Biedrība „Latvijas Samariešu apvienība" ir brīvprātīga, neatkarīga, uz praktisku rīcību orientēta sabiedriskā labuma organizācija, kuras devīze ir „Palīdzēt dzīvot".
Biedrības Vidzemes nodaļas vadītājas vietniece Karīna Vecā rūpējas par samariešu darbu Madonas, Gulbenes un Balvu novadā. Viņas palīgs vai koordinators Madonas novadā ir Dace Blaua, kas vada Latvijas Samariešu apvienības dienesta „Samariešu atbalsts mājās" Madonas biroju.
– Pirms sešiem gadiem samariešu darbu iesākām Balvos, Madonas novadā darbojamies piecus gadus, – tiekoties uzsvēra Katrīna Vecā. – Madonas novadā biedrībai ir 200 klienti, te aprūpi uz darba līguma pamata veic 17 darbinieki, uz līguma pamata uzņēmumā strādā12 darbinieki. Balvu novadā biedrībai ir 33 klienti, Gulbenes pusē ap 60 klientiem, un šajās vietās strādā pieci darbinieki. No Balviem pie klientiem trīs nosauktajos novados dodas aprūpes brigāde, kas veic dušas pakalpojumus.
Samariešu mērķis ir nodrošināt lauku cilvēkiem iespēju dzīvot vecumdienās savās mājās un saņemt pilnvērtīgu aprūpi arī tad, ja viņiem nav iespēju izmantot ūdensvadu, nav sadzīves ērtību vai spēju sevi pienācīgi aprūpēt.
Karīna Vecā pauž gandarījumu, ka Madonas novadā ir atsaucīgs sociālais dienests, kas izvērtē situāciju un piešķir cilvēkam vajadzīgo aprūpi, kas atkarībā no cilvēka pašaprūpes spējām iedalās četros līmeņos. Mājas aprūpes klienti ar trešā un ceturtā līmeņa aprūpi visvairāk laika pavada gultā un saviem spēkiem paveikt ikdienas darbus nespēj. Pie ceturtā līmeņa klientiem samarieši dodas darbdienās piecreiz nedēļā, savukārt pirmā līmeņa aprūpe der tiem, kas ir varošāki, pie viņiem biedrības pārstāvji ierodas reizi nedēļā.
– Darbs ir grūts, nereti potenciālie samarieši atnāk ar lielu entuziasmu, ka mīl vecos ļaudis, vēlas viņiem palīdzēt, bet ar labu gribu vien nepietiek, – aizdomājas Karīna Vecā. – Cieņai un godpilnai attieksmei ir jābūt, bet ikdienas darbs prasa rūdījumu, ne visi tam ir gatavi. Aprūpētāja darbs tiek organizēts pēc grafika, protams, mēdz būt atkāpes, jo dzīve ienes savas korekcijas.
Kā īpašu pakalpojumu, kas pieejams klientiem, vadītājas vietniece min „Drošības pogu". Tā ietver cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu, izmantojot īpašu saziņas sistēmu, kas atrodas aprocē vai kulonā. Klientiem, kuri nespēj par sevi parūpēties, tiek nodrošināta 24 stundu saikne ar Zvanu centru, kas garantē drošības sajūtu.
Krīzes brīdī atliek piespiest signālpogu un informēt par to, kas atgadījies. Signāls Zvanu centrā nonāk no jebkuras vietas dzīvoklī vai mājā. Vienlaikus ar signāla saņemšanu Zvanu centra operatoram datora ekrānā redzama iepriekš apkopotā informācija par personu – viņa veselības stāvoklis, kontaktpersonas un tamlīdzīgi, kas palīdz operatīvāk un precīzāk nodrošināt vajadzīgo palīdzību. Madonas novadā šo pakalpojumu izmanto apmēram divdesmit cilvēku.
– Mēs nevaram gaidīt, ka klients vienmēr būs priecīgs un mīļš, jo gadi dara savu, katram ir atšķirīga dzīves pieredze, slimības un sāpes, – par saskarsmes problēmām aizdomājās Karīna Vecā. – Jārēķinās, ka no aprūpētā var nākt arī skarbāks vārds, aprūpētājam to nevajag uztvert personīgi.
Uz jautājumu, vai kāds no samariešiem aprūpē nepaņem vairāk klientu, nekā objektīvi viņam spēj veltīt laiku un darbu, vadītājas vietniece atbildēja, ka situāciju novadā novērtē Dace Blaua: – Aprūpētāja kapacitāte tiek izvērtēta, un svarīgs šai ziņā ir nepieciešamais aprūpes līmenis. Dace arī pati dodas pie aprūpējamiem, un bieži mūsu klienti pie viena cilvēka tik ļoti pierod, ka vēlas sadarbību tikai ar iepazīto.
Speciāliste uzsvēra, ka samariešu darbs Madonas novadā ir veiksmīgs, tas prasa pacietību, bet nes arī gandarījumu.
Ar dokumentāciju, līgumu noformēšanu vadītājas vietniece darbojas pati.
– Braucu pie klientiem, iedziļinos, lai saprastu viņu vēlmes. Nereti cilvēks kautrējas ko būtisku pavaicāt, tāpēc cenšos visu izrunāt un piedāvāt vajadzīgo, – atklāja Karīna Vecā. – Sešu gadu laikā nav daudz gadījumu, kad cilvēks no samariešu pakalpojumiem atteiktos. Vienīgi, ja palīdzība nepieciešama pēc slimnīcas un veselības stāvoklis pamazām uzlabojas – tad ģimene saprot, ka tiks galā paši, un atsakās. Bet mūsu uzmanības lokā ir gan progresīvie, gan regresīvie klienti. Mēdz būt, ka sākumā cilvēks prasa pirmā līmeņa aprūpi, bet gadiem ejot, pēc prāvāka laika viņam jau vajadzīga trešā līmeņa palīdzība.
Vaicāta par samariešu darbu citās valstīs, speciāliste atzina, ka situācija katrā vietā un reģionā ir atšķirīga: – Nesen biju apmaiņas braucienā pie samariešu kolēģiem Vācijā. Viņi tāpat dodas palīdzēt, bet darbi tiek dalīti citādāk. Mums ir universāli darbinieki, kas dara visu: brauc ar automašīnu, tīra un uzkopj, pērk produktus, gatavo ēst. Vācijā viens darbinieks kopj telpas, cits gatavo ēst, vēl cits katru dienu pieved produktus. Atalgojuma ziņā arī ir milzīga atšķirība.
Ieskatoties tehniskajā aprīkojumā, jāmin, ka uz 200 klientiem Madonas novadā ir piecas samariešu automašīnas, savukārt dušas mašīna Vidzemes reģionā ir viena, un tā strādā pēc iepriekš saplānota maršruta. – Reizi mēnesī cilvēkiem, kas dzīvo laukos un ir bez ūdens apgādes un labierīcībām, ar mobilo aprūpes automašīnu tiek nodrošināta personiskā higiēna, duša, veļas mazgāšana, pieejams specializēts aprīkojums pēdu kopšanai un matu griešanai. Nav mazums senioru, kas turas pie savas dzīvesvietas, nevēlas doties prom no savām mājām, pat ja viņiem nepieciešama palīdzīga roka ikdienas darbos, kas pašiem sagādā grūtības, – aizdomājās Karīna Vecā. Jautāta, cik konkrēti ir šādu cilvēku, pie kuriem dodas dušas mašīna, skanēja atbilde – astoņdesmit.
Bet seniorus iepriecina ne tikai ziepes un ūdens, viņiem svarīga arī komunikācija un iespaidi. To gūšanai sadarbībā ar a/s „Latvijas valsts meži" biedrība organizē ekskursijas. Madonas novada aprūpējamiem bijusi iespēja apmeklēt Kalsnavas arborētumu, Rakšu zoodārzu, nesen 50 cilvēku liela grupa devās uz Skrīveriem, kur apskatīja saldējuma ražotni un iegriezās konfekšu „Gotiņa" ražotnē. – Ne visiem ir viegli autobusā iekāpt vai no tā izkāpt, bet tie, kuri to spēj, no ekskursijas gūst lielu prieku, – atzina Karīna Vecā. – Organizējam arī sadraudzības braucienus, kur tiekas vairāku novadu aprūpējamie. Daudzi iepazīstas, pēc tam sazvanās, tas viņiem ir vesels piedzīvojums. Skaista tradīcija rudens pusē ir senioru dienas pasākums. Pagājušajā gadā tādu rīkojām Mārcienas kultūras namā, redzēs, kā būs „Coron-19" gadījumā – vai varēsim ko līdzīgu organizēt šogad.
24.07.2020.