8. jūlijā apritēja gads kopš Latvijas Valsts prezidenta pienākumus pilda Egils Levits. Aicinot uz sarunu Valsts prezidenta ārštata padomnieku vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos JURĢI KLOTIŅU, vispirms jautāju, kā radās doma pretendēt uz šo posteni.
– Aicinājums palīdzēt sabiedriskā kārtā mūsu valsts prezidentam vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos nāca negaidīti, – atcerējās Jurģis. – Tur nebija nekāda veida „pretendēšanas". Levita kungs man piezvanīja dienā, kad devos ceļā uz Igaunijas Dziesmu svētkiem (2019. gada 4. jūlijā) un izteica priekšlikumu atbalstīt viņa darbu kā ārštata padomniekam. Nebija daudz laika domāt un apsvērt, taču sirds iekšējā balss visai pārliecinoši aicināja to pieņemt. Tas, ka palīdzu prezidentam, nesaņemot par to kādu atalgojumu, man nav nekas jauns. Savā dzīvē līdz šim esmu diezgan daudz stundu veltījis brīvprātīgam, sabiedriskam darbam.
– Vai jau iepriekš biji pazīstams ar Egilu Levitu?
– Ar Egilu Levitu iepazinos pirms vairākiem gadiem, kad tikāmies, lai runātu par nacionālās pretošanās kustības nozīmi latviešu nācijas vēsturiskajā atmiņā. Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonda darbā bija nobriedusi iecere par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem veltītu piemiņas memoriālu Rīgā. Vēlējos ar Levita kungu aprunāties par sadarbību, kā šo ieceri labāk virzīt. Kad vēl nebijām pazīstami, sekoju līdzi Egila Levita priekšlikumam par Latvijas Republikas Satversmes preambulu jeb ievadu. Mani ļoti uzrunāja viņa skaidrais un pamatīgais redzējums par Latvijas valsti, par valsts gribu un pilsoniskās stājas nozīmi. Esmu pārliecināts, ka Egila Levita domas un darbs Latvijai ir nesis ļoti būtisku stiprinājumu. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš juridiski argumentēja Latvijas valsts de iure neatkarības nepārtrauktības faktu. Tas bija pamatu pamats, lai atjaunotu 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas Republiku, nevis dibinātu kādu jaunu valsti.
– Kā vari raksturot prezidenta komandu un darba stilu?
– Prezidents ir izveidojis ļoti spēcīgu komandu. Esmu pateicīgs, ka varu strādāt kopā ar kolēģiem, kuriem ir liela pieredze katram savā jomā. Priecājos, ka varu būt līdzās prezidentam un atbalstīt viņu nebūt ne vieglajā misijā. Piemēram, tagad norit darbs, lai uzlabotu nodokļu sistēmu. Katrai partijai savs redzējums, savi priekšvēlēšanu solījumi, bet kāds ir kopējais mērķis? Vai ne tas, lai izveidojam nodokļu sistēmu, kas būtu iespējami labākā Latvijas tautsaimniecības pašreizējam attīstības līmenim? Ceru, ka prezidenta autoritāte var palīdzēt mūsu ievēlētajiem deputātiem un ministriem sajust sevī lielāku politiskā darba briedumu – tādu, kas sniedzas tālāk par domāšanu "mans solījums un priekšlikums ir vislabākais" un palīdz apsēsties pie "apaļā galda" kopā ar Latvijas labākajiem ekonomistiem un finansistiem, un panākt iespējami optimālu risinājumu.
– Kādi ir tavi tiešie darba pienākumi?
– To saredzu tā: palīdzēt prezidentam ar viedokli, padomu un informāciju tajos darba virzienos, kas man uzticēti; rosināt idejas prezidenta darba kārtībai. Lai to labi veiktu, tiekos un runāju ar attiecīgās nozares lietpratējiem, jautāju un klausos cilvēku viedokļos. Esmu pateicīgs katram vēsturniekam, kurš atsaucās veltīt laiku, kad plānojām Nacionālās pretošanās kustības piemiņas forumu Rīgas pilī. Tas gan tika pārcelts koronvīrusa sērgas dēļ. Paldies demogrāfijas un sociālo jautājumu speciālistiem, ar kuriem esmu varējis konsultēties, lai prezidenta darbā uzturētu bērnu un ģimenes labklājības tēmu.
Pateicība Latvijas lauksaimniekiem un vides aizsardzības speciālistiem. Viņu pieredzes stāsti un situācijas raksturojumi ir neatsverami, lai lauku attīstības un vides tēma rastu nozīmīgu vietu prezidenta darba kārtībā. Kad šo saku, kļūst redzams, ka ārštata padomnieka uzdevums ir aicināt dažādu jomu lietpratējus līdzdarboties un ar savām zināšanām un idejām atbalstīt prezidenta darbu.
– Ko jau esi paguvis paveikt, un kas ieplānots tuvākā/tālākā nākotnē?
– Domājot par administratīvi teritoriālo reformu, jau 2019. septembrī rosināju domāt par to, kā likumdošanā noteikt, kas ir Latvijas vēsturiskās zemes vai novadi: Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Sēlija. Tas ir svarīgi mūsu identitātei, piederībai un pašapziņai. Sociālās un ekonomiskās saiknes ar noteiktu attīstības centru mainās laika gaitā, bet kultūrvēsturiskā identitāte un piederība noteiktam novadam paliek nozīmīga. Valstiski un katrā pašvaldībā būtu goda lieta to ņemt vērā, kad zīmē tūrisma kartes, īsteno kultūrpolitiku.
Novembrī notika Valsts prezidenta Solidaritātes sarunu cikla 1. domnīca „Latviešu nācija un saliedēta Latvijas valsts". Plānoju tās saturu un struktūru. Janvāra sākumā sākām organizēt forumu „Nacionālā pretošanās kustība Latvijas vēsturiskajā atmiņā", kas tika pārcelts uz 2021. gadu sakarā ar ārkārtas stāvokli. Ir ideja, kas nāca no vēsturnieka Ulda Neiburga, ka prezidents uz Rīgas pili uzaicinātu ļaudis no Latvijas novadiem, kuri ir rūpējušies un rūpējas, lai mums būtu piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem un citiem patriotiem, kuri cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu nacistiskās Vācijas un PSRS okupāciju apstākļos. Bija iecerēta diskusija par nacionālās pretošanās kustības piemiņu kopējā valsts vēsturiskās atmiņas politikā.
Palīdzēju tapt iecerei par Valsts valodas dienu kā valstiski atzīmējamu, kas aicina ikvienu novērtēt latviešu valodu kā Latvijas valsts valodu un atbalstīt to, ka latviešu valodas mūsu tautu vienojošā loma iesakņojas dziļāk. Valsts valodas dienas iecerētais datums ir 15. oktobris.
Esmu rosinājis, lai prezidenta darbā būtu regulāras tikšanās par ģimenes un bērnu labklājības jautājumiem. Mans personīgais viedoklis ir, ka Latvijas ģimeņu un bērnu intereses valdībā ir jāpārstāv vienam ministram. Tā kādreiz jau bija. Tikai nav vajadzīga atsevišķa ministrija. Igaunijā ir ļoti sekmīgs pārvaldības modelis, kur Iekšlietu ministrijā strādā iekšlietu ministrs, bet līdzās viņam ar pilnām balsstiesībām arī iedzīvotāju lietu ministre, kuras komandai ir uzticēts rūpēties par Igaunijas valsts ģimenes un bērnu atbalsta pasākumiem. Šādu modeli varētu īstenot arī Latvijā. Šobrīd ģimeņu un bērnu atbalsta jautājumi ir sadalīti pa vairākām ministrijām un vispār nav pat spēkā esoša Ģimenes valsts pamatnostādņu dokumenta (pēdējam termiņš izbeidzās 2017. gadā).
Jūnijā prezidentam bija vairākas tikšanās par lauku attīstības jautājumiem. Latvija ir lielas izšķiršanās priekšā: vai turpināt iepriekšējo gadu politiku, kad platībmaksājumu nauda seko hektāram, vai tomēr noteikt platībmaksājumu „griestus" un iegūtos līdzekļus novirzīt dažādām vajadzīgām saimniecību investīcijām un lauku attīstības programmām. Uzskatu, ka Latvijas stratēģijai Eiropas kopējās lauksaimniecības politikā jābūt tādai, kas periodā līdz 2027. gadam vairāk atbalsta vidējās un mazās saimniecības un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.
– Pēc izglītības esi mūziķis, vai kontrabasa spēle joprojām ir ikdienas dzīves sastāvdaļa?
– Jā, 2010. gadā absolvēju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, 2012. gadā Latvijas Kultūras akadēmiju Kultūras menedžmenta nozarē. Joprojām strādāju Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, esmu kontrabasu grupas mūziķis. Atceros 2007. gada vasaru, kad braucu uz Madonu spēlēt Arta Kumsāra izveidotajos Latviešu mūzikas svētkos. Braucām no Rīgas ar diviem kontrabasiem ļoti pilnā vilcienā.
– Draudžu cilvēki tevi zina kā kultūras notikuma „Baznīcu nakts" organizatoru un līderi.
– Esmu no sirds pateicīgs, ka kultūras notikums „Baznīcu nakts" Latvijā notiek. Vislielākā pateicība arvien ir katram brīvprātīgajam, kurš kopš 2014. gada ir veltījis laiku, lai viņu baznīcu draudzes piedalītos šajā īpašajā notikumā ar devīzi no Jāņa evaņģēlija – Jēzus sacītajiem vārdiem: „Gaisma ir nākusi pasaulē." Baznīcu nakts ir unikāls notikums, ja padomā, cik daudzi tajā brīvprātīgi piedalās, to rada un veido: draudžu brīvprātīgie, garīdznieki, mūziķi, kori, informatīvie atbalstītāji, uzņēmumi, kuri ziedojuši afišu druku un citas nepieciešamas lietas. Ļoti nozīmīgs ir bijis pašvaldību atbalsts, tūrisma informācijas centru atbalsts, arī iedrošinošs pamudinājums baznīcām piedalīties. Mūsu komandā ceram, ka tas turpināsies, ka turpinājums būs akcija „Apceļosim baznīcas": jūnija pirmajā sestdienā dievnami Latvijas pilsētās un laukos būtu atvērti, ikviens cilvēks būs aicināts doties ceļā, iepazīt Latvijas sakrālā mantojuma skaistumu.
– Kādi iespaidi un vērtības veidojušas pašu?
– Vislielākā pateicība manai ģimenei, draugiem un cilvēkiem, kuri ir bijuši līdzās ar savu ticību un stiprinošo klātbūtni! Mani ir veidojuši bērnības iespaidi Atmodas laikā, vecāku un vecvecāku personību dziļā sirds mīlestība uz Latviju. Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas laiks attīstīja dziņu zināt un domāt. Paldies par „obligāto literatūru", ko izlasīju, vēstures stundām Ulmaņlaikā dzimušā skolotāja vadībā, mūzikas harmonijas uzdevumiem, kas trenēja smadzenes gluži kā algebra. Mūzikas akadēmijas studiju gadi ieveda ne tikai darbā Latvijas kultūras druvā, bet, pateicoties studiju biedriem, dāvāja dzīvē tik būtisko kristīgo ticību. Maģistra studiju gadi Latvijas Kultūras akadēmijā sagatavoja spēju apgūt jaunas jomas, un skaists vainagojums bija maģistra darba visaugstākais novērtējums. Politikā stiprinājumu dod Jāņa Čakstes un Francijas valstsvīra Robēra Šūmana, vienotās Eiropas tēva, dzīves liecības. Mūzika, kultūras iespaidi un dievkalpojums atjauno gara spēkus. Reizēm gaišākās domas apmeklē, kad braucu ar divriteni, iepazīstu Latvijas dabas, kultūras mantojuma un cilvēku radošā darba skaisto veikumu. Lai labais, patiesais un skaistais uzvar mūsu domās, darbos un dārgajā Tēvzemē Latvijā!
17.07.2020.