Kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, 1991. gada janvārī cilvēki izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā, tas pierādīja apņēmību bez ieročiem nosargāt savu zemi un brīvību.
Barikādes ir arī unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs un būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.
Barikāžu dalībnieka statuss
Barikāžu laika tēmai ir veltīts atsevišķs muzejs – 1991. gada barikāžu muzejs atrodas Rīgā, Krāmu ielā 3. Savukārt 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība izsniedz arī statusu apliecinošu apliecību. Apliecība paredzēta uzrādīšanai Latvijas Republikas valsts un pašvaldību iestādēs saskaņā ar likumu „Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu". Pašvaldība tiesīga savos saistošajos noteikumos šo apliecību ieguvušajiem barikāžu dalībniekiem piešķirt sociālās garantijas, dažādas atlaides un atvieglojumus. Madonas novada pašvaldības domes 2020. gada 30. septembra lēmums nosaka, ka, „ņemot vērā pašvaldības finansiālās iespējas, ir izteikts ierosinājums atbalstīt 1991. gada barikāžu dalībniekiem apmaksāt veselības pakalpojumus līdz 50 eiro gadā, izdarot grozījumus un papildinājumus Madonas novada pašvaldības gada saistošajos noteikumos par materiālās palīdzības pabalstiem Madonas novadā", un deputāti atbalstīja šo ierosinājumu.
1991. gada janvāris
Barikādes nesākās pēkšņi. Bija ilgs plānošanas periods, un nozīmīgākais pieņemtais dokuments ir 1990. gada 11. decembrī Latvijas Tautas frontes valdes paziņojums visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem, rīcības plāns X stundai. Tā noslēdzošais teikums skan: „Dzīvot tautai, būt vienotiem Latvijai." 1991. gada 13. janvāra naktī PSRS bruņotie spēki uzbrūk televīzijas tornim Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, nogalinot un ievainojot neapbruņotus aizstāvjus. Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 13. janvārī pieņem „Aicinājumu Latvijas tautai" un lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu". 1991. gada 13. janvārī 11. novembra krastmalā Rīgā notika LTF organizētā „Vislatvijas protesta manifestācija sakarā ar iespējamo bruņoto apvērsumu un Padomju armijas bruņotām akcijām Lietuvā", kurā piedalījās ap 600 000 iedzīvotāju. Tajā pašā dienā Rīgā sākās barikāžu celtniecība. Barikāžu laiks Rīgā ilga no 13. līdz 27. janvārim. Tas bija brīvprātīgs, bet koordinēts pasākums, ko organizēja LTF sadarbībā ar nodaļu koordinatoriem visā Latvijā.
Atsaucība Madonas rajonā
Madonas rajona izpildkomitejas 14. janvāra rīkojums noteica ārkārtējā stāvokļa koordinācijas centra štāba darbību. Burtnīca ar štāba dežurantu saņemto un pierakstīto informāciju glabājas Madonas muzejā. Tā liecina par Madonas rajona iedzīvotāju atsaucību un gatavību aizstāvēt savu valsti. Minētajā burtnīcā atrodam ierakstu, ka 16. janvārī plkst. 9.40 ir saņemta ziņa, ka no Lubānas izbrauc MRS autocisterna ar 4 t dīzeļdegvielas. Tāpat tur fiksēta pārējā no Lubānas pienākusī informācija par došanos uz barikādēm. Izdevumā „Lubāna. Nākamie simts" (2020) publicētas Imanta Zemberga atmiņas par Trešās atmodas laiku, kas vēsta arī par barikāžu laiku: „Atbalstījām arī barikāžu dalībniekus Rīgā. Zvanīju mūsu mežu nozares ministram Leonam Vītolam, vai nav jāsūta uz Rīgu kokvedēju automašīnas barikāžu veidošanai. Viņš atbildēja, ka to nodrošina Rīgas tuvumā esošās mežrūpniecības saimniecības, bet būtu ļoti vēlams, ja mēs varētu palīdzēt ar degvielu. Tā Viesturs Fabians, kas brauca par šoferi uz MRS degvielas vedēja automašīnas, vairākas reizes veda degvielu uz Rīgu." Plašāk par Trešās atmodas laiku Lubānas pusē var izlasīt šī raksta autores pētījumā, kas arī publicēts izdevumā „Lubāna. Nākamie simts".
2021. gada janvāris
Barikāžu 30. gadadienas moto ir noslēdzošais teikums no rīcības plāna X stundai – „Dzīvot tautai, būt vienotiem Latvijai". „Barikādēm – 30" centrālie notikumi un programma ir 1991. gada barikāžu muzeja pārziņā, īpaši veidota programma būs pieejama tiešsaistē. Vērts ieskatīties arī Tautas frontes muzeja piedāvājumā un pasekot iespējai noklausīties Latvijas Radio kora koncertu no Doma baznīcas. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs 1991. gada barikāžu atceres 30. gadadienas laikā savā Facebook kontā iepazīstinās ar ierakstiem no 1991. gada Madonas rajona ārkārtējā stāvokļa koordinācijas centra štāba dežūrburtnīcas un muzeja krājumā esošajiem Žaņa Bezmera un Andra Matuļa fiksētajiem fotomirkļiem barikāžu laikā, kā arī Latvijas Tautas frontes pirmā priekšsēdētāja Daiņa Īvāna uzrunu novadniekiem. Savukārt muzeja sagatavotā izstāde „Ceļā uz 1990. gada 4. maiju", kas kādu laiku pabija Barkavas kultūras namā, tagad aizceļojusi uz Biksēri. Tā vēsta gan par notikumiem līdz Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai, gan notikumiem pēc tam, tai skaitā par 1991. gada barikāžu laiku. Tā kā kultūras objektus iekštelpās joprojām nedrīkst apmeklēt, izstāde līdz 26. februārim eksponēta Sarkaņu pagasta Biksērē, multifunkcionālā centra „Logs" logos.
12.01.2021.