Ikviens no mums, kaut vai nedaudz, pārzina ievērojamākos vēstures faktus, zina mūsu valstij nozīmīgus notikumus. Par to var lasīt grāmatās, skatīties filmās un rekonstrukcijās, dzīvot līdzi un vēl labāk izprast savu tautu un notikumus, kas ir bijuši arī ļoti smagi un sāpīgi.
Vēsturi māca skolās, bet ne visi ar to aizraujas tik ļoti, ka tā saista arī ārpus mācībām un tiek meklēti veidi, kā vairāk to izzināt.
Arī Mārtiņam Negru vēsture, jo sevišķi Latvijas vēsture, ir īpaša aizraušanās, kas aizsākās skolas laikā, un interese par to tikai pieņemas spēkā. Šobrīd vēsture tiek izzināta caur Jaunsardzi, bet tā ir izjusta arī filmējoties gan latviešu iemīļotajā seriālā „Likteņa līdumnieki", gan aizvadītajā gadā kaujas rekonstrukcijas uzvedumā „Bermontiādes pēdējā kauja. Jelgavas atbrīvošanai 100".
– Vēsture mani ir saistījusi kopš agras bērnības. Ar interesi klausījos vecvecmammas stāstījumos par kara laiku, bēgļu gaitām. Tajā laikā gan es to izpratu pavisam citādāk. Neveltīju tam tik lielu, īpašu nozīmi. Dažādos vecumos es to izpratu citādāk. Jau nopietnāku attieksmi par vēsturi un senajiem notikumiem, kas tik ļoti ir ietekmējuši mūsu valsti un tautu, es apjautu skolas laikā. Tieši tad arī interese kļuva lielāka. Mācoties pamatskolā, man ļoti bija veicies ar vēstures skolotāju. Viņa interesanti un aizraujoši vadīja stundas, mācēja ieintriģēt. Tas mani aizrāva vēl vairāk, – stāsta Mārtiņš Negru.
Mārtiņš ar vēsturi ir saistīts jau kopš agras bērnības. Pirmo reizi saskaroties, bet neapzinoties, cik ļoti tas viss ir saistīts ar vēsturi, filmējās seriālā „Likteņa līdumnieki".
– Šajā seriālā filmējos, kad biju tikai nedaudz vecāks par diviem gadiem. Pats neatceros neko no filmēšanas procesa. Nevaru pateikt, vai tas bija interesanti, vai man patika. Zinu tikai tik daudz, cik man par to ir stāstījusi vecmamma un vecāki. Seriālu esmu noskatījies, arī sevi atpazinis. Tas ir interesants un ļoti skar vēsturi, lai gan kādam varētu šķist pavisam citādāk. Tas ir vērtīgs, ļoti izjusts seriāls, kas noteikti jānoskatās katram, – norāda Mārtiņš.
Gadiem ejot, interese par vēsturi tikai aug. Arī iespējas kļūst lielākas, lai vairāk iedziļinātos tajā, pat izjustu dažādus notikumus. Tāpat dzīve jaunajam puisim piespēlē dažādas iespējas. Viena no tām – vēstures notikumu rekonstrukcijas.
– Pirmā rekonstrukcija bija 2019. gada 24. augustā Tērvetē, kur tika atainoti 1944. gada notikumi – latviešu leģionāri no 19. divīzijas 43. grenadieru pulka cīnījās pret padomju varu. Rekonstrukcija bija ļoti interesanta, man iepriekš nepieredzēta. Tika izmantoti „Salūt" ieroči, reālas automašīnas, pat vieglais krievu tanks. Bija padomāts par atbilstošu uniformu, viss, kā pienākas. Tagad varu atzīt, ka nemaz nav tik viegli, kā varētu padomāt. Tās izjūtas bija neaprakstāmas, bet smagi gan emocionāli, gan fiziski. Šajā rekonstrukcijā biju latviešu leģionārs. Nedaudz pārzinot vēsturi, notikumus, varēju reāli iztēloties tos laikus, apjaust, kādas emocijas valdīja leģionāru vidū, – atceras Mārtiņš. – 2019. gada 23. novembrī norisinājās rekonstrukcija „Bermontiādes pēdējā kauja". Tā tika iestudēta par godu Jelgavas atbrīvošanai. Vēsturiski bija pagājuši 100 gadi kopš Brīvības cīņām Jelgavā pret Bermonta-Avalova karaspēku, un par godu tam tika atainots uzvedums, kā brašie latviešu strēlnieki jau zem savas valsts karogiem cīnījās. Šajā rekonstrukcijā biju latviešu strēlnieks, stāvēju prezidenta apsardzē pils balkonā. Izjūtas varenas, atkal neaprakstāmas. Viss šķita tik reāls. Apziņa, ka rekonstrukciju pārraida pa televīziju, ka pils pagalmā sanākuši skatītāji, uzlika lielu pienākumu sev uzticēto lomu, emocijas parādīt patiesi, pēc iespējas tuvāk patiesajiem notikumiem. Viss process ir ļoti interesants. Pēc divām rekonstrukcijām vēsture ir ieņēmusi vēl lielāku lomu manā dzīvē, ikdienā. Tas viss man ir kļuvis par sirdslietu, un varu apgalvot, ka tas ir labākais, kas ar mani noticis. Te man ir jāpateicas manam vēstures skolotājam un kauju biedram Raimondam Valteram, kas pamudināja mani piedalīties un piešķīra vēsturei citu skatu. Tāpat lielu atbalstu ir sniedzis vēstures klubs „Latviešu karavīrs". Šogad bija paredzētas vairākas rekonstrukcijas, bet kovids tās izjauca. Viena no tām bija paredzēta Sāremā salā par leģionāru cīņām, savukārt otra – Hāpsalu par Pirmo pasaules karu, kur mūsu komanda tēlotu Bundesvēra dzelzs divīzijas karavīrus. Nākamā rekonstrukcija plānota 14. novembrī Liepājā, kur tiks atainotas Brīvības cīņas „Liepājas atbrīvošana". Jācer, ka šī iecere tiks īstenota.
Šobrīd vēstures izzināšana Mārtiņam ir pāraugusi citā līmenī.
– Augustā braucu uz nodarbību jaunsargiem stāstīt par latviešu strēlniekiem. Tās galvenais mērķis bija veicināt bērnu un jauniešu interesi par Latvijas armijas vēsturi un Latvijas armiju zem svešiem karogiem. Esmu pārliecināts, ka šis pasākums veicināja patriotismu jauniešu vidū. Bērni uztvēra pozitīvi, bija apmierināti ar uzzināto. Priecēja, ka daudzi pārzināja dažādus vēstures notikumus, prata atbildēt uz jautājumiem. Tas tikai pierāda, ka vēsture ir interesanta arī jauniešiem un tā viņus uzrunā. Tāpat izdomāju iestāties Jaunsardzē un apgūt valsts aizsardzības mācību Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā. Esmu pārliecināts, ka šī mācība un Jaunsardze man palīdzēs apgūt patriotisko audzināšanu un disciplīnu. Tāpat vēl var apgūt izdzīvošanas skolu, kas noteikti noderēs turpmāk dzīvē. Uzskatu, ka katram jāzina savas valsts vēsture, vismaz pamati, – uzsver Mārtiņš Negru.
09.10.2020.