Aronas pagasta ezers „Lielais Līdēris" ir atpazīstams gan novada iedzīvotājiem, gan novada apmeklētājiem. Arī ezera piekrastē kādreizējo mājvietu skaits ir teju dubultojies pēdējo gadu laikā. Pie ezera dzīvojošo un piekrastes zemju īpašnieku skaits jau ir vairāk nekā 30.
Zemju īpašnieku ieceru apkopotāja Kristīne Ragaine-Volnianko stāsta: – Ezera burvība ir tā dabiskais skaistums un daudzveidīgās iespējas laika pavadīšanai. Pēdējos gados rūpīgi uzraudzītā nozveja ar tīkliem un murdiem, ar pašvaldības un Eiropas finansējuma atbalstu papildināti zivju resursi ir veicinājuši zvejnieku skaita pieaugumu. Gada aukstajos mēnešos 2019. un 2020. gadā zemledus makšķernieku skaits novērots vidēji pieci cilvēki dienā. Gada siltajos mēnešos ezerā laivu skaits, nereti ar diviem makšķerniekiem laivā, dienā vidēji 5-8 laivas, jūnijā pat vairāk nekā 10.
Ezerā ir divas publiskās pludmales, kas ar Aronas pagasta pārvaldes atbalstu ikgadēji ir sakoptas, lielākajā no tām ir izvietota tualete un atkritumu konteiners, ezera piekrastē dzīvojošo dāvinātas āra mēbeles.
– Par pludmaļu apmeklētāju skaita pieaugumu 2020. gada siltajos mēnešos liecināja nerimstošās čalas un bērnu smiekli, vakarēšanas ugunskuri un nakšņotāji teltīs. Šā gada jaunums ir iespēja izbraukt ar Madonas pilsētā nomātu ūdensmotociklu. Ezers ir publisks un pēc būtības pieder valstij jeb visiem valsts pilsoņiem. Valsts savas tiesības ezera apsaimniekošanā ir pielīgusi privātam apsaimniekotājam. Ezerā tiek organizēta rūpnieciskā nozveja. Pēdējo gadu ezera apmeklētāju skaita pieaugums skaidri iezīmējis vajadzīgos uzlabojumus ezera apsaimniekošanā, tā, lai arī nākamajos gados ezers ir zivju bagātībā, apmeklētāju iecienīts un sakopts, – uzsver Kristīne Ragaine-Volnianko. – Ezera piekrastē dzīvojošie jau gadiem noskatās uz ezera izsaimniekošanu – tīklu nozveja, brīva pārvietošanās ar motorizētiem ūdenstransporta līdzekļiem, ezera apmeklētāju piebraukšana pie ezera privātās zonās. Piekrastē dzīvojošo mērķis nemainīgi ir dzīvot drošā no apmeklētāju radītajiem vides postījumiem, zivju bagātā, sakoptā vidē – baudāmā kā pašiem iedzīvotājiem, tā ezera apmeklētājiem. Ezeru apsaimnieko SIA „Lielais Līdēris" 16 cilvēku, no kuriem tikai 3 ir faktiski dzīvojoši pie ezera. Lielākā daļa SIA valde ir Lauterē, Kusā, Rīgā dzīvojoši – mednieku biedrības dalībnieki, ar skaidru mērķi – ezera zivju resursu izzveja. Ezera apsaimniekotājam ir pielīgts LR Zemkopības ministrijas „Ūdenstilpes nomas līgums", kur skaidri definēts pienākums ieviest licencēto zveju (kontrolēta nozveja); iekārtot norādes un informatīvos plakātus sabiedrības informēšanai par piekļuvi, atļautām darbībām ezera publiskajās zonās; rūpēties par ezera ilgtspēju (kaut vai izpļaujot ezera aizaugušos krastus); regulāri papildināt ezera zivju krājumus.
Īsu brīdi, laikā no 2016. līdz 2019. gadam, SIA valdē darbojās 2 no 5 valdes locekļiem, kas paši dzīvo pie ezera. Kā norāda Kristīne, tad izdevās saskaņot ezera licencētās zvejas nolikumu, sakārtot pie ezera informatīvo plakātu izvietošanu, atbrīvot no apauguma ap ezeru esošo ceļu (pie ezera piekļuves pārskatāmībai), papildināt ezera zivju krājumus.
– Diemžēl ar atsevišķu Madonas novada domes deputātu un SIA lielākā vairākuma dalībnieku (pie ezera nedzīvojoši) pretdarbībām licencētās zvejas nolikums netika apstiprināts pēdējā no institūcijām – Madonas novada domē (lai gan tika apstiprināts LR ZM, VVD, „BIOR"). Tiem pašiem SIA dalībniekiem tiesvedību ceļā pie ezera dzīvojošie SIA dalībnieki no SIA valdes tika izslēgti, – skaidro Kristīne Ragaine-Volnianko. – Vēsturiski ezera apsaimniekotāja vajadzību ierosināja pie ezera dzīvojošie, vēršoties Aronas pagasta pārvaldē 2003. gadā. Tā laika pārvaldes vadītājs, labu gribot un ņemot vērā ezera (publisks ezers) statusu, izvietoja sludinājumu laikrakstā „Stars", aicinot pieteikties jebkuru Madonas novada iedzīvotāju ezera apsaimniekošanai. Rezultātā SIA dalībnieku skaits sākotnēji bija vairāk nekā 20 cilvēku, no kuriem faktiski pie ezera dzīvojošie bija tikai 3. Lai gan ikdienā ezera piekrastē dzīvojošie neuztur savstarpēju kontaktu, tomēr no 27 zemju īpašniekiem 18 ir vienojušies un skaidri definējuši vajadzīgos uzlabojumus ezera apsaimniekošanā, paužot to kopīgi parakstītā iesniegumā. Iesniegums ar parakstiem ir iesniegts Aronas pagasta pārvaldē, Madonas novada domē, Valsts vides dienesta Vidzemes pārvaldē.
Plānotie risinājumi
Ezera piekrastē dzīvojošie, divas trešdaļas, ir sagatavojuši praktiskus risinājumus ezera ilgtspējīgai apsaimniekošanai.
– Ir tapis kopīgs iesniegums, kurš ir iesniegts vairākās valsts institūcijās. Iesniegumā, pirmkārt, ir lūgums organizēt licencēto zveju. Šobrīd rūpnieciskās zvejas tiesības ļauj ezerā organizēt nozveju ar tīkliem un murdiem. Lai gan šādai nozvejai ir likumā noteikts apjoms, vietējie ir novērojuši lielāku aktivitāti kā pieļaujams. Licencētā zveja palīdz saglabāt zivju resursus, aizliedzot tīklu un murdu nozveju, katram makšķerniekam izsniedzot licenci un saņemot informāciju par loma lielumu. Pēdējos gados valstī arvien pieaug rūpnieciskās zvejas aizstāšana ar licencēto, īpaši palielinoties zvejnieku aktivitātei publiskos ūdeņos. Lai saglabātu zivju resursu bagātību un daudzveidību, licencētā zveja ir efektīvākais risinājums. Otrkārt, ierosinājums izvietot informatīvas plāksnes publisko pludmaļu zonā. Informācija, lai atvieglotu apmeklētāju izpratni par kārtību, uzturoties publiskās zonās, –
ugunskuru kuršana tiem paredzētās vietās, par ezerā atļauto motorizēto līdzekļu, atļauto jaudas lielumu un informācija par peldētājiem un aktīvā sporta cienītājiem ezerā drošu līdzāspastāvēšanu. Tāpat lūgts izvietot informatīvas norādes uz ezera publiskajām pludmalēm, lai jebkuram interesentam ir saprotams, kuras ir privātas, kuras ir publiskas zonas. Treškārt, ezera piekrastē dzīvojošie ir aicinājuši rast iespēju piedalīties ezera apsaimniekošanā. Ikdienā esot piekrastē un vēloties saglabāt ezera dabisko skaistumu, saimniekiem ir praktiskas iespējas līdzdarboties ezera apsaimniekošanā. Papildus tam, izteikti arī citi lūgumi un ierosinājumi – ezera tauvas joslas apauguma ierobežošanā, lai palēninātu ezera aizaugšanu, motorizēto ūdenslīdzekļu zonu iezīmēšana un citi. Vēlamies uzrunāt sabiedrību par mums visiem kopīgo – publisko ezeru apsaimniekošanas vajadzību. Kāpēc publiskā ezerā ir vajadzīga licencēta zveja? Kāpēc publiskā ezerā ir skaidri jānodala publiskās un privātās teritorijas ar informatīviem plakātiem? Kāpēc ir vajadzīgas norādes uz publiskām pludmalēm ezerā? Sabiedrībai ir jāzina, kā tiek apsaimniekots mums visiem piederošs, publisks ezers. Tāpat vēlamies informēt sabiedrību par iniciatīvām, labās prakses piemēru, kā sabiedrība (pie ezera dzīvojošie) vēlas un piedalās publiska ezera (citiem tas var būt jebkurš publisks objekts) apsaimniekošanā ar vienu vienīgu nolūku – lai publiskie objekti ir baudāmi šodien, rīt un nākamajām paaudzēm, – uzsver Kristīne Ragaine-Volnianko.
08.09.2020.