Jūlija vidus, augusta sākums ir īstais laiks, kad novākt ziemas ķiploku ražu. Ķiploku audzētāji to ir paveikuši laikus, ķiploki ir izkaltēti un tiek piedāvāti klientiem.
Lubānas novadā saimnieko Juris Margevičs, ķiplokus audzē savām vajadzībām, bet to dara jau aptuveni 40 gadu. Jautāts, kāda šogad ir izdevusies ķiploku raža, Juris pārliecināti pauž: – Šogad raža ir labāka nekā citus gadus. To noteikti ietekmēja mitrums pavasarī. Laikā, kad ķiploki aug, tiem tas ir ļoti nepieciešams. Ja gadās, ka tajā laikā ir ilgs sausums, ķiploki iekalst, tie neizaug, un raža līdz ar to samazinās. Ķiplokiem jābūt izteikti mitrā zemē, tad tie aug. To, vai mitrums ir pietiekams, var redzēt pēc kāta. Lai gan lauks nav mērāms hektāros, pat ne tuvu tam, tomēr laistīt nav iespējams. Ja to sāk darīt, tad tas jādara regulāri. Šogad pavasaris un laikapstākļi ķiploku audzētājiem bijuši labvēlīgi. Savukārt to nevarētu teikt par zemeņu audzēšanu. Lietus tām nenāca par labu, un aptuveni 70% ražas aizgāja postā.
Taujāts, vai raža atkarīga arī no ķiploku šķirnes un kādas ir iecienījis pats saimnieks, Juris Margevičs pastāsta: – Latvijā ir ap 2 tūkstoši ķiploku šķirņu. Daudzi ir iecienījuši šķirni ‘Ļubaša'. Šie ķiploki ir lieli, galviņa ap 130 g, sastāv no četrām daivām, bet es uzskatu, ka izmēra ziņā tie ir labi, ja jāizmanto ēdiena gatavošanai vai marinēšanai. Ja ir vēlēšanās ēst svaigus, tad daivas ir pārāk lielas. Tāpat šī šķirne ir maigāka, pietrūkst ķiplokam izteiktā asuma, aromāta, bet tas ir arī gaumes jautājums. Pats jau vismaz 30 gadu audzēju vienu šķirni, kurai nosaukumu vairs neatceros, bet esmu apmierināts ar rezultātu. Manis audzētā šķirne ir paliela, galviņā aptuveni trīspadsmit daiviņu. Pavisam nedaudz – arī šķirni ‘Ļubaša'. Ar šķirnēm neeksperimentēju. Šīs ir zināmas, zinu, kas nepieciešams, lai raža apmierinātu.
Juris audzē gan ziemas, gan vasaras ķiplokus un pastāsta, ka tas ir visa gada darbs.
– 20. jūlijā ziemas ķiploki tika novākti. Lai tie glabātos, nepelētu, nepieciešams tos kārtīgi izžāvēt. Es to daru saimniecības ēkā. Ķiploki tiek žāvēti ar visiem lakstiem aptuveni divas līdz trīs nedēļas. Tiem ir jābūt kārtīgi izžāvētiem, citādi pavisam īsā laikā paliek melni un sapelē. Ķiploku audzēšana ir pamatīgs darbs. No stādīšanas līdz ražas novākšanai paiet gads. Tikko raža novākta un izkaltēta, jāsāk domāt par jaunu ķiploku stādīšanu, vispirms gan jāapstrādā zeme. Ir nepieciešams gatavošanās process. Jāsagatavo sēkla, tāpat arī zeme. Ķiplokus nevar likt zemē, kas tikko apstrādāta. Tai ir jānosēžas, un šim procesam nepieciešams vismaz mēnesis. Parasti es zemi cenšos sagatavot septembra sākumā, lai tā kārtīgi nosēžas un oktobra beigās varētu stādīt jaunos ķiplokus. Stādīšana ir atkarīga no laikapstākļiem. Ja ir silta ziema, to var darīt arī vēlāk. Ja pieturas stipri mīnusi, tad skaidrs, ka zeme būs sasalusi un ķiplokus nevarēs iestādīt. Ķiplokiem augot gan patīk sals, – uzsver Juris Margevičs.
11.08.2020.