90-95% privāto mežu īpašnieku Latvijā nav ne laika, ne enerģijas, lai apgūtu mežsaimniecību, jo mežs nav viņu galvenais iztikas avots. Zināšanu trūkums par mežsaimniecību nereti ir iemesls, kāpēc šādi īpašnieki uzkāpj uz grābekļa.
Latvijā meži aizņem vairāk nekā 3,3 miljonus hektāru un klāj aptuveni pusi valsts teritorijas. Apmēram miljons hektāru mežu ir privātie. Lauksaimniekiem nodarbošanās lielākoties ir maizes darbs, bet mežsaimniecība pamatā ir blakusnodarbe. No tā izriet galvenās kļūdas, ko pieļauj privāto mežu īpašnieki. Līdztekus tam, ka savam mežam uzmanību pievērš vien tad, kad vēlas to pārdot, bieži vien arī pārdošanu veic uz savu galvu.
Mežu nevajag pārdot, bet vajag apsaimniekot, jo tā ir rūpnīca, kas ražos naudu rīt, parīt un vēl pēc pieciem un desmit gadiem. Meža īpašniekam nav nekā riskantāka, kā atrast avīzē sludinājumu – pērkam cirsmas – un zvanīt uz šo numuru, jo ir tik viegli nonākt spekulantu nagos, kuru vienīgā interese ir maksimāla peļņa no katra darījuma.
Kooperatīvs ir ideāls risinājums ikdienas steigā, kas meža īpašniekiem noņem raizes par meža sakopšanu, uzturēšanu un izaudzētās koksnes pārdošanu. Kas svarīgi –
kooperatīvs ir uzņēmums, kas pieder pašiem meža īpašniekiem, un neatkarīgi no ieguldījuma apmēra katram biedram ir viena balss. Ikviens, kas atbilst dalības nosacījumiem, var brīvi iestāties kooperatīvā. Iestāšanās maksa „Mežsaimniekā" ir 70 eiro. Vēl proporcionāli meža platībai ir jāizpērk pajas, maksājot 5,68 eiro par hektāru. Par 101. un turpmākajiem hektāriem pajas vairs netiek aprēķinātas.
Mēs veicam pilnu mežsaimniecisko darbu ciklu. Mūsu biedri zina, ka mežu sakops, nozāģēs, iestādīs, izpļaus, uzrakstīs Eiropas projektu, ja nepieciešams, un atcerēsies, kad vajadzēs paretināt.
Kooperācija Skandināvijā rullē
Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvos novērojams visstraujākais biedru skaita pieaugums – no 536 biedriem 2018. gadā līdz 760 pērn. Meža īpašnieki iesaistās kooperatīvos, sekojot Ziemeļeiropas paraugam, kur kooperācija jau gadu desmitiem ir galvenais privāto mežu apsaimniekošanas paņēmiens. Zviedrijā un Norvēģijā katrs trešais meža īpašnieks koksni pārdod un mežsaimnieciskos pakalpojumus iepērk caur kooperatīvajām sabiedrībām. Arī Igaunijā kooperatīvos un biedrībās iesaistīto meža īpašnieku skaits jau pārsniedz desmit tūkstošus.
Ziemeļvalstīs 90-95% izcirtumu vietā tiek stādīti jauni meži, bet Latvijā, neskaitot valsts mežus, atpakaļ tiek stādīts mazāk par 20%. Mežkopības kvalitāte privātajos mežos ir katastrofāla. 80% no privātajām cirsmām tiek pamestas, aizaug ar krūmiem. Vairāk nekā 40% privāto mežu tiek atjaunoti ar mazvērtīgākajām sugām – baltalksni un apsi, kam nākotnē būs tikai malkas vērtība. Vairāk nekā 80% no kooperatīva biedriem jaunus mežus stāda ar labām koku sugām un kopj, lai mežs izaug kvalitatīvs.
15.09.2020.