Bibliotēkas nereti ir tā vieta, kur ne tikai izglītoties un izklaidēties ar labu lasāmvielu, apmeklēt rīkotos pasākumus, bet arī uzzināt par aktīviem vietējiem cilvēkiem, kuri darbojas klusiņām un paši sevi neceļ saulītē. Tā arī Praulienas pagasta bibliotēkā vēl ir apskatāma praulēnietes SPODRAS SPIRIDONOVAS rokdarbu izstāde, kurā apkopoti vairāku gadu gaitā tapušie darbiņi.
Jautāta, cik sen aizrāvusi plašā rokdarbu pasaule, Spodra aizdomājas: – Varētu būt 10 gadu, kopš tā nopietnāk esmu pievērsusies ar rokdarbiem. Skolas laikā bija jāapgūst obligātais, roka tika nedaudz iemēģināta šūšanā, bet tas man tomēr nepatīk. Kad bērni paaugās lielāki, aizgāja savā dzīvē, vairāk sāku pieķerties dažādiem rokdarbiem. Bet, piemēram, apsveikuma kartītes darinu jau sen, jo paši pirmsākumi man saistās ar zīmēšanu un gleznošanu – tas interesējis visu mūžu.
Spodra Spiridonova atminas, ka kolhoza laikā zīmējusi sienasavīzēm zīmējumus, uz dažādiem svētkiem, kāzām tapuši apsveikumi, plakāti, karikatūras un tamlīdzīgi. – Tad interese radās uz ziedu brošām no auduma, to apguvu tepat kursos Praulienā. Pārējo visu esmu apguvusi no grāmatām, interneta. Man patīk, ja kaut ko ieraugu, pašai izzināt „kas lācītim vēderā", saprast, kā to izveidot, uztaisīt. Tāpat arī ideju apaudzēt; piemēram, ansamblī saņēmu tādu skaistu akmentiņu, man tas iepatikās, gribēju kaut kā uzkārt kaklā. Bija jāizdomā, kā to dabūt gatavu. Nopirku grāmatu, iepatikās variants no sutažas diega, sašujot kopā ar pērlītēm. Vienubrīd šādas rotas bija topā. Tā arī ik pa brīdim – gan kopējā rokdarbu mode, gan pašas vēlmes mainās, ko un kā darināt. Ir tapušas rotas no gliemežvākiem, auskari ar skarām, mauči, apgleznotas pudeles kā vāzes, tamborētas puķes, austas pērļu rokassprādzes, groziņi no auduma un dzijas. Izmēģinājums bija vāze no palaga un cementa, kas diemžēl nesanāca, kā vajadzētu. Malā tas gan nav nomests – turpināšu darboties, kamēr sanāks. Tāpat pēc grāmatas pamācības tapa lelle, ko dāvināšu bērnudārzam. Sejas pamatnei izmanto porolona olu, tā tiek aplīmēta ar masu, karkass veidots no stieplītēm, ķermenis tiek apaudzēts ar audumu. Tas ir ļoti smalks darbs, tēlnieks tomēr neesmu, bet, kas tobrīd iepatīkas, to izmēģinu un daru, – atklāj Spodra.
Nesenākais nozīmīgais veikums bija vainagcepuru izšūšana, to Spodra kopā ar vēl citām Madonas reģiona rokdarbniecēm apguva biedrības „Ritentiņš" īstenotajā projektā „Šūšanas un izšūšanas prasmju pilnveidošana Praulienas pagastā".
– Vislabāk man patīk smalki darbiņi, kur jāieliek rūpība, patīk organizēt darbu. Tādēļ izšūšanas process mani ļoti saistīja, bet pašu cepurīti sašūt – tas gan nebija mans. Ilgi to atliku, bet, kad jau datums darbiņa nodošanai tuvojās, nācās vien šūt. (Smejas.) Bet beigās jau izšuvu un sašuvu Vidzemes vainagcepuri gan sev, gan kolēģei, – viņa atzīst.
Vainagcepures tiks vilktas Praulienas pagasta jauktā kora koncertos, arī Spodra Spiridonova ir ilggadēja dziedātāja: – Pirms kora dziedāju ansamblī, dziedāšana visu mūžu cauri ir vijusies. Savulaik arī dejoju, bet nu vairs ne. Ar kori parasti uzstājamies koncertiņos, kam šobrīd nedaudz ir uzlikts „stop". Cerams, varēsim sarīkot koncertiņu uz Ziemassvētkiem. Nupat ir atsākušies mēģinājumi, vasarā atpūtāmies, distancējāmies. (Smejas.) Labi, ka ir dārzs, tur vieglāk „Covid-19" bija pārlaist – nevis četrās sienās sēdēt, bet prom uz dārzu! Un neviens tur netraucē. (Smejas.) Tagad viss izaudzētais, protams, tiek likts burciņās – vajag vai nevajag. Kad par daudz paliek pāri, tad jau jādomā par piedalīšanos kādā andelē vai rudens tirdziņā, lai tiek citiem, kam savas burciņas nav sagatavotas.
Līdz ar to saprotams, ka vasaras sezonā rokdarbus Spodra noliek malā, tos darina, vien ja kāds palūdz sev ko uztaisīt. – Esmu veidojusi ielūgumus izlaidumiem, kāzu apsveikumus; to visu caur radiniekiem un paziņām, ja ko vajag palīdzēt uztaisīt. Ja tas patīk, nekas jau nav, puse dienas un gatavs! – atzīst Spodra.
Ikdienā viņa strādā Praulienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaciņa" par naktsauklīti. Pēc izglītības viņa sākotnēji gan ir celtnieks, pirms bērnudārza ir strādāts celtniecības jomā.
Spodra Spiridonova ir bagāta ar četriem bērniem, šobrīd gaida pasaulē ierodamies jau sesto mazbērnu. Tam par godu viņa izmēģina spēkus zīdaiņu zābaciņu darināšanā. – Tagad, rudenī, kā reiz laiks rokdarbiem. Kaut kas jau jādara, nepatīk tā vienkārši mājās sēdēt. Kad aiziešu pensijā, ir doma sākt gleznot, – apņēmības pilna darbošanos turpināt ir Spodra.
25.09.2020.