– Savā mežā esam daudz strādājuši, – novērtē Ināra Brīdaka, kas dzīvo Madonā, bet Mārcienas pagasta meža īpašumā "Niedruškas" saimnieko kopš 1993. gada.
– 1886. gadā šis īpašums piederēja Lazdonas muižai. Te, kur plūst Niedrušku upīte, savulaik uzbūvēts dambis, darbojās dzirnavas. 1918. gadā manu vectēvu te uzaicināja strādāt par dzirnavnieku. Tā viss sākās. Kad īpašums tika atgūts, 1994. gadā vēl bija saglabājušās mājas paliekas, sabrukusi ēka. Attīrījām šo vietu. Esam mantinieki skaistam mežam, kas aizņem 9,6 ha. Agrāk te bija lauksaimniecības zeme, uz kuras pēc kara ir uzaudzis mežs, – vēsturē ieskatu sniedz "Niedrušku" saimniece.
– Kādreiz te bija milzu plāni, – sarunu turpina Ināra Brīdaka.
– Šeit bija transformators, bija doma, ka te vilks elektrību. Neievilka. 1997. gadā stādījām eglītes. Tolaik stādus nevarēja dabūt, tāpēc izrakām no meža un sastādījām. Bija tāds darbaprieks! Bērzi sastādījās paši. Pagājušajā gadā tos jau vajadzēja retināt. Taču netrūkst arī postījumu. Tos radīja 2010. gada vētra, nopostot skaistu mežu. Vietā tika sastādītas priedes, bet tās neieauga, arī mežazvēru postījumu dēļ. Lielākoties darbs notiek saviem spēkiem, meža darbi patīk dēlam Dzintaram. Ir motorzāģis, trimmeris un divas rokas, kāds draugs, kas palīdz.
Tomēr, kā uzskata Ināra Brīdaka, galvenais ir vēlme darīt:
– Galvenais, ka ir turpinājums, un es nejūtos parādā vectētiņam, kas mums atstāja īpašumu, viņš netiek aizmirsts – mēs mežu stādām, kopjam. Mamma stāstīja, ka vectēvs ar savu darbu mežu saudzējis, lai koki var dzīvot savu mūžu. Viņš te savulaik izveidoja arī gateri. Arī mums pamatā mežs nav peļņas avots. Bijuši visādi grūti laiki, bet mežs ir pierādījums tam, ka vismaz mana paaudze var izdzīvot ar savu darbu, izturību un gudrību, kas nāk no apkārtējiem cilvēkiem. No meža jau nevar tikai ņemt, izzāģēt un atkal pirkt. Uzskatu, ka ir jābūt savai dzimtai, sētai, lai nav jāskatās uz citu sētu. Svarīgi, lai jauniešiem ir tā dzimtā vieta, kas tomēr dominē.
– No bērnības atceros, ka vienmēr braucām uz mežu, gatavojām malku, ko savedām mājās, lai visu laiku būtu, ko kurināt, – saka dēls Dzintars. Viņš tagad ir lielākais palīgs, arī māsa Inita ar ģimeni, kas atbalsta. Talkā nāk arī draugi. Izgriezt kārklus ar tehniku ap 1 ha platībā palīdzēja kaimiņš Kaspars Rozītis.
Arī Dzintars Brīdaks piedalījies apmācībās, praktiski apguvis daudzas iemaņas darbam mežā, pēta arī citu pieredzi. Viņš, piedaloties stādu meklēšanā un izvēlē, uzsver, ka ir svarīgi izvēlēties stādus, kas atrodas Daugavas austrumu pusē, lai tie labāk ieaugtu un adaptētos.
Īpašumā "Niedruškas" īstenoti vairāki projekti. Projektā "Jaunaudzes kopšana" ir izkopts eglīšu stādījums, projektā iestādītas arī eglītes.
Aktivitātē "Neizmantojamās lauksaimniecības zemes apmežošana" paplašinās mežu 2 ha platībā.
– Stādus gan privātajiem ir grūti sameklēt. Pavasarī nopirkām un sastādījām egles, tagad rindas kārtībā bērzu stādus nopirkām Inčukalnā, palicis vēl 300 stādu, ko iestādīt.
Ināra Brīdaka pozitīvi novērtē MKPC skolu, ko paši personificē ar Mairitas Bondares skolu: – Esam viņas audzēkņi, viņa ziemā organizēja mācības, kā strādāt mežā, piedalījāmies arī praktiskajās nodarbībās, kad Mārcienas pusē mērījām kokus. Pērnajā gadā notika skaists brauciens uz Krāslavu, lai iepazītos, kā tur strādā. Konsultante bija arī mūsu mežā. Kopā izstaigājām visu īpašumu, noskaidrojot, ko te vajadzētu vai ko nevajadzētu darīt. Daudzpusīgs palīgs meža īpašnieku izglītošanai ir arī izdevums "Čiekurs".
13.11.2020.