Šonedēļ Latvijā plaši tika atzīmēta neatkarības kara simtgade un Latvijas-Padomju Krievijas miera līguma noslēgšana 1920. gada 11. augustā, ar ko arī Latvijas Neatkarības karš noslēdzās. Šīs vēstures lappuses iepriekš īpaši netika uzsvērtas.
Ir zināms, ka Neatkarības karā cīņās ar Padomju Krieviju un Vāciju krita 3488 karavīri. Tieši tik sveces 10. augusta vakarā tika iedegtas Rīgas Brāļu kapos, lai simboliski ikviena ugunsliesmiņa atgādinātu par šo karavīru drosmi un pašaizliedzību. Godinot kritušo karavīru piemiņu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, vienību komandieri un citi aicinātie viesi nolika ziedus, bet vēlāk norisinājās svinīgā vakara junda.
Savukārt otrdienas, 11. augusta, rīts visā Latvijā tika ieskandināts ar baznīcu zvaniem, tādējādi atzīmējot miera līguma parakstīšanu un valsts neatkarības izcīnīšanu, kā arī simboliski izrādot pateicību visu karavīru drosmei un pašaizliedzībai, kuri krita cīņā par Latvijas valsti. Rīta pusē gūla ziedi pie Brīvības pieminekļa. Par godu šim notikumam Rīgā viesojās Igaunijas, Polijas un Somijas ārlietu ministri.
Kā 11. augustā, uzrunājot klātesošos Latvijas-Krievijas miera līguma 100. gadadienai veltītajā svinīgajā pasākumā Rīgas pilī, atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pirms simt gadiem parakstītais Latvijas un Krievijas miera līgums bija robežšķirtne Latvijas un Krievijas valstu attiecībās, kas iezīmēja mūsu valsts neatgriezenisku piederību Eiropas ģeopolitiskajai telpai.
Miera līgums bija nozīmīgs un secīgs solis pēc Latvijas valsts nodibināšanas un uzvaras Neatkarības karā. To ļoti drīz – 1920. gada 2. septembrī – vienbalsīgi ratificēja Latvijas Satversmes sapulce, atzīmēja I. Mūrniece. Tomēr Satver-
smes sapulcē valdošajam optimismam par sadarbības iespējām ar Krieviju nebija lemts piepildīties, jo pēc 20 gadiem miera līgums tika rupji pārkāpts. „Mūsu paaudzes politiķu un diplomātu, visas sabiedrības uzdevums ir atcerēties vēsturi, nepieļaut totalitāro režīmu paveikto noziegumu reabilitāciju. Diemžēl Krievijas Federācijas centieni pārrakstīt vēsturi, lai tā attaisnotu savu šābrīža politiku, ir kļuvusi par tendenci. Mēs redzam neslēptus Krievijas mēģinājumus apšaubīt Latvijas okupācijas faktu," tā Ināra Mūrniece.
Zīmīgajai gadadienai bija veltīti arī vairāki kultūras notikumi. Tā Latvijas Kara muzejā tika atklāta izstāde „Brīvības čuksti". Savukārt LTV1 pirmizrādi piedzīvoja TV uzvedums „Neatkarības stundas", kas tapis pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma. Tas ir stāsts par lēmumiem, pārliecībām un personībām, kas radīja ideju par Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti vienā no sarežģītākajiem tās vēstures posmiem – Latvijas Neatkarības karā.
14.08.2020.