Latvijā ir jūlijs, pats vasaras vidus, un daba ir koncertzāle un izstāžu nams vienlaikus.
Mērkaziņas, ķikuta, griezes, dzeltenās cielavas, vēl citu Latvijas putnu balsis skan dabā un tikko izdotajā koncertā „Pļavas putni", kas noklausāms lielākajos mūzikas straumēšanas servisos – „Spotify", „Apple Music", „Amazon", „Google Play" un citos.
Putnu dziesmu straumēšana ir daļa no Latvijas Dabas fonda un tā dabisko pļavu atjaunošanas projekta kampaņas „Daba neko nav atcēlusi". Tās ietvaros ikviens aicināts iepazīt Latvijas dabu, iedziļināties dabiskās pļavas fenomenā un norisēs.
Izrādās, dabiskajās pļavās, kurās sastopama viena trešā daļa no visas Latvijas augu valsts, mīt arī krietni vairāk putnu sugu nekā citās pļavās. Daudzas no šīm sugām ir aizsargājamas, tai skaitā Eiropā par lielu retumu kļuvusī grieze, kas Latvijā, vismaz mūsu reģionā, ir sastopama un ligzdošanai labprāt izvēlas tieši dabiskās pļavas.
Diemžēl šīs pļavas izzūd straujāk nekā jebkurš cits biotops
Latvijā, šobrīd tās aizņem vien 0,7% no Latvijas teritorijas. Līdz ar to apdraudēti ir arī dabisko pļavu iemītnieki.
Albumā „Pļavas putni" varam dzirdēt Latvijas dabiskajās pļavās ierakstītas desmit putnu dziesmas. Tajā skan mērkaziņas ritmizēšana, lakstīgalas vīterošana, ne ar ko citu nesajaucamā ķikuta dziesma, kas birst kā stikla pērlītes, tāpat griezes meditatīvā griešana. Latvijas Dabas fonda pārstāvji aicina ieklausīties un novērtēt, vai tiešām mazais svilpis svilpo „nice to meet you" un kura dziesma šķiet tīkamāka –
purva vai krūmu ķauķa, un kas tuvāks – lukstu čakstītes vai dzeltenās cielavas svilpošanas priekšnesums. Katrā ziņā putnu koncerts gan dabā, gan ierakstā ļauj baudīt dabas skaņu daudzveidību un pamazām māca atšķirt putnu balsis.
Jēdziens „Dabas koncertzāle" saistās arī ar multimediju projektu, ko ik vasaru Latvijas dažādās vietās īsteno dabas, mūzikas, zinātnes un video jomas pārstāvji. Šogad par projekta varoni izvēlēts pūpēdis zemeszvaigzne (Geastrum), bet stāstu par zemeszvaigzni Covid-19 apstākļos uzzināsim neierastā veidā – tiešsaistē. Jūlija beigās katru vakaru tiks atklāta kāda Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavota radošā darbnīca. Projekta kulminācija plānota 1. augustā, kad paredzēts muzikāls priekšnesums. Piebildīšu, ka zemeszvaigzne ir neliels pūpēdis ar ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveida formu. Sēne nav ēdama, tā sastopama dārzos, mežos, visbiežāk grupās. Latvijā zemeszvaigznes sugas ir retas, lielākā daļa tās sugu ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā, Aizsargājamo sugu sarakstā.
17.07.2020.