Izvirzot jaunienācējus laukos kā vienu no prioritārajām mērķgrupām lauku reģionu attīstībai Eiropā, digitālā pieredzes stāstu atlantā publicēti 13 stāsti no visas Eiropas, tostarp stāsts ir arī no Vidzemes reģiona. Plašākai sabiedrībai atklāts Ļaudonas pagasta "Burkānciema" siera darītavas saimnieku dzīvesstāsts par pārmaiņām, kas notikušas pēc pārcelšanās uz dzīvi laukos Madonas novadā.
Redzeslokā – jaunpienācēji laukos
Projekta "PoliRural" vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Santa Vītola atzīmē, ka, "lai pilnvērtīgi strādātu ar reģiona, tostarp lauku teritorijas, attīstības jautājumiem, ir būtiski noskaidrot, kā dzīvi reģionā redz jaunienācējs. Mēs varam daudz strādāt pie tā, lai atvilinātu jaunus iedzīvotājus, taču nereti pēc tam, kad ir pārcēlušies uz dzīvi reģionā, vairs neuzturam attiecības ar viņiem. Tieši tāpēc mums ir svarīgi šādus cilvēkus identificēt, izzināt viņu stāstus, saprast, kādas ir bijušas gaidas un kas no tā ir piepildījies. Ar jaunienācēju stāstu starpniecību mēs varam saprast, kā reģioni un to lauku teritorijas sevi pozicionē un kāda ir realitāte. Vidzemes jaunienācēji, kuri iepriekš dzīvojuši citā Latvijas reģionā vai ārvalstīs, un viņu pieredzes stāsti var būt labs stimuls arī citiem reģioniem Eiropā stiprināt lauku teritoriju pievilcību un piesaistīt tajās arvien jaunus iedzīvotājus".
Arvien biežāk paziņu lokā vai publiskajā telpā dzirdam stāstus par ģimeņu lēmumiem pamest dzīvi lielpilsētā, lai to sāktu no jauna un pavisam citādi kādā Latvijas reģiona lauku nostūrī, un bieži uzkrātās prasmes un iegūtie kontakti pilsētā noved pie jaunām uzņēmējdarbības idejām.
Stāsts par "Burkānciema" saimniekiem
Ar Eiropas pieredzi ilgtspējīgai būšanai laukos: pieredzes stāsts no Vidzemes
"Lai arī Burkānciema saimnieki ikdienā, kā paši raksturojuši, dzīvo meža vidū, viņu saites ar pilsētu nav sarautas. Lai pārdotu savu produkciju, pilsētvidē jāuzturas 1-2 dienas nedēļā. Rutai un Stefenam pieder zemes īpašums, kurā tiek audzētas kazas, un uzņēmējdarbība tiek attīstīta, ražojot sieru. Šim nolūkam viņi izmanto ne tikai savu kazu pienu, bet arī iepērk pienuno tuvējiem apkārtnes zemniekiem. Nākotnē, lai stiprinātu saimniecības ilgtspēju, saimnieki iecerējuši paplašināt produktu klāstu un nodarboties ar tūrismu. Kā stāsta Ruta, ideja par pārcelšanos uz laukiem pieder viņai, savukārt siera rūpals sācies pirms astoņiem gadiem, pirms tam apgūstot meistarprasmes Vācijas saimniecībās kā brīvprātīgajai darbiniecei. Siernīcas saimnieki atzīst, ka šobrīd lielākās problēmas sagādā prasmīga darbaspēka piesaiste – šādu cilvēku laukos ļoti trūkst. Ruta un Stefens iedrošina citus, sakot: "Nebaidies riskēt! Tici sapnim un saglabā pozitīvismu, ja vēlies uzsākt uzņēmējdarbību laukos!"
Turpinās veidot labo prakšu atlantu
Šis ir tikai pirmais jaunienācēju pieredzes stāsts no Latvijas, tuvākajā laikā Eiropas jaunienācēju stāstiem piepulcēsies vēl vairāki iedvesmojoši Vidzemes un citu reģionu iedzīvotāju stāsti par veiksmīgu pārcelšanos uz dzīvi reģionos. Visi stāsti tiks apkopoti PoliRural inovāciju platformas labo prakšu atlantā: https://atlasbestpractices.com/polirural. Plānots, ka tajā pakāpeniski tiks publicēti līdz pat 100 lauku jaunienācēju stāstu no visas Eiropas ar nolūku izzināt jauno kopienas pārstāvju uzskatus un pieredzi par to, kāpēc ticis pieņemts lēmums pārcelties uz dzīvi lauku reģionos, kādas izmaiņas tas viņu dzīvē nesis un kādu nodarbošanos tie atraduši.
Stāstniecība jeb story telling ir viena no neierastām, bet efektīvām metodēm, ko izmantot teritorijas attīstības plānošanas procesā, lai labāk izprastu vietējās kopienas pārstāvjus, raisītu interesi pašos plānotājos, rosinātu abas puses uz sadarbību un sekmētu informācijas apriti.
Jaunienācēji laukos spēj ne tikai ļoti objektīvi izvērtēt apstākļu labvēlību vai nosaukt šķēršļus, kas varētu kavēt kādu pieņemt lēmumu par pārcelšanos uz dzīvi laukos, bet nereti viņi spēj arī iedvesmot un iedrošināt. Jaunienācēju uzskati un vērojumi var nesaskanēt ar pamatiedzīvotāju pārliecību par lietu ierasto kārtību, jo viņi ļoti bieži nāk ar lielu enerģiju, pārdrošām un neierastām idejām un atšķirīgiem uzskatiem, tomēr abas grupas vieno kopīgi mērķi un vēlēšanās savu dzīvi stiprināt tieši laukos, tā tuvinot tās vienu otrai. Rūpīga kopienas grupu profila izzināšana ļauj organizēt kvalitatīvu teritorijas attīstības plānošanas procesu, virzoties uz mērķiem, kurus izvirzījuši un apstiprinājuši paši kopienas dalībnieki.
Iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos, to plūsma pilsētu virzienā ir viens no lielākajiem riskiem, kas var apdraudēt lauku reģionu attīstību. Jaunienācēji ir identificēta kā būtiska mērķgrupa, kas potenciāli var palīdzēt mazināt izaicinājumus, kas saistīti ar straujo iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās.
Jāpiebilst, ka jaunienācēji
Vidzemes laukos ir arī "PoliRural" izveidotās Konsultatīvās padomes sastāvā, kas ir atbildīga par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021-2027 dokumenta izstrādes procesa uzraudzību, tostarp sniedz rekomendācijas saturiskiem uzlabojumiem.
Ar ES atbalstu
Par "PoliRural" ("Horizon 2020")
Digitālais labo prakšu atlants izveidots projekta "Sadarbības virzīta nākotnes politika lauku reģioniem un iedzīvotājiem" (PoliRural) ietvaros. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros. Tajā spēkus apvienojuši 36 partneri no 16 valstīm. Latvijā projektu īsteno Vidzemes plānošanas reģions, Latvijas Lauku forums, Agroresursu un ekonomikas institūts un uzņēmums Baltic Open Solutions Center.
Projekta "PoliRural" mērķis ir sekmēt lauku politikas attīstību, izveidojot spēcīgu lauku ekosistēmā ieinteresēto personu kopienu un izstrādājot konceptuālu lauku ekosistēmas modeli. Vairāk par projektu uzziniet https://polirural.eu. Par projekta aktivitātēm Vidzemes plānošanas reģionā – http://www.vidzeme.lv.
13.01.2021.