Jau 42 gadus skolotāja Māra Jakubovska strādā izglītības darbā, sagatavojot bērnus skolai un strādājot ar viņiem sākumskolā. Māra Jakubovska ir cienīta un mīlēta skolotāja, kuru Madonas pilsētas 1. vidusskolas pirmklasnieku vecāki, gandrīz sacenšoties, izvēlas par klases audzinātāju saviem bērniem.
Jo vairāk tāpēc pārsteigumu izraisīja ziņa Latvijas Neatkarīgajā televīzijā, kas ēterā izskanēja 7. maijā. „Stara" redakcija tūlīt pēc tam saņēma protesta vēstuli un atbalstu Mārai Jakubovskai no Madonas pilsētas 1. vidusskolas 1.a klases bērnu vecākiem (skatīt līdzās). Mēs savukārt vēlējāmies uzzināt, kā situāciju, par kuru savs stāsts bija televīzijas darbiniekiem, redz skolotāja pati.
Stāsta Māra Jakubovska
– Tas notika 16. aprīlī. Situācija bija pirmklasniekiem atbilstoša un nekā īpaši šausminoša tur nebija. Puikas darbojās ar spēļu diskiem, jo viens bija atnesis 13 disku. Viņi pirka, pārdeva, slēpa, atrada, tikmēr pa jokam, kamēr klasesbiedrenes Gaismas somā tika atrasts viens disks. To redzot, 10-15 skolēnu sāka kliegt: „Gaisma – zagle!" (Kāpēc meklēja tieši Gaismas somā, nezinu, jo man bija brīva stunda, bet bērniem bija angļu valodas pulciņš.) Es ienācu brīdī, kad visi bija izkliegušies, ar pirkstiem badīja „Gaisma – zagle!", bet meitene aiz pārdzīvojuma drebēja. Puikas vēlāk paskaidrojumos rakstīja, ka 13 reižu tā saukuši. Ienācu un prasīju, kurš disku tai somā ielika. Alise sacīja, ka viņa. Es prasīju Alisei, vai viņa tiešām ielika to disku, jo mums noteikumos kopš septembra ir vārdi: „Nedari otram to, ko negribi, lai tev dara"; „Kas otram saka, tas pats tāds ir" – ar tautasdziesmām un sakāmvārdiem vien 1. klasi vadām. Alise atbildēja – jā, es ieliku, un turpat divi trīs bērni apstiprināja – Alise to ielika. Tas bija pēc stundām, ap pulksten 14.30, kad klasē bija palikuši kādi pieci seši bērni.
Ja tu, Alise, ieliki, tad es saku – kā jutās Gaisma, kad viņu visi badīja ar pirkstiem, saukdami par zagli? Nāc pie manis, uzraksti: es esmu zagle. Un Alise uz garas lapas to uzrakstīja. Es saku – pieliec sev un stāsti, kā jūties, vai līdzīgi, kā jutās Gaisma, kad viņu visa klase apvainoja?
Pati nebiju klāt, nevaru apgalvot – tu, Alise, ieliki, tu esi vainīga, tikai pirmais, kas ienāca prātā, ja visi saka, ka Gaisma ir zagle, – pamēģini, kā tu tagad jutīsies. Alise bija aizvainota un raudāja.
Tai pašā dienā meitenes tēvs, māte un raudošā Alise bija klāt. Sacīju, cik labi, ka atnācāt aizstāvēt savu bērnu, jo nebiju klāt, neredzēju, vai meitene to disku Gaismas somā ielika. Trīsreiz atvainojos, teicu, ka esmu pārsteigusies, bet starp mums ir cilvēks, kas to disku Gaismas somā ielika. Tēvs teica, ka vajag visu atšķetināt. Bet es nejūtos psiholoģe, kas to šķetinās. Alise man atzinās; kad atnāca ar vecākiem, teica: es sajaucu…
Tagad pēc notikuma ir četras pilnas nedēļas. Vainīgā klasē nav neviena, bet arī es nejūtos vainīga.
Alise pēc notikušā skolu apmeklēja 3 nedēļas. Klasē šo notikumu vairāk nepieminējām. Pēc „Tautas balss" raidījuma televīzijā meitene uz skolu nenāca, viņa atsāka mācības vakar, 14. maijā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 15.05.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto