Vispirms par šo vīrusu izcelsmi. Tūkstošus gadu ķīnieši lieliski sadzīvoja ar sikspārņiem un visādiem citādiem „mošķiem". Un – nekas. Taču pietika Ķīnas lielpilsētā Uhaņā ierīkot virusoloģijas institūtu – un ļaunais vīruss bija klāt. Loģiskus secinājumus te var izdarīt pat bērns.
Tagad sērga aptvērusi vai visas pasaules valstis. Sasirgušo visur ļoti daudz. Tos, kam slimības gaita smaga, cenšas likt slimnīcā. Arī Latvijā. Taču te iezīmējas nopietnas domstarpības. Kā noteikt, kurš mazāk slims un kurš slimāks? Kas šo izvērtēšanu veica? Pats slimnieks? Viņa tuvinieki? Šiem cilvēkiem trūkst salīdzinājumu. Ģimenes ārsts? Un tikai telefoniski?
Nedaudzie stacionāros nokļuvušie skaitās ideāli aprūpēti, kuri saņem visu to, kas viņiem vajadzīgs. Te sagulst it kā visi tie daudzie eiro miljoni, kas nodrošina mediķu algas, aprūpi, zāles, aparatūru, aprīkojumu… Tā ir? Lai nu būtu.
Taču ārpus slimnīcām paliek lielum lielā kovida slimnieku masa. Tie, kas vēl neizjūt slimības klātbūtni, kaut arī vīrusi jau rosās cilvēka šūnās. Tie, kuriem tā kā liekas, ka kaut kas vairs nav tā kā bija agrāk. Tie, kuri vairs nešaubās – jā, arī es esmu saslimis. Sasirgušo arvien uzstājīgāk vada problēmas – ko tagad darīt, kā būt, kam zvanīt, ko teikt… kā ar citiem mājiniekiem… uztraukums, neziņa, bezcerība…
Salīdzināsim. Tātad stacionāra slimnieku aprūpei ir miljoni, ir ārsti, ir apkope, ir zāles… ir… Ko saņem, kas ir, uz ko var cerēt sirdzējs, kurš spiests čurnēt pašizolācijā kaut kur savās mājās? Bieži vien briesmīgi nepiemērotos apstākļos… Šādam sirdzējam no valsts nav paredzēts neviens cents. Ārsta palīdzība? Jā, veiksmes gadījumā var cerēt uz telefonsarunu, taču – ko tā var dot. Ko īsti slimniekam darīt? Ko darīt mājiniekiem? Kā organizēt un realizēt slimnieka aprūpi? Tātad sirdzējam mājās ir pilnīgi jaunas nepanesamas grūtības, jāpārkārto dzīvoklis, jāpārkārto dzīvesveids, jāpērk zāles, jāsagādā nepieciešamais…
Taču vissliktākais ir lielā neziņa. Ko īsti darīt? Ko nedarīt? Vai es daru pareizi?
Kovida apstākļos vissliktākais ir informācijas trūkums. Ar kovidu cīnāmies jau aptuveni gadu. Bet ko tad īsti darīt? Visādas neskaidrības… dažādi it kā sīkumi (kas Rīgai šķiet sīkumi) vienkāršam cilvēkam nav sīkumi, bet nepārvaramas problēmas. Jau gadu esam vienīgi TV „baroti". Ar lielām grūtībām no šādām pārraidēm ir jāmēģina saklausīt un izsecināt domāšanai un rīcībai noderīgo.
Kas beidzot un steidzīgi un kvalitatīvi ir jāizdara? Tās ir divas lietas. Pirmkārt. Ir jābūt sagatavotam, izplatītam, visiem pieejamam izdevumam (bukletam) par vīrusu. Bukletā jābūt visam. Vīrusa daba, īpašības, izplatība… Piesardzība… Aizsardzības līdzekļi… Uzvedība… Iespējamās slimības pazīmes… pašsajūta, simptomi… Saslimušā rīcība, ko darīt, kā darīt, ko nedarīt… Telefona numuri saziņai ar mediķiem. Saslimušā dzīves īpatnības. Saslimušā nodrošināšana ar… Saslimušā aprūpe. Saslimušā istaba. Kā panākt pārējo cilvēku (ģimenes locekļu) nesaslimšanu ar vīrusu? Protams, nav divu vienādu slimnieku, nav divu vienādu dzīvokļu, nav divu vienādu apstākļu kopuma… Taču jebkurā gadījumā būs vieni un tie paši uzdevumi, mērķi, darbības virzieni, cenšanās, darāmie darbi… Tāds buklets nepieciešams tūlīt, kā gaiss, kā ēdiens. Otrkārt. TV pārraides. Pārraidēm par šiem vīrusiem jānotiek katru dienu vienā un tai pašā laikā. Taču informācijai nepieciešami runātāji ar skaidru saprotamu dikciju un aktuālu nozīmīgu saturu. Var būt arī iedzīvotāju jautājumi un pārraides vadītāja atbildes. Gribu īpaši uzsvērt – kā ēst nepieciešami dokumentāli vai iepriekš rūpīgi sagatavoti klipi par „Covid-19". Par slimnieku ikdienu mājas apstākļos. Tas viss, kas sarakstīts bukletā (vispārīgā izklāsta forma), ir jāparāda (nu jau konkrēti) šajos klipos. Informācijas (dezinformācijas) vakuumu, kā tas ir joprojām, spētu aizpildīt tikai labi sagatavoti bukleti (ar attēliem, shēmām) un regulāras kvalitatīvas TV pārraides ar klipiem, domātas galvenokārt cilvēku informēšanai, izglītošanai, slimības novēršanai un ārstēšanai tiem, kuri spiesti censties pārciest saslimšanu un pašizolāciju mājas apstākļos.
Vēl tikai nedaudz īsumā par maskām. Maskas ir jālieto. Maskas ir svarīgs galvenais aizsardzības līdzeklis. Daudzi saprotamu iemeslu dēļ vienu un to pašu masku (nepārtraukti) lieto atkal un atkal. Darīt jau to var – labāk kā bez maskas. Ienākot no āra dzīvoklī, rūpīgi jāpārdomā par to, kur atstājami āra apavi, virsdrēbes, somas un kules, kas bijis līdzi. Jāizliek lietotās maskas. Žēl, ka joprojām nav nekas zināms par to, cik ilgi vīruss saglabā spēju izdzīvot uz cilvēka ādas, apģērba, virsmām, plastmasas, kādā temperatūrā, kādos apstākļos. Kāds ir pareizākais telpu vēdināšanas režīms?
Maskas papilduzdevums ir novērst mums visiem piemītošo niķi ar rokām laiku pa laikam pieskarties savai sejai – mutei, degunam, acīm. Tieši tādā veidā notiek vīrusu ieņemšana. Nevajag kaunēties, speciāli regulāri treniņi, piedomājot par roku kustībām, nepieciešami katram.
19.01.2021.