Skolas laikā, pēc tam jau dzīves skolā cilvēks var iemācīties darīt jebko, ja tikai ir nepieciešamība un interese, bet ļoti liela nozīme ir arī talantam. Īpaši radošajās jomās.
Šūšana, adīšana, tamborēšana, rakstīšana, zīmēšana ir vienas no tām lietām, ko var iemācīties darīt, bet, lai būtu baudāms rezultāts, ar to vien ir par maz.
Imants Dadzis atzīst, ka talants zīmēt atklājies krietni pēc skolas laikiem.
– Zīmēšana man ir pazīstama kopš agras bērnības. Tēvam to ļoti patika darīt, un bija arī talants. Es, vēl bērns būdams, skatījos, kā viņš to dara, mācījos. Arī skolas laikā mācību stundās zīmēju, bet tam nepievērsu tādu īpašu nozīmi, darīju to, ko stundās lika, – norāda Imants Dadzis. – Lielāku vērību zīmēšanai pievērsu krietni pēc skolas, kad pats apzinājos, ka tiešām ir arī talants. Esmu pārliecināts, ka dzīvē var iemācīties visu, ir tikai jāgrib, bet ir jāsaprot, kāpēc to dari un vai tev sanāk. Piemēram, zīmēšanā, lai darbs būtu baudāms, ir jābūt arī kādām zināšanām – krāsu izjūtai, proporcionalitātei, iztēlē jau vizuāli jāredz gala rezultāts. Neesmu apmeklējis ne mākslas skolu, ne zīmēšanas kursus. Zīmēšanā ir tikai paša talants un tas, ko esmu apguvis, skatoties, kā to dara mans tēvs.
Imantam visvairāk zīmēt patīk naktīs un agrās rīta stundās, kad viss ir mierīgs un viņš var ļaut vaļu fantāzijai.
– Esmu naktsputns. Līdz vēlai naktij labprāt skatos televīzijas pārraides, pēc tam ķeros pie zīmēšanas. Šķiet, ka tad labāk raisās iztēle, var sakārtot domas. Vienmēr pie dīvāna stāv mani zīmēšanas piederumi. Kad vien uznāk iedvesma, apsēžos un ļauju vaļu šai nodarbei. Mani zīmējumi ir dažādi, bet esmu iecienījis zīmēt portretus. Bieži to daru pēc redzes atmiņas, neizmantoju fotogrāfijas. Patīk zīmēt ziedus un dzīvniekus. Katram zīmējumam cenšos piešķirt ko pozitīvu, lai, raugoties uz to, raisās priecīgas domas, parādās smaids. Skumju, negatīvu lietu dzīvē jau tā ir daudz. Šobrīd vairāk zīmēju apsveikumus Valentīndienai. Zīmēšana ir māksla, kur var ļoti radoši izpausties. Katru reizi zīmējums būs citādāks, pamainot krāsas un tehnikas, kādās tas tiek zīmēts. Piemēram, lai izdotos portrets, ir jāzina vienkārša formula – seja jāsadala proporcionāli, katrai daļai jābūt vienādai. Manuprāt, liela nozīme zīmējumos ir arī ēnām. Ja uzzīmēsi vienkāršu rozi, tā būs parasta, bet, tiklīdz būs ēnas, tā iegūs pavisam citu izskatu, kļūs telpiskāka, acīm baudāmāka. Un tā ir ar jebkuru zīmējumu. Ja ir katra nianse, darbs kļūst pavisam reāls. Tāpat darbs būs citādāks, ja tas tiks zīmēts ar eļļas krāsām vai zīmuļiem, vai pildspalvām. Protams, katram darbam ir atšķirīgas tehnikas, ar kurām tas sanāk vislabāk, piešķir baudījumu. Portreti ir skaisti, ja tos zīmē ar eļļas krāsām, apsveikumi sanāk pavisam citādāki, ja tiek krāsoti ar ūdenskrāsām. Bet tā noteikti ir gaumes lieta. Katram uztvere ir citādāka. Šobrīd ir bagātīgs materiālu klāsts, spēj tik izvēlēties, – uzsver Imants.
Savulaik Imants daudz zīmēja portretus pēc pasūtījuma.
Turpina Imants: – Agrāk bieži man lūdza uzzīmēt kāda īpaša cilvēka portretu. Nereti tā bija mamma vai sieva. Par katru šādu zīmējumu saņēmu 25 rubļus, kas bija liela nauda. Kad vēl bija tipogrāfija, bieži tur nesu savus paraugus, kas tika drukāti vairumā. Tagad situācija ir mainījusies, bet tas nav atturējis mani darīt to, kas patiešām patīk.
Imants savu zīmēšanas talantu izmanto arī tetovēšanā, kā pats saka: – Viegli ir nokopēt gatavu zīmējumu un to pārnest uz attiecīgo ķermeņa vietu, bet tas vairs nav personisks darbs. Interesanti un īpaši ir, kad katra smalkākā detaļa un pēc tam viss zīmējums ir paša radīts. Šeit, ja nav talanta, diemžēl rezultāts var sanākt bēdīgs. Visi zina, ka tetovējums paliek uz visu dzīvi. Tā nav lieta, kuru, kad apnīk vai nepatīk, var viegli nodzēst. Tetovēt man patīk laikam tāpēc, ka ļoti patīk zīmēt, un lielu gandarījumu saņemu, kad arī citi novērtē manu darbu. Pozitīva tendence ir tā, ka cilvēki arvien rūpīgāk izvēlas, kāds zīmējums rotās ķermeni, apzinoties, ka tas tomēr paliks uz visu mūžu.
Bez zīmēšanas Imantam ir arī citi radoši talanti.
– Man ļoti patīk dažādība. Savulaik iemācījos adīt. Ja nepieciešams, varu uzadīt zeķes. Tāpat patīk šūt. Visu var iemācīties, ja vien ir vēlēšanās, bet ir jāpatīk tam, ko dari. Nesanāks, ja kaut ko darīsi piespiežoties. Kad ir īpaša noskaņa, labprāt rakstu dzeju. Tāpat mēdzu izmantot iespējas un piedalos konkursos. Aizvadītajā gadā zīmēju zīmējumu Diakonijas centra kalendāram. Man piedāvāja, un nodomāju – kāpēc gan nepamēģināt? Tā nu mans zīmējums ir redzams šāgada kalendārā, – atklāj Imants Dadzis.
AUTORES foto
22.01.2021.