– Esmu praktiķis, saimnieks un jūtos kā priekšnieks, – tā par saimniekošanu Praulienas pagasta "Skubos" izsakās kādreizējais Vidzemes TV operators, tagad kokkopis, arborists Kārlis Kumsārs.
Pie mājām mežs ir izkopts kā parks, un tas ir Kārļa roku veikums – palēnām, pamazām, pa vienam kokam, strādājot ar motorzāģi.
Uz jautājumu "Kas "Skubu" saimniekam ir mežs?" Kārlis Kumsārs iedziļinās: – Koku DNS ir saaudzis ar manu DNS jau no bērnības. Uz mežu vienmēr esmu skatījies ne kā uz rūpniecisku objektu, kur notiek ražošana, bet gan tas dod prieku pašam, un svarīgi, lai ir bauda tur strādāt. It kā viss vienkārši, bet ir jāzina daudzas lietas par mežu kā tādu – kā tas sevi būvējis, kā to prast pareizi apsaimniekot. Saimniekojot pamatu pamatā ir drošība, strādājot mežā. Mežs man ir sirdslieta no bērna kājas. Arī tad, kad strādāju televīzijā, kā radās brīvs brīdis, tā prom kokos uz mežu, un tur atpūta ir garantēta, vienalga, vai ir mīnus 15 vai vairāk grādu, man tas netraucē.
Kārlis Kumsārs piedalījies arī daudzās apmācībās, ieguvis sertifikātus, Ērgļos beidzis pirmo motorzāģu operatoru kursu. Uz savu meža īpašumu ir uzaicinājis konsultēt speciālistu, lai uzzinātu, vai domas par meža apsaimniekošanu ir pareizā virzienā.
– Atceros tēva teicienu: "Staigā pa gudro sliekšņiem, kamēr nodilst!" Ir veci koki, kas ir jācērt, citādi tie iet bojā un nav labuma ne pašam, ne kokam, ja tas netiek realizēts. Parasti pirms ciršanas visu pamežu notīru, novācu bīstamos kokus. Arī tagad, kad tiks izcirstas apses, jau pērn tika izņemts ārā viss pamežs, visi krūmi, lai netraucē strādāt. Tas varbūt nešķiet racionāli lielajiem, kas strādā kā industrija, bet man tas sagādā prieku, gandarījumu un laimes izjūtu, un man tā patīk strādāt, – atzīst "Skubu" saimnieks.
Apsaimniekošanā ir 30 ha meža. Kā uzskata Kārlis, lielsaimniekam tas nav nekas, bet viņam – daudz:
– Pašam ir sagādāta izvedējtehnika, lai šos pakalpojumus nevajadzētu pirkt. Ja tā nebūtu, par rentabilitāti nevarētu runāt. Ko gan vari ar divām rokām? Kaut gan ar rokām ir pārcilāti daudzi kubikmetri un fūres. Ja to atceras, tad liekas nenormāli. Izlēmu, ka lietas tomēr ir jādara citādāk, – spriež Kārlis.
Apses ir ap 40 gadu vecas, tās ir derīgas lietaskokam. Apses dēļi noder pirtīm, un tās tiks nogādātas uzņēmumam Biksērē.
Kārlis atzīst, ka viņam ir svarīgi, kas no meža tiek iegūts, tāpēc arī tiek veikti aprēķini, cik ko rentabli darīt. – Liela rentabilitāte ir tam, ka man pašam ir tehnika, ka pats ar to strādāju, protu darīt ātri un tehnoloģiski pareizi. Ir jau stāsts par to, ka piedāvā novākt platības par velti, ka paliks tīra vieta. Tur rentabilitāte ir nulle. Ja pats iztīru krūmus no grāvja, izgriežu pamežu, man nav nulles, bet tie jau ir eiro. Visam ir pielietojums, un krūmi aiziet šķeldā. Tikai visu laiku ir jāpēta tirgus, lai zinātu, kādas ir cenu izmaiņas, jo var būt veiksmīgs un ne tik veiksmīgs darījums. Tiem, kas strādā ar meža lietām, ir pilnīgi cits stāsts. Es daru pa savam, jo man, saimniekojot savā īpašumā, patīk pats process. Ja tur esmu pazaudējis kādu eiro, par to neraudu. Man šo procesu vajag, esmu ieguvējs gan emocionālā ziņā, gan vides sakārtotībā, – uzsver Kārlis Kumsārs.
– Apsaimniekošanas plānam ir jābūt jebkurā gadījumā, bet arī galvā ir jābūt plānam, kāda būs kura audze, kāda kultūra tiks mainīta vai atjaunota ar sertificētiem stādiem. Dabiskajai atjaunošanai manā īpašumā nav paredzēts neviens gabals. Uzskatu, ka ir jāstāda un jākopj, – domās dalās Kārlis.
Uz jautājumu par to, vai izmantotas ES atbalsta iespējas, īstenots kāds projekts, Kārlis Kumsārs atteic: – Zinu, ka tā varētu dabūt ES naudas līdzfinansējumu, bet nevienu meža projektu pagaidām neesmu īstenojis, tā nav prioritāte. Man patīk strādāt ar rokām, bet ne ar papīru lietām. Taču gan jau līdz projektiem pamazām nonākšu.
Par to, kā noder arborista zināšanas, Kārlis stāsta, ka bīstamo koku ir daudz, tāpēc arī to nozāģēšanai arboristam ir darbs gan tuvākā, gan tālākā apkārtnē.
13.11.2020.