Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji mācību ietvaros pilnveido zināšanas glābšanas darbos uz ledus.
Aizpagājušajā nedēļā nodarbības uz ledus bija Cēsu, Ērgļu, Cesvaines, Varakļānu, Strenču un Gulbenes ugunsdzēsējiem glābējiem, bet pagājušajā nedēļā tās notika Alūksnes, Apes, Madonas, Lubānas, Valkas, Jaunpiebalgas, Limbažu, Alojas un Salacgrīvas ugunsdzēsējiem glābējiem. Savukārt šonedēļ Smiltenes, Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas ugunsdzēsēji glābēji atkārto un nostiprina praktiskās zināšanas glābšanas darbos uz ūdens un ledus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa skaidro: – Dažādas praktiskās nodarbības tiek atkārtotas regulāri, lai tiktu nostiprināta ugunsdzēsēju glābēju praktiskā pieredze un zināšanas. Šomēnes ugunsdzēsēji glābēji mācību procesa ietvaros nostiprina un pilnveido praktiskās zināšanas glābšanas darbos uz ledus un ūdens. Mācībās uz ūdenstilpes tiek izspēlēta situācija, ka cilvēks ir ielūzis ledū un ir jāglābj. Mācību laikā tiek inscenētas dažādas situācijas, kā arī izmantoti vairāki glābšanas paņēmieni (izmantojot glābšanas dēli, virvi u. c.).
Galvenais mērķis – glābjamo cilvēku pēc iespējas ātrāk izcelt no ūdens uz glābšanas dēļa un droši to nogādāt krastā. Ugunsdzēsēji glābēji, redzot aktuālo situāciju uz ūdenstilpēm, vingrinājumus pilnveido, lai tie pēc iespējas vairāk atbilstu reālajai situācijai.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas komandieris Māris Bulders atzīst: – Kopumā esam neapdomīgi, jo nereti uz ūdenstilpēm ir redzami mazi bērni, kuri tur slidinās vieni paši. Madonas ugunsdzēsēji gada nogalē saņēma izsaukumu uz Biksēres ūdenskrātuvi, kur uz ledus atradās bērni. Par laimi, šajā situācijā viss beidzās veiksmīgi, ugunsdzēsēji glābēji izskaidroja un atgādināja drošības aspektus. Nekad ledus uz ūdenstilpēm nebūs 100% drošs, tādēļ aicinu ikvienu uz ledus nekāpt, arī pieaugušos. Jo daudzas situācijas, uz kurām mums ar kolēģiem nākas doties, lai sniegtu palīdzību uz ledus, varēja novērst, ja vien būtu ievēroti drošības pamatnoteikumi.
VUGD apkopotā statistika ir skarba – šogad Latvijā no ūdenstilpēm izcelti jau divi bojāgājušie, bet decembrī – 13 (deviņi no viņiem bija ielūzuši ledū). Decembrī un janvārī izsaukumos, kas bija saistīt ar ledu, izdevies astoņus cilvēkus izglābt (vienu no tiem Vidzemē, Cēsīs). Vidzemes pusē decembrī un janvārī bija pieci izsaukumi, kas saistīti ar glābšanas darbiem uz ledus. Decembrī no ūdenstilpes (Burtnieku ezers) Vidzemē izcelts viens bojāgājušais.
VUGD aicina uz ledus nekāpt vispār un stāstīt to saviem bērniem. Un jāatceras, ka bērni ņem piemēru no pieaugušajiem, piemēram, redz uz ledus makšķernieku un domā, ka ledus ir drošs. Bērniem ir jāskaidro, ka drošs ledus ir tikai mākslīgi veidotās slidotavās.
Sandra Vējiņa skaidro, ka vizuāli novērtēts ledus biezums ne vienmēr ir noteicošais faktors drošībai uz ledus, jo biežās laikapstākļu maiņas, mijoties salam ar atkusni, ledus izturību mazina. Jāņem vērā, ka ledus sega uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi, tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna. Ledus būs plānāks arī vietās, kur ir straume, zemūdens avoti, pietekas, niedres, pie tiltu pārvadiem. Turklāt vietām sasnigusī sniega sega var veidot mānīgu priekšstatu par to, ka ledus ir izveidojies pietiekami biezs, lai noturētu cilvēka svaru.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš skaidro: – Ja cilvēks ir ielūzis ledū, galvenais ir neļauties panikai un censties turēties virs ūdens. Jānovērtē, vai ir iespējams pasaukt kādu palīgā, bet noteikti nevajag bezmērķīgi kliegt un haotiski kustēties, tādējādi zaudējot spēkus. Cilvēkam jāmēģina nogulties ar muguru uz āliņģa malas un ar roku, elkoņu palīdzību tikt uz ledus. Ja tas ir veiksmīgi izdevies, atpakaļ uz krastu jādodas pa to pašu ceļu, pa kuru atnācāt, un pēc iespējas ātrāk jātiek siltumā un sausumā. Vēlams pa ledu nevis iet, bet velties vai ripināties. Situācijas, protams, ir dažādas, bet pirms steigšanās palīdzēt ledū ielūzušajam padomājiet, kā to izdarīt droši, lai neizveidojas situācija, ka viena glābjamā vietā ir divi.
Tādēļ, ja redzat cilvēku, kurš ir ielūzis, atcerieties, ka pirmais un svarīgākais uzdevums – jāizsauc palīdzība – jāzvana uz 112. Jānosauc dispečeram adrese vai jāizskaidro, kā ātrāk piebraukt notikuma vietai, jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem. Kad tas paveikts, jāizvērtē situācija. Ja iespējams palīdzēt, neapdraudot savu veselību un dzīvību, jātuvojas ielūzušajam rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 līdz 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 metru attālumā. Kad cietušais izvilkts uz ledus, rāpus (veļoties) jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet uz 112!
27.01.2021.