1991. gada 19. līdz 22. augusts. Maskavā notiek apvērsuma mēģinājums ar mērķi gāzt PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzsākto demokratizācijas procesu Padomju Savienībā. Latvijas Republikas Augstākā Padome steidzamā kārtā pieņem konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu", pasludinot Latvijas Republikas pilnīgu neatkarību – de facto.
Pieņemtais Konstitucionālais likums izmainīja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gaitu. Kad 1990. gada 4. maijā Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", tajā tika iekļauts punkts, kas noteica pārejas periodu Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai. Pārejas periodam bija jānoslēdzas ar Saeimas sasaukšanu vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Par augstāko valsts varas īstenotāju pārejas laikam tika atzīta Augstākā Padome. Līdz 1991. gada beigām Latvijas neatkarības atjaunošanu un valstisko neatkarību bija atzinušas 93 valstis.
Šodien – 2020. gada 21. augustā – Latvijas valsts svin savas neatkarības atjaunošanas 29. gadadienu. Ir pagājuši gandrīz trīsdesmit gadu, lai gan šķiet, ka tas notika tikai vakar. Daudzos cilvēkos mājo divējādas izjūtas – ir liels prieks par to, ka savu valsti atbrīvojām no totalitārisma žņauga un visām ar to saistītajām bardzībām, pazemojumiem, sāpēm un ciešanām, bet vienlaikus arī kauns un apjausma, ka esam piemānīti. Līdz šai dienai mums nav tās Latvijas, par kādu tūkstošiem cilvēku cīnījās, piedaloties barikādēs 1991. gada janvārī. Mums ne tuvu nav tās Latvijas, par kādu tik daudzi priecājās 1918. gada 18. novembrī, kad tagadējā Latvijas Nacionālā teātra ēkā tika proklamēta brīva, suverēna un neatkarīga valsts. Valsts, kurā noteicēji un saimniektauta esam mēs – latvieši. Lai arī cik skumji un pazemojoši tas būtu, nākas atzīt, ka tauta nav tā, par kuru Saeima izrāda interesi un atbalstu. Mazas algas, vēl mazākas pensijas, problēmas veselības aprūpes sistēmā, nodokļu važas. Varētu uzskaitīt vēl un vēl.
Pēc dažiem mēnešiem svinēsim savas Tēvzemes 102. dzimšanas dienu. Lepni dziedāsim Latvijas valsts himnu, vēl brašāk un cēlāk nekā ikdienā mastā plīvos sarkanbaltsarkanais karogs, debesīs uzplauks krāšņi salūta ziedi. Tas viss ir skaisti un pareizi, tā tam jābūt, bet mēs nedrīkstam aizmirst savas tiesības un skaudro Latvijas vēsturi, pārdzīvojumus, ko nesusi šī zeme un mūsu senči. Apzināsimies savas tiesības, godāsim savas zemes vērtības un cienīsim tās!
21.08.2020.