Oktobrī aizsākās dzīvnieku aizsardzības akcija „Lapsu tūre", kas ir daļa no kampaņas par zvēraudzēšanas industrijas aizliegšanu Latvijā. Akcijas ietvaros pieci plīša lapsēni apceļo katrs savu Latvijas reģionu; tostarp aizvadītās nedēļas nogalē lapsiņa paviesojusies arī Madonas reģionā. Te viņu uzņēma un dzīvi brīvībā – Dzelzavas puses mežos un pļavās – parādīja akcijas brīvprātīgais palīgs jeb „lapsu sargs" Helmuts Baņukalns.
Kā atklāja Helmuts, aizvadītajā sestdienā Dzelzavas pagasta pārvalde sadarbībā ar „Domas Dabā" rīkoja izzinošu rudens pārgājienu, kurā devās arī viņš kopā ar akcijas „Lapsu tūre" īpašo lapsiņu. – Akcijas ideja ir tāda, ka pieci lapsēni simboliski ir izlauzušies no krātiņiem un ar „lapsu sargu" palīdzību apceļo Latviju, iepazīstot, kā tas būtu – dzīvot viņu dabiskajā vidē, normālā pasaulē, – pastāstīja Helmuts Baņukalns. Pirms pārgājiena Dzelzavā lapsiņa paviesojusies arī Cesvainē; Dzelzavā visaktīvākie lapsiņas draugi bijuši bērni. Helmuts izteica cerību, ka kādam šī akcija būs devusi vielu pārdomām par zvēraudzēšanu: – Svarīgākais, ka akcija ir labsirdīga, tā nav ne agresīva, ne uzbāzīga. Kādam, protams, akcijas ideja var nepatikt, bet, ja ir empātija un izpratne par to, kā tas īsti notiek, domāju, šī akcija uzrunās.
„Lapsu tūri" organizē brīvprātīgā biedrība „Dzīvnieku biedrība", kas turpina vākt iedzīvotāju parakstus petīcijai par zvēraudzēšanas aizliegumu, kā arī ir iesniegusi atklātu vēstuli Latvijas Republikas Saeimai. Tajā uzsvērts, ka ik gadu tūkstošiem dzīvnieku (lapsu, ūdeļu un šinšillu) Latvijā tiek izaudzēti un nogalināti kažoku ieguvei. Lapsas un ūdeles ir aktīvi un plēsīgi savvaļas dzīvnieki, kuri dabiski klejo plašās teritorijās. Tomēr kažokzvēru audzētavās viņus iesloga šauros drāšu sprostos, kur nepiemērotie turēšanas apstākļi rada ķermeņa deformācijas, psiholoģiskas problēmas un agresiju, kā rezultātā šie dzīvnieki cits citam uzbrūk un savaino. Turklāt dzīvniekus nogalina ar metodēm, kas prioritizē kažokādu saglabāšanu, nevis pēc iespējas humānāku pieeju, – ūdeles nosmacē gāzes kamerās, lapsas nosit ar elektrošoku.
Cieš ne vien paši nelaimīgie dzīvnieki, bet arī apkārtējie iedzīvotāji – zvēraudzētavu apkārtnē jāsamierinās ar smirdoņu, ūdens piesārņojumu, mušu invāziju un sava īpašuma vērtības krišanos. Piedzīvots arī ne viens vien gadījums, kad, piemēram, izmukušās ūdeles patveras tuvējās mājās, tās var uzbrukt ne vien savvaļas, bet arī mājas dzīvniekiem.
Socioloģiskās aptaujas parāda, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju (65%) nav pieņemama dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu ieguvei. Šobrīd jau vairāk nekā 27 000 cilvēku parakstījuši petīciju Latvijas Republikas Saeimai, aicinot aizliegt zvēraudzēšanu arī Latvijā. Ikviens var parakstīties mājaslapā www.kazoki.lv. Akcijas organizatori apkopojuši, ka šobrīd Latvijā darbojas 10 kažokzvēru audzētavas, kurās pēc Lauksaimniecības datu centra datiem tiek turēti 580 tūkstoši dzīvnieku.
Lai gan Latvijā zvēraudzēšana vēl ir atļauta, jau 15 Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā, Beļģijā, Čehijā, Horvātijā, Slovākijā un citās, tā ir aizliegta. Septembrī zvēraudzēšanas aizliegumam pievienojusies arī Polija un Francija.
Helmuts Baņukalns atzina, ka akcijā iesaistījies tādēļ, ka vēlas pievērst sabiedrības uzmanību zvēraudzēšanas kopainai. – Lapsu un ūdeļu audzēšana Eiropā, par laimi, jau iet uz norietu. Lapsas tiek turētas ļoti šauros sprostos, kas, saprotams, viņām ir mocības. Lapsas arī ir tie dzīvnieki, kas nepierod dzīvot būrī. Tātad tas vēl ir stress, maigi izsakoties. Savukārt ūdeles būtībā ir ūdens dzīvnieks, tās spēj aizturēt elpu. Viņu nonāvēšanas veids ir noindēšana ar izplūdes gāzēm. Tā kā ūdeles dabiski ilgi spēj izturēt ar samazinātu skābekļa daudzumu, nāve ir ilga un mokoša. Kažokāda nav priekšmets, kā daudzi varbūt domā. Tā ir nonāvēta dzīvnieka āda; tādu pašu dzīvnieku, dzīvu būtņu, kā ikviena cita. Atšķirība no mājdzīvniekiem, mājlopiem ir tikai tajā, cik humāni mēs pret viņiem izturamies. „Lapsu tūri" nevajadzētu jaukt ar medību aizliegumu, jo tās ir divas dažādas nozares. Stāsts ir par industriālo, sprostos turēto zvēru dzīvi. Ar savu iesaisti šai akcijā vēlos, lai cilvēki ierauga kopainu, – uzsvēra Helmuts.
Akcijas ziņneši ir pieci lapsēni mīksto rotaļlietu veidolā – Frīda, Rūdis, Zuze, Miķelis un Rude, kas simbolizē tūkstošiem lapsu, ūdeļu un šinšillu, kuras šobrīd cieš šauros zvēraudzētavu būros.
„Esam patīkami pārsteigti par cilvēku lielo aktivitāti, piesakoties dalībai šai unikālajā akcijā. „Lapsu tūre" parāda konkrētu cilvēku stāstus aiz statistikas rādītājiem, kas liecina, ka sabiedrības vairākums ir pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei. Akcijas dalībnieki ir dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāji ar atšķirīgām profesijām un vaļaspriekiem, bet viņus visus vieno kopīga vērtība – dzīvnieku labklājība un vēlme panākt nežēlīgās zvēraudzēšanas aizliegumu," pauda akcijas rīkotāja, biedrības „Dzīvnieku brīvība" pārstāve Beāte Orlova.
Par vienu no pirmajiem „lapsu sargiem" kļuva mūziķis, komiķis un portāla delfi.lv sociālo tīklu redaktors Edgars Bāliņš, kas skaidroja savu nostāju pret kažokādu ieguvi: „Jādzīvo, lai pēc iespējas mazāk tiktu nogalināti dzīvnieki cilvēku patēriņam, īpaši – kažoku dēļ. Kas tas ir – mēs nogalinām citas radības, lai uzvilktu viņu drēbes? Manuprāt, vilkt kažokādu ir pieņemami tikai gadījumā, ja tu dzīvo alā, ārā ir barga ziema, bet elektrība vēl nav izgudrota. Ja tu dzīvo tādos apstākļos – droši velc."
21.10.2020.