Par Helovīna izcelšanos un nozīmi versiju ir daudz – varam izvēlēties. Lai gan svētki vispopulārākie ir ASV, visticamāk, tie dzimuši Īrijā. Ļoti iespējams, tie ir seno ķeltu „Samhain" svētku, kas jau 500 g. p. m. ē. tika atzīmēti ķeltu Jaungadā, 31. oktobra vakarā, atskaņas. Ķelti ticēja, ka šajā vakarā dzīvo un mirušo pasaules saskaras un mirušie cenšas iegūt kādas dzīvo dvēseles, lai nodrošinātu sev dzīvi pēc nāves.
Dzīvajiem bija vai nu jāpaslēpjas, vai arī jāpārģērbjas par mirušajiem. Daudzi izmantoja pārģērbšanos arī, lai mirušos un garus nobiedētu un padzītu. Cita versija stāsta, ka šajā vakarā ķelti, līdzīgi kā senie latvieši, mielojuši veļus, izliekot aiz mājokļu durvīm ēdienus un dzērienus, un paši bezbailīgākie (varbūt – trūcīgākie?) gājuši pievākt kaimiņu veltes. Lai viņus neatpazītu un netraucētu, pārģērbušies par spokiem, raganām u. c. (saimnieki taču varēja spokiem noticēt un nobīties…). Šīs izdarības, protams, iepatikušās bērniem. Ja ticam kristīgajai versijai, svētki un to nosaukums saistīts ar „All Hallows' Eve", vakaru pirms Visu Svēto dienas „All Hallows' Day" – 1. novembra, tātad 31. oktobri.
Kad īri masveidā izceļoja uz ASV, viņi ņēma līdzi arī savus svētkus, un Helovīns tur tagad ir ļoti populārs, protams, visvairāk bērnu un jauniešu vidū, kaut gan arī gados jaunāki pieaugušie ar patiesu prieku šajā vakarā pārvēršas par vampīriem, spokiem, raganām, zombijiem – fantāzijai nav robežu. Bērni apstaigā kaimiņus un pieprasa saldumus: „Trick or treat!" (burtiski „Palaidnību vai baudu!", pie mums to parasti tulko kā „Saldumus vai izjokosim!"). Helovīna izcelšanās kristīgā versija atsaucas uz jau 9. gs. pastāvējušo tradīciju 2. novembrī, Visu Dvēseļu dienā, kristiešiem apstaigāt ciemu mājas, lai izlūgtos „Dvēseļu kūkas" – speciāli šai dienai ar saldi skābām jāņogām ceptu maizi.
Tradīcija ir arī ķirbji, tos parasti izgrebj un tajos izgriež pēc iespējas biedējošākas sejas, lai Helovīna naktī atbaidītu spokus, mirušo garus un citus šausmoņus. Meklējot izskaidrojumu šim paradumam, nonākam atkal senajā Īrijā. Teika stāsta, ka kāds blēdis, vārdā Džeks, noslēdzis līgumu ar pašu velnu, bet beigās tomēr to piekrāpis. Pēc savas nāves Džeks, protams, netika debesīs, bet arī apvainotais velns vairs negribēja ar viņu ielaisties nekādās darīšanās. Džekam nācās arī pēc nāves klejot tepat pa pasauli, velns vienīgi mazliet apžēlojās un, lai Džeks kaut mazliet redzētu tumsā, iedeva tam sauju kvēlojošu ogļu un bieti, kuru izgrebt un tajā iebērt ogles. Stāstam ceļojot no mutes mutē, biete pārvērtās par ķirbi. (Ir versija, ka tas noticis tādēļ, ka Amerikā bietes neesot augušas.) No iekšpuses izgaismotu ķirbi –
„Jack O' Lantern" – ASV 31. oktobra vakarā izstāda galvenokārt logos, terasēs un verandās.
30.10.2020.