Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Palielinās ugunsdrošības prasību ievērošanas pārbaudes

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 11.01.2021.

Palielinās ugunsdrošības prasību ievērošanas pārbaudes
Burtu lielums

Aizvadītā gada 1. janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība – ikvienā dzīvoklī jābūt vismaz vienam dūmu detektoram, bet privātmājā detektoram jābūt uzstādītam katrā stāvā. Privātmāja papildus jānodrošina arī ar ugunsdzēsības aparātu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika par aizvadītā gada deviņiem mēnešiem rāda, ka no visiem valstī reģistrētajiem nepilniem sešiem tūkstošiem ugunsgrēku viena ceturtā daļa jeb 1463 ugunsgrēki notikuši tieši mājokļos: 997 – daudzdzīvokļu ēkās vai dzīvokļos; 310 – individuālajās mājās; 125 – dārza mājās; 18 – vasarnīcās; 13 – cita veida būvēs.
Neraugoties uz prasību par obligātu dūmu detektoru uzstādīšanu, VUGD apkopotā informācija par notikumiem, kur bija iespējams iegūt ziņas par detektoriem, liecina, ka 400 mājokļos, kur bija izcēlies ugunsgrēks, dūmu detektori nebija uzstādīti.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa iezīmē: – Pagājušajā gadā vien katrā ceturtajā ugunsgrēkā daudzdzīvokļu mājā ir nostrādājis dūmu detektors, individuālās mājās dūmu detektors par piedūmojumu signalizējis vēl retāk – katrā piektajā ugunsgrēkā. Februārī ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz piedūmotu četrstāvu dzīvojamo māju Madonā. Vienā no ēkas dzīvokļiem dega gulta 4 m2 platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks. Pirms VUGD ierašanās paši evakuējās 18 cilvēki, bet vēl trīs cilvēkus evakuēja ugunsdzēsēji glābēji. Šajā dzīvoklī nebija uzstādīts dūmu detektors. Maijā tika saņemts izsaukums uz Madonas novadu, kur pēc sākotnējās informācijas mājai nodedzis jumts. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka dega vienstāva koka dzīvojamā māja 200 m2 platībā, kā arī pie mājas piecelta nojume ar traktoru un vieglo automašīnu 22 m2 platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā cilvēks. Arī šajā mājoklī dūmu detektors nebija uzstādīts. Savukārt aprīlī ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Ērgļu novada Ērgļu pagastā, kur divstāvu dzīvojamās mājas dūmvadā dega sodrēji. Par piedūmojumu mājoklī bija signalizējis tur uzstādītais dūmu detektors, kas ļāva nelaimi pamanīt ļoti ātri un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus. Maijā tika saņemts izsaukums uz Lubānu, kur dega vienstāva dzīvojamās ēkas starpstāvu pārsegums 2 m2 platībā. Par ugunsgrēku mājas iemītniekiem bija signalizējis dūmu detektors, kas ļāva laikus pamosties, evakuēties un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.

Tikai darbspējīgs dūmu detektors spēj glābt dzīvības
Līdzīgi kā citām ierīcēm, arī dūmu detektoram ir savi lietošanas nosacījumi.
Sandra Vējiņa norāda: – Ierīce ir regulāri jāpārbauda. Atkarībā no ražotāja nosacījumiem reizi nedēļā vai reizi mēnesī būs jānospiež kontroles jeb testa poga, kas atrodas uz detektora korpusa, un jāsagaida signāls. Ja detektors izplata skaņu, tātad tas ir darbspējīgs. Vismaz reizi gadā detektoru ieteicams atvienot no stiprinājuma pie griestiem un notīrīt putekļus no ierīces. Dūmu detektori darbojas uz baterijām, līdz ar to būs nepieciešams laikus nomainīt bateriju, par ko atgādinās arī pats detektors, raidot īsus skaņas signālus. Ierīces darbības pārbaudei nevajadzētu izmantot cigareti vai kādu citu dūmu avotu, jo darbspējīgs detektors, atpazīstot dūmus, turpinās dot nepārtrauktu spalgu skaņas signālu.
2020. gada deviņos mēnešos ugunsgrēkos ir gājuši bojā jau 69 cilvēki, un lielākā daļa no traģiskajām ugunsnelaimēm ir notikusi mājokļos. Visbiežāk tas notiek diennakts tumšajā laikā, kad ugunsgrēku bijis grūti laikus pamanīt. Iespējamie iemesli visbiežāk ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni, trešdaļā gadījumu cilvēku bojāejas iemesls ir saistīts ar neuzmanīgu smēķēšanu, piemēram, guļot dīvānā. Šie ugunsgrēki nav platības ziņā lieli, bet kaitīgākais ir tieši sadūmojums. Ja dūmu detektors dzīvoklī būtu bijis, iespējams, sadūmojums tiktu laikus pamanīts un cilvēkam būtu bijusi iespēja izglābties.
– Dūmu detektori obligāti jāuzstāda dzīvokļos un dzīvojamajās mājās, dārza mājās, bet ieteicams tos uzstādīt arī citās dzīvošanai pielāgotās būvēs, piemēram, istabās, kas izbūvētas saimniecības ēkās. VUGD aicina parūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem, jo katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, piemēram, uzstādot dūmu detektoru, kas ar spalgu skaņas signālu vēstīs par radušos sadūmojumu un ļaus laikus atstāt bīstamās telpas, saudzējot veselību vai pat dzīvību, – uzsver Sandra Vējiņa. – Ugunsdrošības noteikumu prasības nav izstrādātas ar mērķi sodīt cilvēkus. Noteikumos ir iekļauti ugunsdrošības pasākumi, kuru ievērošana palīdzēs izvairīties no ugunsnelaimes vai mazināt tās ietekmi. Lai pārliecinātos par ugunsdrošības prasību ievērošanu un skaidrotu to nozīmi, VUGD šajā gadā plāno palielināt dzīvojamā sektora pārbaužu skaitu. Dzīvojamā sektora pārbaudes nebūs nekas jauns. Līdz šim VUGD prioritāri veica pārbaudes tikai tajos mājokļos, par kuriem tika saņemti iesniegumi vai sūdzības, vai bija notikuši ugunsgrēki. Iespēju robežās notika arī dzīvojamā sektora apsekošana un pārbaudīta ne tikai dūmu detektoru esamība, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošana mājokļos un koplietošanas telpās. VUGD amatpersonas par plānotajām pārbaudēm iepriekš informē par ugunsdrošību objektā atbildīgās personas – īpašniekus, pārvaldniekus vai īrniekus. Veicot neplānotās pārbaudes, tiek uzrādīts VUGD lēmums. Ierodoties uz pārbaudi, VUGD amatpersona nosauc vārdu, uzvārdu, amatu un uzrāda dienesta apliecību. Ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas dienesta formas tērpā. Ugunsdrošības inspektors nekad neprasīs samaksu par ugunsdrošības pārbaudes veikšanu. Ārkārtējās situācijas laikā dzīvojamā sektora pārbaudes nenotiks.
Atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pantam par ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai – no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai perso-
nai – no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro.


12.01.2021.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px