Saistībā ar 1. jūlijā publicēto rakstu „Karstajās dienās glāba peldvietas" laikrakstam „Stars" atrakstīja madonietis Gundars Auziņš, lai paustu savu, nedaudz pretēju, viedokli par situāciju saistībā ar peldvietām Madonas pusē.
„Izlasot minēto, liekas, ka mums Madonā un tuvākajā apkārtnē viss ar peldvietām ir kārtībā. Mani jau laiciņu urda gluži citas sajūtas.
Jau pagājušajā vasarā, izbraucot līkumu pa Igauniju un atgriežoties caur Viru, nolēmām tur nopeldēties. Biju ļoti pārsteigts gan par šīs nelielās pilsētiņas centrālā laukuma iekārtojumu, oriģinālajiem soliņu risinājumiem – iekarināti milzīgos metāla riteņos un pārvietojami – , gan par ne tikai sakārtoto, bet šajā gadījumā izbūvēto pludmali. Plati koka brusu soli divās pakāpēs terasē, ģērbtuves, platas laipas ezerā. Tika jaukta nost pārvietojamā estrādīte, acīmredzot pēc pludmales koncerta.
Tikpat patīkams pārsteigums sagaidīja Alūksnē, ap Alūksnes ezeru, – par to jau stāstīts mūsu pašu medijos (otrs tilts no salas, peldvietu izbūve, apgaismojums, estrāde).
Burtiski pirms pāris dienām sanāca pabūt Balvos. Atkal pārsteigums! Cik nu braucot paspēju saskatīt, iepretī plašajai, no apauguma tīrajai pludmalei ezerā pontonu konstrukcija ar atrakcijām bērniem, arī ezera pretējā krastā peldvietas ar ģērbtuvēm un soliņiem.
Iestājoties karstajam laikam, arī es meklēju iespējas nopeldēties, atpūsties pie ūdens. Diemžēl jāsaka – meklēju. Bieži izmantoju peldvietu Sarkaņos. Paldies Sarkaņu pašvaldībai, kura to pērn ierīkoja. Pie Rāceņu ezera vienīgā iekārtotā vieta ir pie skolas, un tur vienmēr ir biezs no peldētgribētājiem, par pavārtīšanos ezermalā vai pabraukāšanos ar SUP dēli nemaz nav ko domāt. Ir otra vieta pretējā krastā, to kādreiz sauca „Pie priedes". Arī tajā ir daudz peldētāju, kas atbraukuši ar savu transportu. Vecā peldvieta pie bijušās glābšanas stacijas – nolaista un aizaugusi. Tās visvairāk žēl, jo „senāki" madonieši atceras, kā tur viss bija iekārtots agrāk – izbūvētas platformas un laipas ar četriem 25 metru celiņiem peldēšanai, 3 un 5 metru tramplīni lecīgākajiem atpūtniekiem, nožogota seklāka peldvieta bērniem, par autobusa maršrutu uz peldvietu, uzkodu, limonādes, saldējuma kiosku un glābēju uzraudzību nemaz nerunājot…
Kad nu šīs trīs vietas īsti neapmierina, – uz karjeru! Plaša teritorija, gara, neapaugusi krasta līnija… kādu vietiņu atradīšu. Vēl pirms pāris gadiem šī krasta līnija tiešām bija neaizaugusi, bet tagad… Biju ļoti pārsteigts, cik strauji karjerezers aizaudzis. Iespraucoties pa šauru taciņu ūdenī, nopeldēties var, bet sevišķi patīkami nav. Stipras bažas raisa arī putnu kolonija uz salas. Jau pirms 6-7 gadiem, aizpeldot uz to, piekrastes joslas seklumā bija jābrien pa 30-40 cm biezu, dzeltenzaļganu dūņu (izšķīdušu putnu mēslu?) slāni. Bija dienas, kad peldot bija jūtama smaka. Tāpēc karjerā peldējos reti. Cik bieži un vai pa visu perimetru tiek kontrolēta ūdens kvalitāte karjerā? Pabraucu paskatīties, kas notiek iekārtotajā peldvietā. Jāteic „iekārtojums" pavājš. Noplanēts laukums? Nolīdzināts kāds stāvāks krasts? Tālākais gals ir sekls, un jau tagad šur tur virs ūdens parādās ūdenszāles. Vai šie iekārtošanas darbi būs lietderīgi, ja pēc pāris gadiem izrādīsies, ka ūdens ir bīstams peldētājiem?
Diemžēl pēc visa augstāk minētā mans lokālpatriotisms šajā jomā ir pieplacis.
Būtu interesanti palasīt „Starā" arī par minētā Rāceņu ezera krastu piederību un iespējām tās kādam uzņēmīgam cilvēkam attīstīt kvalitatīvai atpūtai. Tāpat arī par Salu ezera krastu attīrīšanas, labiekārtošanas iespējām, pašvaldības piedāvājumiem tā apgūšanai," šādas pārdomas raksta un jautājumus uzdod madonietis G. Auziņš.
Saistībā ar karjera ezeru jāatgādina jau iepriekš laikrakstā „Stars" rakstītais, ko paudis Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris. Līdz pat šim gadam karjera ezera teritorija bija „Latvijas Valsts mežu" īpašumā, attiecīgi pašvaldība svešā īpašumā lielus labiekārtošanas darbus veikt nevarēja. Tomēr šogad ir uzsākts process, lai šī teritorija tiktu pārņemta pašvaldības īpašumā, un jau šajā peldsezonā tika izpļauta zāle divos karjera ezera ielokos, nolīdzinot arī krasta malu, lai atvieglotu ieiešanu ezerā. Ir arī nolīdzināts plašs laukums vietā gar Bērza ielu, uz tā saucamā 3. ceha pusi, lai tur varētu izveidot aktīvās atpūtas vietas ar stacionāriem griliem. Pavisam drīz plānots iepirkt un izlikt pie ezera jaunas ģērbtuves, soliņus un zviļņus; paredzēts labiekārtot arī volejbola laukumu, turklāt, kā vēsta Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, šie ir tikai pirmie soļi – pašvaldība šo teritoriju vēlas attīstīt ilgtermiņā, lai karjera ezers izveidotos par tūrisma galamērķi un vienu no Madonas attīstības simboliem. Savukārt par ūdens kvalitāti, kā tika informējis Guntis Ķeveris, peldētāji var neuztraukties – ik gadu tiek veiktas BIOR ūdens analīzes un ik gadu tās izrādījušās normas robežās, piesārņojums nav konstatēts. Šā gada analīžu rezultāti vēl tiek gaidīti, bet pagaidām neesot iemesla uzskatīt, ka situācija varētu būt strauji mainījusies.
Saistībā ar Salas ezeru Madonas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Āris Vilšķērsts skaidroja, ka problēma līdzīga kā līdz šim ar karjera ezeru – zemesgabali šai teritorijā, ezera tuvumā, nepieder pašvaldībai.
– Ja karjera ezerā mums ir palicis vien pārkāpt astei, lai teritorija skaitītos pašvaldības, Salas ezera teritorija pieder vairākiem privātiem īpašniekiem. Protams, tauvas zona ir jāievēro, tie ir 8 metri, kur cilvēkiem jāļauj pārvietoties, bet nekādus darbus veikt svešā īpašumā nedrīkstam, līdz ar to nekādas aktivitātes tur nav plānotas, – informēja ?ris Vil???rstsĀris Vilšķērsts.
Tāda pati situācija arī Rāceņu ezerā, peldvietā pie bijušās glābšanas stacijas. Tomēr, kā laikraksts „Stars" noskaidroja no Aronas un Lazdonas pagasta pārvalžu vadītāja Reiņa Silupa, ir uzsāktas sarunas ar īpašnieku par iespējamu pagasta peldvietas teritorijas paplašināšanu.
– Pagastam ir maz teritorijas pie Rāceņu ezera, tostarp arī vietā, kas atrodas pie bijušās glābšanas stacijas. Taču šobrīd tiek strādāts, lai paplašinātu esošās peldvietas lielumu; tas būtu iespējams, ja īpašnieks sadalītu zemes īpašumu vairākos un kādu atpārdotu vai nodotu lietošanā pagastam. Tad mēs labprāt attīstītu un labiekārtot šo iedzīvotāju iecienīto peldvietu, tāpat arī pietrūkst vietas automašīnu novietošanai. Tomēr jāuzsver, ka viss ir atkarīgs no īpašnieka lēmuma; sarunas vēl tikai notiek, – atklāja Reinis Silups.
14.07.2020.