Vakar Eiropas Savienības valstis īpaši atzīmēja Eiropas dienu. Par godu šai dienai vairāk nekā 100 valsts pārvaldes darbinieku, politiķu, amatpersonu piedalījās akcijā „Uz savu skolu". Arī Madonā viesojās augsti viesi – Madonas Valsts ģimnāzijā un Madonas pilsētas 1. vidusskolā ar skolēniem tikās īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks un vides ministrs Raimonds Vējonis, kam abiem ir saistība ar Madonas pilsētas 1. vidusskolu.
Dialogam par Eiropas Savienību Madonas vispārizglītojošo skolu skolēni tika rosināti arī dienu iepriekš. 8. maijā Madonas rajona bibliotēkā, kur vienā telpā iekārtots ES informācijas punkts, apmeklētāji varēja saņemt interneta adrešu lapas, lai zinātu, kur iespējams meklēt informāciju par ES. Ikvienam bija iespēja apskatīt izstādes „Slovēnija – ES prezidējošā valsts 2008. gada 1. pusē" un „ ES – darba un ceļošanas iespējas". Pamatakcents Eiropas dienas ieskaņai 8. maijā gan bija tikšanās ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses un informācijas nodaļas vadītāju Kasparu Kreicu. Visās trīs Madonas pilsētas vispārizglītojošajās skolās skolēni tika rosināti domāt par izglītības iespējām un iespējām strādāt ES institūcijās; aizdomāties par tulka darbu; izsvērt plusus un mīnusus, ko Latvijai devusi iestāšanās Eiropas Savienībā; nosaukt reālus piemērus skolēnu dzīvesvietās, kur tiek īstenots kāds projekts ar ES atbalstu.
Tiekoties ar Madonas pilsētas 1. vidusskolas 10.a klases audzēkņiem, sarunas pavedienu uzturēja Madonas rajona bibliotēkas ESIP vadītāja un šīs skolas absolvente Sarmīte Radiņa. Kaspars Kreics bija pamaldījies, izmetot loku pa mūspuses ceļiem. Vēlāk, tiekoties ar Madonas Valsts ģimnāzijas 11.c klases skolēniem, viņš nevarēja nepiekrist jauniešiem, kas problēmu un mīnusu ailē nosauca faktu, ka katastrofāli zemā stāvoklī Latvijā ir ceļu segums, īpaši reģionos. Tepat kaimiņvalstī Lietuvā vērojama gluži cita situācija… Pie plusiem, Latvijai iestājoties ES, ģimnāzisti minēja lētākas izglītības iespējas ES valstīs Eiropas Savienības valstu pārstāvjiem, privilēģiju ceļot Šengenas zonas valstīs bez īpašas dokumentu pārbaudes (to skolēni tikko izbaudīja arī paši, braucot klases ekskursijā uz Čehiju). Savukārt neapmierinātību ģimnāzisti pauda izglītības sakarā. Viņu klase piedalās dabaszinību priekšmetu apguves eksperimentā, kas skolai ar ES finanšu līdzekļiem dod iespēju uzlabot materiāli tehnisko bāzi, bet audzēkņiem fizika, ķīmija, citi dabaszinību priekšmeti jāmācās pēc atvieglotiem noteikumiem. – Mēs fizikas stundās rakstām esejas par berzi, nevis risinām uzdevumus, kas vēlāk būs nepieciešami, lai iestātos augstskolā, – sūkstījās jaunieši. Arī saistībā ar ģimnāzijas telpu šaurību skolēni pauda neapmierinātību. „Vai Eiropas Savienība šai jautājumā nevar mums līdzēt?"
– Ir izstrādāts ģimnāzijas piebūves projekts, bet līdzekļu nav, – komentēja skolotāja Marita Kazakeviča. – Balstoties uz to, ka bērnu skaits samazinās, ir doma likvidēt vienu pilsētas skolu, Madonā atstājot ģimnāziju un tikai vienu vidusskolu. Tāda šobrīd ir pilsētas vadības politika, kas mūs nepārprotami biedē.
Izvērtējot visas trīs tikšanās ar skolēniem 8. maijā, pasākuma organizatori atzina, ka vissaturīgākā izdevusies saruna Madonas pilsētas 2. vidusskolā. Tur jaunieši jau iepriekš bija daudz lasījuši par ES, zināja gan jautāt par struktūrfondiem, gan nosaukt vietējos piemērus projektiem ar ES finanšu atbalstu, tāpat uzskaitīja nepilnības, ar ko saskaras Latvijas iedzīvotāji Eiropas Savienībā.
Aktīvākie tikšanās dalībnieki saņēma suvenīrus ar ES simboliku, pie jauniešiem aizceļoja arī informatīvie izdevumi par Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto