Saruna ar SIA "LLKC" Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) vecāko mežsaimniecības konsultanti MAIRITU BONDARI
– Braucot pa īpašumiem, konsultējot, vadot seminārus – kāds ir skats uz privātajiem mežiem?
– Meži top arvien vairāk sakopti. Liels grūdiens tam ir Eiropas Savienības atbalsts. Beidzamajos gados uz atbalsta projektiem jau ir konkurence. Vispopulārākais pasākums ir "Jaunaudžu retināšana", kur daudzi projekti paliek aiz svītras. Tas liek īpašniekiem mācīties, iegūt sertifikātus. MKPC organizē apmācības par dažādām ar meža apsaimniekošanu saistītām tēmām pieaugušajiem, par ko tiek saņemts sertifikāts, kas dod punktus projektu izvērtēšanā. Pieprasīta aktivitāte ir arī "Meža ieaudzēšana lauksaimniecībai neizmantojamās zemēs". Beidzamajos gados īpašnieki ir sapratuši, ka var nomainīt arī pāraugušās, vecās baltalkšņu audzes, to vietā iestādīt jaunus kokus un plus vēl trīs gadus kopt. Rezultātā reāli saņem jaunu mežaudzi, bet, kad šis projekts ir beidzies, jaunaudze aug, un, kad atkal ir jākopj, tad nu jau var pieteikties uz projektu "Jaunaudžu retināšana". Cilvēki ir sapratuši, ka ar ES atbalstu var sakopt savus īpašumus. Kas beidzamajā laikā duras acīs? Tās ir lielās platībās apšu jaunaudzes, ko nopostījuši dzīvnieki. Tā ir gandrīz katrā īpašumā, bieži vien tās jau ir padsmitgadīgas audzes, bet, ja redzu, ka tādai audzei nākotnes nebūs, tad ir viena aktivitāte, ko jau pamazām izmanto, – "Neproduktīvo mežaudžu nomaiņa". Kā tādas audzes veidojas? Tāpēc, ka privātie īpašnieki visbiežāk pēc kailcirtes atstāj izcirtumu dabiskajai atjaunošanai. Apse ir viena no pioniersugām, kas ātri atjaunojas un jau pirmajos gados sadzen garas atvases. Tomēr dzīvnieku blīvuma dēļ šobrīd to tīraudzē izaudzēt ir grūti, pat neiespējami, bet kā kokmateriāls – ļoti vērtīgs.
– Kas vēl mežiem beidzamajos gados ir kaitējis?
– Jā, pēdējos pāris gados arī Latvijā ir vērojama egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās, un pavasarī bija draudīgas prognozes. Šis kaitēklis ir bīstams ar to, ka uzbrūk veselām, resnumā pieaugošām, galvenokārt vecākām par 50 gadiem, arī pieaugušām eglēm. Pagaidām diezgan maz tas skāris privātos mežus. Šogad nelabvēlīgā prognoze par mizgraužu savairošanos, par laimi, nav piepildījusies. Šis gads kaitēkļiem Latvijā bijis nelabvēlīgs, kaut ES valstīs, kur ir lielās platībās vienlaidus skujkoku audzes, mizgrauži ir nodarījuši lielu postu. Tāpēc arī ES atbalsta aktivitātēs, kur jāstāda jaunas mežaudzes, tiek atbalstītas mistrotas audzes, kad veido divu vai trīs koku sugu salikumu. Ja kas notiek vienai sugai, tad paliek otra. Tomēr, lai arī Latvijā esam pasargāti no lielām dabas katastrofām, arvien biežāk gadās lokālas, nelielas vējgāzes, vējlauzes, snieglauzes, un katrai koku sugai sekas ir dažādas –
kādu noposta, kādai vispār nekas nenotiek.
– Kāda ir meža īpašnieku aktivitāte projektu rakstīšanā?
– Aktivitāte ir ļoti augusi. Kad pirms gadiem stāstīju par iespēju rakstīt projektus un saņemt ES atbalstu, sapratu, ka mēs, latvieši, esam piesardzīgi. Sākumā tikai daži drošākie pamēģināja īstenot meža projektus, pēc tam informācija aizgāja no mutes mutē. Ja kāds skeptiski iebilda "Kādēļ to darīt? Tas nav izdevīgi", atbildēju – tas, ko darāt, nav pelnīšanai, vērtība, kas paliek, ir izkoptais mežs. Par mežu arī būtu jādomā, nevis par naudu, ko tagad saņem. Ja arī kāds meža kopējs paprasīja lielāku summu, īpašniekam radās kāds mīnuss, tad vajadzētu parēķināt, cik būtu jāiegulda, ja kopt vajadzētu pašam. Jā, protams, ir alternatīva – kopt pašam, kas ne vienmēr ir pa spēkam. Zinu vietējos kopējus – neviens nav kļuvis bagāts un nebrauc glaunā mašīnā. Meža kopēju paliek arvien mazāk, daudzi šo darbu nespēj turēt. Situācija nozarē rāda, ka būs jāievieš arvien vairāk tehnikas, kas aizstās cilvēka darbu. Arī mūspusē ir vairāki uzņēmēji, kuri iegādājušies kniebējgalvas, ko izmantot ne tikai apauguma novākšanā, bet arī jaunaudžu kopšanā. Biju aizbraukusi pie viena jauna īpašnieka Alsviķu pusē. Īpašnieks fiksējis, ka izkopjot daudzās padsmitgadīgās jaunaudzēs paliek vidēji ap 30-40 m3/ha sīkkoksnes – malka, papīrmalka, varbūt kāds taras klucis. Uldis nu jau ceturto gadu šo koksni izved un pārdod tuvākajā apkārtnē malkai, šķeldai, kokoglēm, kas nu kuro reizi izdevīgāk. Koksnes izvešanai tiek izmantots kvadricikls, kam uzmontēta strēle ar satvērējkausu un pievienota piekabe. Lai koksni izvestu, jaunaudzē jāveido koridori 1,40 m platumā. Darba instrumentiem ir jābūt, bet arī nākamajā plānošanas periodā, kas būs līdz 2027. gadam, neesam izcīnījuši, ka meža īpašniekiem būtu ES atbalsts mazās meža tehnikas iegādei, bet ES atbalsts būs, un faktiski paliks tās pašas atbalsta aktivitātes, kādas jau bija līdz šim. Ja nebūtu atbalsta, pieļauju, ka tas būtu kritiens atpakaļ. Ceru, ka arī meža konsultācijas varēs turpināt ar ES atbalstu, ka būs arodapmācības. Ja nebūtu ierobežojumu "Covid-19" dēļ, tagad būtu organizētas piecu dienu apmācības jaunajiem meža īpašniekiem, kuri plāno ko darīt sava meža apsaimniekošanā, bet kam pietrūkst zināšanu. Apmācībās piesaistām kompetentus lektorus no mežzinātnes institūta "Silava", Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Pārtikas un veterinārā dienesta, bez tam mums notiek arī meža īpašumu apmeklējumi, kur dalāmies pieredzē ar citiem meža īpašniekiem, uzzinām par viņu saimniekošanas metodēm.
– Kā ir ar privāto mežu apsaimniekotāju pēctecību, vai vecos īpašniekus nomaina jaunie?
– Manā rīcībā šādas statistikas nav, bet esmu novērojusi tendenci kovida laikā. Tad bija daudz individuālo konsultāciju pavasarī un tagad – atkal. Tiek zvanīts gan no Rīgas, gan citām pilsētām. Zvana, raksta jauni īpašnieki (ap 30-40 gadiem), kas atcerējušies, ka viņiem vai vecākiem kaut kur laukos ir meža īpašums, par ko ik gadu maksā nekustamā īpašuma nodokli, un gribētu to apskatīt, kopā izstaigāt un ko vairāk uzzināt. Pēc šādām konsultācijām bieži vien šie jaunie īpašnieki gatavi braukt uz semināriem, piesakās uz apmācībām un meža apmeklējumiem. Šeit jāsaka paldies viņu vecākiem un vecvecākiem, kam šobrīd 70-80 un vairāk gadu, kas ir noturējuši dzimtas īpašumu, varbūt nav saimniekojuši, bet nav arī pārdevuši, saprotot, ka mežs ir vērtība.
– Kādus kokus tagad vairāk stāda izcirstajās platībās?
– Iecienītākie joprojām ir egle, bērzs un melnalksnis. Īpašnieki pamatā veido šo sugu kombinācijas – ja dabiski atjaunojas bērzi, tad vietās, kur nekas neieaug, klāt piestāda egles. Semināros vienmēr uzsveru, lai veido mistrotas audzes. Izglītošana nes augļus, un arvien vairāk meža īpašnieku interesējas par meža stādīšanu. Ja arī telefona konsultācijās jautā, ko darīt ar izcirtumu, saku, lai cenšas atjaunot stādot, papildinot, nepaļauties tikai uz dabu, jo šajā variantā ir liela varbūtība platībai aizaugt ar krūmiem (ļoti bieži tā ir lazda) vai arī atjaunoties ar apsi, kas nu nepavisam nav prātīgi, zinot, ka agrāk vai vēlāk tā tiks nograuzta. Ir meža īpašnieki, kuriem patīk eksperimentēt un pamēģināt ko jaunu; tā, piemēram, meža apmeklējumos varējām apskatīties Gunta Āzena Praulienas pusē stādītu sešpadsmitgadīgu plantāciju mežu 2,5 ha platībā ar neparastu salikumu: viena rinda – sarkanais ozols, parastais ozols, nākamā rinda – egle, trešā rinda – liepas, tad atkal egļu rinda, un atkal ozoli, egles, liepas… Ir īpašnieki, kuriem patīk lapegles, bet arī bukiem tās patīk.
– Ir taču arī meža apsaimniekošanas plāns.
– Jā, daudziem šobrīd beidzas iepriekšējās meža inventarizācijas termiņš, par ko Valsts meža dienests sūta atgādinājumu. Saņemu arī zvanus, ka ir jāveic meža inventarizācija – ko es tādā gadījumā varot ieteikt. Jā, tās ir izmaksas, bet inventarizācija noteikti ir jāveic, lai varētu arī turpmāk pilnvērtīgi apsaimniekot savu īpašumu. Turklāt, ja nebūs derīgas meža inventarizācijas, nevarēs pieteikties un rakstīt projektus uz ES atbalstu. Meža inventarizāciju veic sertificēti taksatori, kuri savus pakalpojumus reklamē, cenas plus mīnus nosaka brīvais tirgus. Arī informatīvajā izdevumā "Čiekurs" ir ievietots materiāls par meža inventarizāciju, ko iesaku izlasīt. "Čiekurs" pieejams arī e-vidē.
13.11.2020.