Iestājoties vasarīgi karstām un saulainām dienām, sagaidījuši atvaļinājuma laiku, daudzi meklē ūdeņus. Vidzemē ūdenstūrisma maršruti ved ceļotājus arī pa Aivieksti, un viena no pieturvietām ir Kalsnavas pagasta "Upmalas", kas ar Rūliešu ģimenes gādību piesaista atpūtnieku uzmanību. Te ir iekārtota vieta, kur uzsliet telti, pamakšķerēt, krastā sakurt ugunskuru un izvārīt zivju zupu, ir arī neliels volejbola laukums, nojume.
– Ko tad vasarā visiem vajag? Ūdeni, kur peldēties, kur braukt ar laivu, kur makšķerēt. Kad tuvojas vakars, nepieciešama vieta, kur nakšņot, kur zupu izvārīt. Tā nu ar laivotājiem esmu uz "tu", – tiekoties atzīst Marija Rūliete.
– Laivotāji gandrīz vienmēr vēlas apmesties turpat upes krastā, un te ir ideāla vieta. Taču, ja vēlas komfortu, blakus atrodas arī meža pētīšanas stacijas dienesta viesnīca, – saka Marija Rūliete, kas strādā dienesta viesnīcā par komendanti.
Kad Aiviekste līdzās, tā vien gribas iemest makšķeri…
Kā viss sākās? Par to ir garāks stāsts: – Šajā vietā esam kopš 1992. gada. Mans dēls Intars kādreiz nodarbojās ar enduro. Vienreiz, uzzinot, ka netālu ir Aiviekste, viens draugs pieteicās ciemos, un dēls ierosināja, ka vajadzētu vismaz nopļaut pļavu, dabūt galdu un solus, lai varētu pasēdēt upes krastā. Otrreiz, kad pa Aivieksti ar laivām brauca leģionāri, viņu vidū pat vācieši, atkal tas pats – apstājās, vaicāja pēc atpūtas vietas, bet te nav ne izpļauts, ne galda. Nospriedām, ka nākamgad gan krastu izpļausim, gan galdu uzliksim. Te ir mana vīratēva zeme, un, ja pati daba mums sūta atpūtniekus, tad taču jāpadomā arī par piemērotu apstākļu radīšanu. Toreiz te bija tupeņlauks, un tajā laukā atradās liels akmens, kur katru gadu lemesis ķērās. Vīratēvs nāca palīgā, un, kaut nebijām iedomājušies, ka akmens būs tik liels, to tomēr izcēlām. Tad jau bija galds, un līdz ar to – sagatavota atpūtas vieta. Marijas dienā šeit visi sabrauc uz vietējo volejbola turnīru.
Vairāk laisiet laikrakstā STARS. 07.06.2007.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto