Lielākajai daļai no mums ikdiena paiet darbā, tā ir pilna rosības un kņadas. Bieži vien, atnākot mājās, spēka nepietiek nekam, gribas tikai apsēsties dīvānā un atvilkt elpu pēc darbīgā skrējiena. Ne katram atliek enerģijas rezervju un vēlmes veltīt laiku sev tuvai nodarbei, kur nu vēl radoši domāt un idejas pārvērst priekā, kas vajadzīgs ne tikai sev, bet arī apkārtējiem.
Toties Sandrai Briedei, kura dzīvo Liezēres pagasta Ozolos un strādā Liezēres pamatskolā kā tehniskais darbinieks, pēc garās darbadienas atrodas gan vēlēšanās, gan iedvesma veltīt laiku savam hobijam – dažādu dekoru veidošanai -, kas sagādā gandarījumu un pozitīvas emocijas kā pašai, tā līdzcilvēkiem.
Viss sākas ar ideju
– Skolā strādāju divdesmit gadus, idejas par maniem darbiem ir dzimušas pamazām, jo es vietām redzu tukšumu, ko varētu aizpildīt. Pirmie darbiņi tapa pirms aptuveni desmit gadiem. Viss aizsākās ar skolas pušķošanu – man ienāca prātā doma, ka es varētu izveidot kaut ko skaistu, ko novietot skolas pagalmā. Liezēres pamatskolas vadība manu ieceri atbalstīja. Sāku taisīt vainagus puķu dobēs, gatavoju dažādus dekoriņus. Laika gaitā iemācījos rīkoties ar finierzāģi un tad jau varēju gatavot visdažādākās figūriņas – kamenītes, ziedus, Jaunajā gadā tapa Salatētis un stirniņa. Pats pirmais darbiņš, ko izveidoju un novietoju skolas pagalmā, bija Salatētis un Sniegbaltīte. Esmu gatavojusi arī dažādus dekorus skolas iekštelpām, jo skolotājas mani aicina palīgā. Esmu dambretes turnīru vadītāja, līdz ar to man idejas attīstās daudz vairāk, jo bieži vien nākas domāt par dažādām dekorācijām, vadīšanu un organizēšanu, – par sava hobija pirmsākumiem stāsta Sandra Briede.
Materiāli ne vienmēr ir pieejami
– Kad veidoju dekorus no finiera, lūdzu man iedot skolas īpašumā esošo finierzāģi, kas ir pats galvenais rīks, lai taptu iecerētais. Vajag arī krāsas, lakas un visu pārējo, kas nepieciešams, lai strādātu. Teikšu atklāti, ka materiālu trūkums ļoti iespaido manu hobiju, jo tos bieži vien ir grūti dabūt. Ideja ir, zinu, kā gribu to realizēt un kā viss izskatīties, kad būs gatavs, bet nav materiālu, lai iecerēto īstenotu. Tādos brīžos daudz ko nākas veidot citādāk, nekā sākumā plānots. Kad gatavoju dekorācijas, kas tiks izvietotas skolas telpās, man nepieciešamie materiāli ir kreppapīrs, lentas un citas lietiņas, savukārt ārpusē novietojamajiem priekšmetiem ir vajadzīgi tādi materiāli, kas nesamirkst un kuriem nekaitē laikapstākļi, – teic Sandra.
Samērā bieži kaimiņi un viņai pazīstamas tantes lūdz pagatavot strausīšus kapiem, tie tiek veidoti no puķēm, kas aug Sandras dobēs; arī kundzes, kuras ir prasījušas izveidot kompozīcijas, atnes savus ziedus. Sandrai mājās ir pašai sava florete, un viņa labprāt izgatavo vainagus, jo tos pirkt veikalā ir dārgi. Pārvērtības piedzīvojuši vingrošanas riņķi, kas Sandras rokās pārtapuši par sapņu ķērājiem vai greznojas ar košām ziedu buķetēm.
Gaidot valsts svētkus, skolas gaiteņi dekorēti ar karogas krāsas veidotiem kreppapīra ziediem, kas izkatās gluži kā īsti; skolas audzēkņi ir iedeguši četras sveces Sandras darinātajā adventes vainagā. Arī Liezēres pamatskolas mazpulku vadītāja vienmēr priecājas par viņas sniegto atbalstu dažādos forumos, uz kuriem Sandra devusies līdzi un tirdziņu apmeklētājiem piedāvājusi iegādāties skaistas pašdarinātas apsveikuma kartītes, svečturus, dažādus suvenīrus, kā arī gaumīgi noformētus floristikas darbus.
Prieks izmēģināt ko jaunu
– Pēdējais lielais dekors, ko gatavoju, tapa uz izlaidumu šā gada jūnijā. Man nemitīgi dzimst dažādas idejas – veidoju dekorus gan Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, gan Valentīndienā un Lieldienās. Patiesībā jau daudzi nemaz nezina, ar ko es nodarbojos, tikai tie cilvēki, kas dzīvo man tuvumā. Pašai visvairāk pie sirds iet manis gatavotā kompozīcija, kas tika novietota skolas pagalmā, gaidot Ziemassvētkus un Jauno gadu, – Salatētis ar stirniņu. Kompozīciju papildināja kupolveidīgs skuju vainags ar gaismiņām. Idejas smeļos internetā, daudz kas iešaujas prātā pašai. Vislielāko prieku man sagādā tas, ka es ikreiz mēģinu kaut ko jaunu, domāju, kā tas izskatīsies beigās. Tas ir arī mans izmēģinājuma darbs, jo es nemitīgi mācos līdzi tam, kas notiek, un sevi pilnveidoju. Kad man jautā, ko es gatavoju, nereti atbildu, ka pati to nemaz līdz galam nezinu, jo es tikai mēģinu. Visu esmu iemācījusies un apguvusi darīt pati. Esmu veidojusi dažādus dekorus pie mājas, kurā dzīvoju, arī kaimiņi ir lūguši. Bieži man jautā, kā pareizi iestādīt puķi, izveidot kādu puķu kompozīciju. Atbildu, ka neesmu taču dārzniece, bet tad man atsaka – visu laiku ar to noņemoties, gan jau zināšot, – smaidot saka Sandra.
24.07.2020