Šā gada 27. jūlijā Vidzemes rajona tiesa Madonā atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzētas persona B. un persona C. par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu. Abas personas 2015. gada martā vienojās noformēt aizdevumus uz personas D. vārda – jeb izkrāpt naudu no kredītiestādēm -, tādējādi ar viltu iegūstot naudas līdzekļus.
Persona B., izmantojot datoru, reģistrējās aizdevēju mājaslapās, ievadot personas D. Swedbank datus. Šos datus – kodu karti, lietotājvārdu un paroli jeb maksāšanas līdzekļa datus – personai C. bija uzticējusi viņas meita, persona D., ko C. savukārt tālāk nodeva B.
Laika posmā no 2015. gada 9. marta līdz 2018. gada 23. janvārim, atrodoties Lubānā un izmantojot datoru (ko arī nodrošināja persona C.) un personas D. personas kodu, maksāšanas līdzekļa datus, klātesot arī D. mātei, personai C., persona B. reģistrējās dažādu aizdevēju lapās un noformēja aizņēmumus.
Lai iegūtu savā īpašumā personas D. bankas kontā esošo naudu, tā tika izņemta dažādos bankomātos, izmantojot personas D. kontam piesaistīto debetkarti, ko D. bija uzticējusi mātei – personai C., kā arī ar to norēķinoties par pirkumiem dažādos veikalos. Tāpat persona B. ievadīja internetbankā personas D. maksāšanas līdzekļa datus, veicot dažādus pārskaitījumus, tai skaitā aizdevumu atmaksai. Ar savām noziedzīgajām darbībām persona B. nelikumīgi izmantoja svešu maksāšanas līdzekli, savukārt persona C. atbalstīja sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, jo mutiski nodeva personas B. rīcībā meitas D. uzticētos maksāšanas līdzekļa datus – kodu karti, lietotājvārdu un paroli – un nodrošināja ar savu datoru ar interneta pieslēgumu. Kopumā tika noformēti 8 aizdevumi (tostarp – papildaizdevumi) ar kopējo summu 763,53 eiro.
Turklāt, kā minēts tiesas sēdē, persona B. izvairījās no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savu bērnu un dot tam uzturu. Saskaņā ar Tukuma rajona tiesas 2007. gada 9. novembra spriedumu civillietā no personas B. piedzīti uzturlīdzekļi par labu personas M. 2003. gada 21. augustā dzimušā dēla, personas N., uzturam – tolaik 75 latu jeb 106,72 eiro apmērā ik mēnesi. Zinot, ka minētais tiesas spriedums ir stājies spēkā, persona B. nepildīja tā prasības, līdz ar to, pamatojoties uz personas M. 2008. gada 22. decembra iesniegumu, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija nolēma izmaksāt parādnieka, personas B., vietā uzturlīdzekļus personas M. dēla N. uzturam.
Tomēr persona B. laika posmā no 2019. gada 4. marta līdz 13. augustam bija nodarbināts un kopā saņēma 2944,97 eiro darba algā, tādējādi radot Uzturlīdzekļu garantiju fondam uzturlīdzekļu maksājumu parādu 677,47 eiro apmērā (tie sastāv no viņa vietā izmaksātajiem uzturlīdzekļiem 652,28 eiro apmērā un par tiem aprēķinātajiem likumiskajiem procentiem 25,19 eiro apmērā). Arī par šo pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.
Tiesa nosprieda personu B. atzīt par vainīgu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un sodīt ar galīgo sodu – piespiedu darbu 190 stundu apmērā.
Persona C. sodīta ar 140 piespiedu darba stundām.
Tāpat arī tiesa apmierināja viena no aizdevēju, SIA „IPF Digital Latvia", pieteikto kaitējuma kompensāciju un tai par labu solidāri no personas B. un personas C. piesprieda piedzīt 183,33 eiro. Savukārt personai D. un otram aizdevējam, SIA „Ondo", kaitējuma kompensācijas tiesa nenoteica.
Par labu valstij no personas B. piespriests piedzīt arī procesuālos izdevumus par aizstāves juridisko palīdzību tiesas procesā 140 eiro apmērā. Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensācijas un procesuālo izdevumu atlīdzināšanu noteikts termiņš – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
01.09.2020.