Mājas ražojumi, pašu gatavotas, individuāli veidotas lietas bijušas augstu novērtētas jau sen. Pēdējā laikā interese par pārtikas produktiem, kas nāk no pašu saimniecībām, dekoratīviem un sadzīves priekšmetiem, šūtiem izstrādājumiem, tikai aug. Dabiskums, kvalitāte, individuāla pieeja tiek novērtēta.
Madoniete Agita Teriška jau ilgāku laiku darbojas šūšanas sfērā, piedāvājot dažādus apģērbus pašiem mazākajiem. Viņas radītie tērpi ir atpazīstami ar nosaukumu „Ciku-caku adatiņa".
– Pirms uzsāku nodarboties ar šūšanu, es strādāju par bērnudārza audzinātāju gan Rīgā, gan Madonā. Man ļoti patika šis darbs, bet pēc meitiņas piedzimšanas apstākļi sakārtojās tā, ka tur neatgriezos. Kādu laiku dzīvoju pa māju un sāku domāt, ar ko varētu nodarboties tieši no savas dzīvesvietas, kā aizpildīt savu brīvo laiku. Tā kā rokdarbi man nav sveši, sliecos šajā virzienā. Jau no skolas laika labprāt adu, tamborēju, taisu dažādus dekorus, apsveikumus. Arī darbs bērnudārzā ir cieši saistīts ar roku veiklību un izdomu. Viena nepiepildīta vēlme bija šūšana. Tā sāku domāt, cerēt, sapņot, ka kādu dienu beidzot varēšu apgūt šo prasmi. Kad piedzima meitiņa, šī vēlme kļuva vēl spilgtāka un es – mērķtiecīgāka, līdz radās iespēja iemācīties šūt Madonas "BUTS" pie brīnišķīgas audzinātājas Īves. Bez viņas es nebūtu tur, kur esmu tagad. Jau pašā sākumā zināju, ka vēlos darināt tieši bērnu apģērbu. Mana pirmā motivācija bija meitiņa. Vēlējos apģērbt viņu tā, kā patīk pašai, un vēlāk jau uzklausīt viņas vēlmes. Nemaz nebiju plānojusi nodarboties ar savas produkcijas izplatīšanu. Sāku sūtīt gatavā apģērba bildes draugiem, radiem un pēc viņu mudinājuma izlēmu piedāvāt kleitiņas iegādāties arī citiem. Tālākais notika ļoti ātri: izveidoju lapu vietnē facebook.com, piedāvāju citas drēbes, izveidoju profilu instagram.com, rīkoju konkursus savās lapās, piedāvāju atlaides, komplektus, un sekotāju pulciņš ar katru dienu arvien auga un kļuva lielāks. „Ciku-caku adatiņa" piedāvājumā pārsvarā ir kleitiņas, ar ko uzsāku savu darbību. Bet, augot sekotāju pulciņam, auga arī pieprasījums pēc citiem apģērbiem, arī puisīšu drēbēm. Šobrīd aktuālas ir ne tikai kleitiņas, bet arī cepurītes, bloomer bikšeles, šortiņi, matu lentes. Cenšos arī kopā ar klientiem realizēt viņu vēlmes, idejas. Regulāri papildinu sortimentu ar jauniem dizaina elementiem, lai mans piedāvājums būtu piemērots lielākai auditorijai, – pastāsta Agita Teriška.
Atbilstoši valsts likumdošanai Agita šūšanas pakalpojumus veic kā pašnodarbināta persona. Dokumentācijas sakārtošanā lielu atbalstu sniedz vīrs.
Turpina Agita: – Visu esmu paveikusi pati ar tuvāko cilvēku atbalstu. Īpaši svarīgs atbalsts bija sākumā, kad ticība sev un saviem spēkiem nebija tik liela kā tagad. Kaut gan neuzskatu, ka esmu paveikusi ko lielu. Ir vēl daudz, daudz, ko sasniegt un pilnveidot. Tas ir ļoti liels darbs. Lielākā problēma ir laika trūkums, dienu plānoju tā, lai neviens netiek apdalīts, lai ir laiks arī ģimenei, atpūtai. Ir bijušas dienas, kad šuju līdz vēlam vakaram, jo gribas izdarīt maksimāli daudz. Šobrīd gan cenšos ar tādu grafiku neaizrauties.
Šūšanas pakalpojumi ir ļoti pieprasīti, un šajā sfērā pastāv arī konkurence.
Manuprāt, konkurence ir laba motivācija, lai tiektos uz priekšu. Nekad no tās neesmu baidījusies. Ja savā darbā iegulda sirdi, tad būs arī rezultāti. Viss ir atkarīgs no paša, cik apņēmīgs, mērķtiecīgs un drosmīgs esi. Šobrīd pasūtījumu netrūkst; ir vasara, un visi grib pucēties gan ikdienā, gan svētkos. Mana auduma izvēle ir pieprasītāka siltajā periodā. Tālāk jau būs jādomā, ar ko papildināt savu piedāvājumu klāstu, lai netrūktu darba arī nākotnē, – par turpmāko darbu domā Agita Teriška. – Ļoti liela nozīme ir atbalstam, man ar to ir paveicies. Jau no „Ciku- caku adatiņa" pirmsākumiem mani lielākie fani ir mamma, tētis, vīrs un brālis ar ģimeni, arī draugi. Protams, finansiālā puse arī ir svarīga. Jārēķinās, ka sākumā būs jāiegulda vairāk, kā var nopelnīt, ka būs no kaut kā jāatsakās, jāiegulda enerģija, jāziedo savs brīvais laiks. Un nekad nevar zināt, vai viss izdosies. Visticamāk, ka nebūs viss ideāli, bet nevajag padoties. Uz nākotni skatos pozitīvi, es nebaidos sapņot. Noteikti vēlētos sev kādu telpu – skaistu, gaišu, ar lielu galdu, plauktiem, lai ir ērti darīt to, kas patīk. Vēlētos piedalīties kādos tirdziņos, kur ir iespēja satikties un aprunāties ar cilvēkiem. Pilnveidošu savas platformas internetā, regulāri papildināšu savu sortimentu. Varbūt kādu dienu atvēršu savu veikaliņu. Viss ir iespējams. Ideju ir daudz, un mērķi pamazām pārtop par realitāti.
31.07.2020.