt. Ziemās jau to vien daru, kā sakārtoju tehniku, lai pēc tam varētu labi strādāt. Ir arī tā, ka pat karstākajā darba laikā nevar zināt, kas vecajiem traktoriem vai kombainam salūzīs vai sabojāsies. Tad ir labi, ja pats spēju bojājumus ātri novērst. Protu virpot, metināt un daudz ko citu, un zemnieku saimniecībā šīs prasmes lieti noder.
Nesen iegādājos jaunu Polijā ražotu traktoru. Tā pamazām "Vīkšņos" tehnikas parks palielinās.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 29.05.2008.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
OĻĢERTA SKUJAS foto