Šonedēļ pēc saulainajām un vasarīgi siltajām dienām negaidīti uznākušais vēsums prātīgi atgādina, ka dabā tāpat kā dzīvē nevajag par kaut ko pārlieku sapriecāties. Vienīgais gan (atšķirībā no dzīves) – skaidri zināms, ka dabā siltās dienas atgriezīsies…
Bet kāds tad klimats šonedēļ valdījis sabiedrībā? Aizvakar, 15. maijā, beidzās parakstu vākšana par grozījumu likumā „Par valsts pensijām", un vakarrīt, pēc Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem provizoriskajiem rezultātiem, kļuva zināms, ka savākti 170 342 paraksti. Tas liecina, ka nepieciešamais parakstu skaits, lai grozījums likumā „Par valsts pensijām" izskatīšanai Saeimā tiktu iesniegts, visticamāk, ir savākts. Kā ceturtdien „Panorāmā" uzsvēra parakstu vākšanas grupas iniciators Jānis Kleinbergs, šis solis atgādina tikai vienu un balstās uz Satversmes 2. punktu, proti, ka vara mūsu valstī pieder tautai. Savukārt jau šobrīd tiek pausts viedoklis, ka Saeima šos grozījumus neakceptēs, jo tas sagraušot sociālo budžetu. Tātad paliek referendums?
Pilnīgi iespējams, referendums būs vajadzīgs arī par Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Satversmē, kas ļautu atsaukt Saeimu. Kārtējo reizi šajā sakarībā sašūmējies premjers, aicinot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību „noņemt melno šaubu pārklāju šim pasākumam" un atklāt parakstu vākšanas kampaņas Satversmes grozījumiem finansētājus. It kā atbalstīt šādu kampaņu būtu kaut kas galīgi neētisks pretēji, piemēram, pozitīvisma akcijai televīzijā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, nemaz nerunājot par pašu partiju „kristāldzidrajām" finansēm priekšvēlēšanu kampaņās. Notiek matu skaldīšana par salīdzinoši sīkām detaļām, bet galīgi netiek analizēti iemesli, kāpēc tad tauta savas nostājas paušanai izvēlas tik krasus līdzekļus kā parakstu vākšana un sava viedokļa paušana, pulcējoties Doma laukumā.
Turpinās arī zemnieku nedienas. Arvien biežāk izskan doma, ka pašreizējā situācija daudzus ir novedusi bankrota priekšā. Piena pārstrādes uzņēmumi, kas jau tā par piena litru salīdzinoši ar pārdošanas cenām veikalos maksā nieka santīmus, tagad vispār brīdina par līgumu laušanu. Kur tad lai zemnieks to pienu liek? Lai lej burkās un ved uz tirgu kā sendienās? Tā nu zemnieki drīzumā, paužot savu protestu, grasās vest uz Rīgu piena cisternas un dāļāt to pilsētniekiem. Varbūt tikšot sadzirdēti.
Bet, kamēr pie mums kā pa kalniem, tikmēr Šveicē izgudroti reaktīvie spārni un lidošana tur vairs nav tikai lidmašīnu un putnu prioritāte. Kādus spārnus izgudrot mums, lai nenoslīktu ikdienas problēmu jūklī?
Autore: BAIBA MIGLONE