Lubāniete LITA ŽEIERE atzīst, ka rokdarbi vairāk piestāv gariem, brīviem vakariem, jo tad var pievērsties fantāzijas lidojumam, jaunām idejām. Tieši rudens un ziema ir tās sezonas, kad mazāk vilina dārza darbi, paceļošana uz tuvākām un tālākām vietām, tad nu var ļauties mazajai terapijai – skaistu lietu darināšanai.
Ar rokdarbiem Lita aizrāvusies jau no mazotnes, prasmīgu piemēru viņai rādījušas ģimenes sievie-tes – gan viņa, gan vecmamma bijušas šuvējas un rūpīgas rokdarbnieces. Tad nu asinīs kūsājusi interese arī pašai radīt ko skaistu; saprotams, ja tas arī padodas un kā dāvanu to novērtē tuvinieki, draugi un apkārtējie, tad vēl lielāks prieks darinātājai.
– Ar pērļu rotu izgatavošanu sāku aizrauties pagājušajā rudenī, savukārt ar tamborētajām orhidejām – nedaudz senāk. Ir neiedomājami daudz ziedu veidu, kurus var uztamborēt, taču orhidejas izvēlējos tādēļ, ka tās ir vienas no manām mīļākajām istabas puķēm. Idejas šādiem rokdarbiem ieraudzīju kaut kur interneta dzīlēs, sapratu, ka kaut ko līdzīgu gribu sev. Bet līdz rokdarbiem pati sev tā arī neesmu tikusi – visas izšūtās rotas ir vai nu atdāvinātas tālāk, vai kāds tās ir iegādājies. Viena no pēdējām rotām – pūce, ko darināju meistarklases ietvaros, visticamāk, paliks man pašai, – pastāsta Lita Žeiere, kas turpina meklēt iespējas, kā apgūt arvien jaunus rokdarbu veidus vai atsvaidzināt un papildināt jau esošās zināšanas.
Viens ir fiziskais laiks, ko prasa rokdarbu izgatavošana, – un tas nebūt nav mazs. Otrs būtiskākais priekšnosacījums, lai darbiņš izdotos skaists, – iedvesma. Lielāka vai mazāka, bet tai jābūt obligāti!
– Vasarā rokdarbiem tikpat kā neatliek laika, jo ir dārza darbi un jābauda atpūta pie dabas. Uz rudeni parasti sasparojos. Ar rokdarbiem nodarbojos vakaros, tas ir arī kā relaksēšanās veids pēc darba dienas, – secina Lita.
Viņai ļoti patīk arī dārza darbi, sevišķi eksperimenti dārzā, lai rudens raža sagaidītu arī ar kādu pārsteigumu. Šogad esot izdevies izaudzēt pasakaini gardas melones. Otra Litas sirds aizraušanās ir orhidejas. Mājās neesot vairs nevienas brīvas palodzes, un šobrīd uzziedam tiek gaidītas 17 orhidejas no 43. Lita akcentē: – Cenšos brīvo laiku piepildīt ar to, kas man patiesi sagādā prieku un gandarījumu. Ļoti patīk ceļot, mēģinu reizi gadā vismaz kaut kur izrauties un apskatīt jaunas un neredzētas vietas. Šobrīd tas diemžēl nav iespējams, tāpēc brīvbrīži vairāk tiek veltīti ģimenei un kādu mazāku ieceru un sapņu realizēšanai.
Dienas darbā Lita Žeiere strādā Lubānas novada pašvaldībā par sekretāri un vienotā klientu apkalpošanas centra speciālisti; darbs ar „papīriem" esot viņai tuvs. Jautāta par savu dzīvesgājumu, Lita pastāsta: – Pēc Lubānas vidusskolas absolvēšanas ceļš mani aizveda uz Biznesa augstskolu „Turība", kur četrus gadus apguvu uzņēmējdarbību un grāmatvedību. Pa vasarām piestrādāju somu veikalā „Daniele Donati" Madonā. Tālāk iestājos maģistrantūrā Rēzeknes Augstskolā, lai apgūtu arhīvniecību, tolaik paralēli mācībām strādājot Madonas 1. vidusskolā par kopētāju un datoroperatori. Mēnesi pēc maģistrantūras diploma saņemšanas piedzima vecākais dēls Gustavs, kam bija jāvelta viss mans laiks un uzmanība. Pagāja apmēram pusotrs gads, un man atkal gribējās mācīties – iestājos tagadējā Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, kur atsvaidzināju zināšanas lietvedībā. Kursa beigās piedzima otrais dēls Eduards, un abi kopā saņēmām diplomu. Tā nu atkal kādu laiku darbs tika atlikts malā. Jaunākajam dēlam sasniedzot pusotra gada vecumu, atsāku darba gaitas, sāku strādāt AS „A.C.B." par lietvedi. Pēc pusgada parādījās iespēja strādāt Lubānas novada pašvaldībā, kur es maģistrantūras laikā biju izgājusi praksi un šo to jau nedaudz iepazinusi. Pēdējā no manām izglītībām ir loģistikas speciālists, to ieguvu šogad pirms Jāņiem. 21. novembrī būs pagājuši trīs gadi, kopš strādāju par sekretāri pašvaldībā. Kā zināms, strauji tuvojas novadu apvienošana, tad jau redzēs, kā būs ar darba iespējām novadiem apvienojoties. Mēģinu saglabāt optimismu šajā drūmajā un neparedzamajā laikā.
Lai gan „Covid-19" laikā daudzas lietas atceltas, ietekmētas, piemēram, publiski pasākumi, ceļošana, vairāk brīva laika neesot palicis, vērtē Lita. Pavasarī tas nozīmējis, ka vairāk uzmanības jāpievērš dēlu mājasdarbiem, jāpalīdz mācību sagatavošanās procesā. Savukārt rokdarbu ziņā visas Litas izšūtās piespraudes vai tamborētās orhidejas esot aizceļojušas „tautās", bijusi interese arī no ārzemēm, bet kovida dēļ tas atcēlies. – Ar cerībām nākotnē! – optimistiski noteic Lita.
06.11.2020.