Murmastienē Jānis Bērziņš kopā ar ģimeni strādā sava tēva, Pētera
Bērziņa, piemājas saimniecībā, pašu vajadzībām audzējot kartupeļus un
dārzeņus, bet lielākās platī-
bās – dažādus graudaugus, tostarp arī kviešus, rapsi, pupas.
Raža nokulta, šobrīd tiek sagatavota zeme, lai sētu jaunos ziemājus.
– Saimniecībā audzējam dažādus graudaugus un pākšaugus. Aizvadītajā nedēļā pabeidzām kult kviešus un pupas, – pastāsta Jānis Bērziņš. – Lai gan vēl nav apkopots, kāda šajā sezonā ir raža, tomēr ir neliela vilšanās. Sākotnēji likās, ka raža būs ļoti laba, tomēr agri graudaugi sakrita veldrē, kas sabojāja ražas daudzumu un kvalitāti. Graudaugiem esot veldrē, uzlija lietus, līdz ar to graudi labi neattīstījās un bija ļoti smalki. Arī kulšanu traucēja lietus. Graudaugi tika kulti mitri, un tas nozīmē, ka ir lieli atvilkumi. Laikapstākļi ļoti ietekmē gan augšanu, gan ražu. Nevar arī gaidīt un cerēt, ka laiks uzlabosies, darbs ir jāizdara. Vērtējot kopumā, nevar teikt, ka gads ir bijis slikts, raža ir apmierinoša. Graudus nododam „Barkavas arodos". Tas atrisina daudz problēmu, nav jāsatraucas, kur tos kaltēs un glabās. Tiklīdz graudi nokulti, tā tiek vesti uz šo uzņēmumu, kas mums ir ļoti tuvu.
Kad graudaugi ir nokulti, jāsteidz sagatavot laukus, lai sētu jaunos ziemājus. Arī Jānis Bērziņš norāda, ka tas šobrīd saimniecībā ir aktuāls darbs.
– Lielākā daļa tīrumu jau ir apsēti, bet, pieturoties labvēlīgiem laikapstākļiem, jāapstrādā un jāapsēj aptuveni 45 hektāri zemes, kas tika kulti pēdējie. Kopā apsaimniekojam vairāk nekā 200 hektāru zemes. Šī ir tā optimālā platība, lai veiksmīgi varētu strādāt ģimene, nepiesaistot papildu strādniekus, bet, protams, gribētos apsaimniekot vēl lielākas platības. Mūsu pagastā ir grūti, teikšu, pat neiespējami atrast kādu brīvu zemes pleķīti, viss tiek apsaimniekots. Aizaugušu pļavu vai tīrumu mūsu apkaimē nav, tas tikai priecē un ir ļoti pozitīvi. Piemēram, tas ierobežo arī latvāņu augšanu. Kā zināms, tā daudzviet ir liela problēma, saimnieki cīnās, lai tos ierobežotu. Apstrādājot katru zemes stūrīti, samazinās latvāņu augšana. Mūsu pusē vairāk to ir grāvjos, bet arī tie tiek pļauti, – skaidro Jānis Bērziņš. – Pašlaik aktuālākais darbs ir tīrumu apstrādāšana, kamēr vēl nelīst, lauki jāapsēj. Arī šie darbi ir laikietilpīgi un jāizmanto labie laikapstākļi. Pēc zemes aparšanas, diskošanas tai ir jāapžūst, tikai tad var sēt. Sezona ir saspringta, mierīgāks periods ir ziemā, bet arī tad darbu netrūkst, tīrām grāvjus, strādājam mežā. Tad ir vairāk laika arī pievērsties tehnikas apkopei un labošanai.
Kā stāsta Jānis Bērziņš, saimniecībā netiek ņemts ārpakalpojums. Nepieciešamā tehnika gadu gaitā ir sagādāta, lai veiksmīgi varētu strādāt un audzēt graudaugus.
Turpina Jānis Bērziņš: – Visu cenšamies darīt paši, arī remontēt tehniku. Nav tik viegli atrast ārpakalpojumu, un arī izmaksas ir lielas. Ja ir zināšanas un prasmes, tad var veiksmīgi strādāt pašu spēkiem. Tehnika ir sarūpēta, izmantojot dažādas piedāvātā atbalsta iespējas, bez kredītiem pašiem būtu grūti to iegādāties. Tāpat rakstām Eiropas projektus, lai attīstītu saimniecību. Kā jau visiem, ne vienmēr projekti tiek uzreiz apstiprināti, bet ar neatlaidību var sasniegt ieceres. Tā ir lieliska iespēja un liels atbalsts. Laukos ir jāstrādā, nevar atļauties neko nedarīt.
29.09.2020.