Lai nu kāds tagad, beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, saka, ka nevajag iepirkt rezerves nebaltai dienai. Ai, kā tiem, kuri piedzīvoja pašizolāciju vai bija spiesti dzīvot karantīnā, noderēja neizlietotā griķu, rīsu vai makaronu paka, kilograms cukura, sāls, kartupeļu un pat gabaliņš ziepju vai zeķu pāris. Manai un vēl vecākai paaudzei, kas piedzīvoja daudzu preču deficītu padomju laikos, ieviesto talonu sistēmu pirmās nepieciešamības precēm Gorbačova perestroikas gados (neizlietotie ziepju un veļas pulveru taloni kaut kur atvilktnēs vēl mājās mētājas), tas ir jau asinīs, ka ikdienā vajadzīgās lietas ir jāpērk ar nelielu uzviju, lai X stundā, kāda nenoliedzami ir kovida pandēmija, nejustos kā uz sēkļa, bet varētu iztikt vismaz pāris dienu vai ilgāk arī tad, kad daudzi veikali ir slēgti un tiek ieviesti bezprecedenta tirdzniecības ierobežojumi.
Nepagarinot ārkārtējo situāciju, daudzi ierobežojumi gan tiek saglabāti un diemžēl noteikti arī daži jauni neloģiski aizliegumi, kā veikalu slēgšana lielajos tirdzniecības centros. Galvenā izmaiņa, ko piedzīvojām šonedēļ, nenoliedzami ir mazo veikalu atvēršana. 7. aprīlis patiešām kļuva par svētkiem ne tikai vārda dienas gaviļniekiem todien – Zinai, Zinaīdai, Helmutam, bet arī ļoti daudziem tirdzniecības darbiniekiem un pircējiem. Tiesa, veikalu darbības atsākšana uzskatāmi parādīja, ka ir Rīga un ir pārējā Latvija. Tāds cilvēku pieplūdums un rindas gandrīz vai visas ielas garumā Rīgā, kā to redzējām televīzijas sižetos, tomēr nav īsti pieņemams, tāpēc valdībai, nosakot ierobežojumus, droši vien būtu jāņem vērā, ka viena situācija ir lielajās pilsētās un pavisam cita – mazāk apdzīvotās vietās. Kas liedzams Rīgā un citās valstspilsētās, nav attiecināms uz tādām mazpilsētām kā, piemēram, Madona, kur uz veikaliem tikai retais brauc ar sabiedrisko transportu, bet liela daļa iet kājām.
Turklāt ne jau mazie veikali vai tirdzniecības centri Latvijā ir galvenais infekcijas avots. Kā nupat vienā no raidījumiem „Krustpunktā" atzina eiroparlamentārietis Roberts Zīle, atsaucoties uz pazīstamā epidemiologa Ugas Dumpja pavisam nesen teikto, ka pirmo vilni, kas varbūt nebija liels, piedzīvojām pagājušā gada pavasarī pēc kalnu slēpošanas tūrisma; otro – vasaras beigās un rudens sākumā, kad dzimtenē atgriezās Latvijas tūristi; trešo – ap Ziemassvētkiem, kad ieradās ap 600 cilvēku no Lielbritānijas un izklīda pa visu valsti.
Arī jaunākie dati rāda, ka „Ahilleja papēdis" Latvijā joprojām ir sauszemes robeža. Kā vēsta aģentūra LETA, pēdējo trīs nedēļu laikā ir konstatēti 75 ievestie „Covid-19" gadījumi.
Visas cerības tagad tiek saistītas ar vakcināciju, kas beidzamajās dienās par spīti pieļautajām kļūdām ir uzņēmusi apgriezienus. Šotrešdien poti pret „Covid-19" Latvijā saņēma rekordliels iedzīvotāju skaits – 8051.
09.04.2021.