Varakļānu novada zemnieku saimniecībā „Ķirši" dzīvo bioloģiskais lauksaimnieks PĒTERIS ZALUŽINSKIS, kas ar laukiem jau sen ir uz „tu". Viņam ir lielas platības dažādu augu kultūru, audzēti tiek arī lopi. Pēterim kā bioloģiskajam lauksaimniekam ir ļoti svarīgi strādāt atbildīgi kā pret sevi, tā dabu, nedarot tai pāri un nepiesārņojot apkārtējo vidi.
– Lauksaimniecības jomā darbojos kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bioloģiskā lauksaimniecība parādījās vēlāk. Apsaimniekoju vairāk nekā 300 ha zemes un audzēju arī gaļas lopus. Pavisam man ir 130 govis. Ar lopkopību nodarbojos kopš pašiem saimniekošanas pirmsākumiem, graudus sākotnēji audzēju tikai lopiem, – ar saimniekošanu „Ķiršos" iepazīstina Pēteris Zalužinskis.
Taujāts par to, cik viegli vai – tieši pretēji – sarežģīti ir būt bioloģiskajam lauksaimniekam, Pēteris atbild, ka attīstību bremzē valdības vienaldzība pret bioloģisko saimniekošanu un nepietiekamais atbalsts.
– Viena no problēmām ir šāda. Kad parasti zemnieki nodod graudus? Augustā. Veidojot projektu, neder augusta pavadzīme, ir vajadzīga septembra. Kā to izdarīt, ja nav savas kaltes? Tas nav iespējams. Es šobrīd strādāju pie personīgās kaltes būvēšanas, bet darbību apturēja vīruss, vienu laiku nevarēju atrast strādniekus. Latvijā jau tā ir – valdība visu izdara tā, lai bioloģiskajiem saimniekiem ar projektiem nevestos. Es pats esmu rakstījis vairākus projektus, apstiprināts ir tikai viens. Tas, ka valdība neatbalsta bioloģiskās saimniecības, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem jeb grūtībām darba ikdienā, – atzīst Pēteris Zalužinskis.
Uz jautājumu, kā pats cenšas zaļi saimniekot, „Ķiršu" īpašnieks atsaka: „Ko tur daudz? Kaitīgās vielas uz laukiem neatstāj un minerālmēslus nekaisi, tad viss arī būs zaļi".
– Otra lielākā problēma ir tā, ka Latvijā neko bioloģisku nevajag, visa tīrā produkcija tiek eksportēta uz ārzemēm. Tā bioloģiskā produkcija, kas mūsu veikalos ir nopērkama, maksā daudz dārgāk nekā parastā, lai gan cenu starpībai jābūt vien dažiem centiem. Bioloģisko produkciju tieši vajag atstāt Latvijā, nevis vest prom, es uzskatu, ka tas ir nepareizi – atbalstīt konvenciālo zemniecību. Te viss notiek otrādi, – nosaka Pēteris Zalužinskis.
Viņš uzsver, ka netīrus graudus arī neviens nevēlas ņemt un tas esot tikai saprotami, tāpēc pašam sava kalte esot daudz no svara.
– Runājot par iespējām, kā saimniekot pēc iespējas zaļāk un nenodarīt lielu postu videi, es gribētu teikt – mainot augu seku un regulāri sekojot līdzi situācijai, visam būtu jābūt normas robežās. Protams, zināms kaitējums jau tiek vienmēr nodarīts, bet kopumā situācija ir pozitīva. Es audzēju ziemas ripsi (šogad pirmo gadu), ziemas un vasaras kviešus, arī auzas. Lopbarībai der āboliņš, es ik pa laikam pamainu kultūras. Auzas aug labi, arī kviešiem nav ne vainas. Plānos ietilpst uzbūvēt siltumnīcu, cerams, ka izdosies, – iecerēs dalās Pēteris.
Viņš izsaka viedokli arī par klimata pārmaiņām, kas šobrīd ir aktuālas gan pasaules, gan Latvijas mērogā.
– Visi saka, ka pie vainas ir govju mēsli un tas rada pārmērīgu sakaršanu. Bet govju mēsli taču ir bijuši visu laiku un būs arī turpmāk. Dabiskais mēslojums jebkurā gadījumā ir labāks nekā ķīmija. Protams, globālā sasilšana ir problēma, grūti spriest, kā tā ietekmēs tālāko situāciju. Agrāk ziemas bija normālas, pērn šī gadalaika vispār nebija. Kas zina – varbūt šogad atkal būs ziema kā ziema? Izņemot saimniekošanu, citāda zaļā dzīve nesanāk, jo makulatūru nevācu, nav kur to nodot. Arī bateriju vākšanas akcijās neesmu piedalījies. Atsevišķi tiek izdalīts stikls un plastmasa, pēc tam tos nododu. Tiem, kuri mētā savus atkritumus pa grāvjiem, jau ir vienalga, kāds iepakojums. Protams, labāk būtu, ka tas ir papīrs, jo to iespējams pārstrādāt otrreiz. Savu negatīvo iespaidu uz klimatu atstāj arī automašīnas. Manuprāt, atgūt tādu klimatu, kāds tas bija agrāk, vairs nebūs iespējams. Jāskatās, kā glābt esošo situāciju un nepadarīt to sliktāku, piemēram, pārstāt mētāt atkritumus visur, kur pagadās. Bez kurināšanas neviens nevar iztikt, dūmi gaisā nonāk tā kā tā. Tagad moderni kļūst elektromobiļi, bet to uzlādei nepieciešams laiks. Šādu auto izmantošana būs ekonomiskāka un neradīs tik lielu kaitējumu dabai, bet liels ieguvums diez vai būs, – spriež lauksaimnieks.
Pēteris Zalužinskis uzskata, ka viss sākas ar atbildību. Viņa dzīvesvietā vietējie cilvēki paši rīko talkas un savāc ceļmalās esošos atkritumus. Kārtējo reizi jānonāk pie secinājuma, ka tie, kuri piemēslo, nepiedalās talkās.
14.08.2020.