1993. gadā, pēc viesošanās Jurjānu dzimtas novadā Ērgļos, Amerikā mītošais latvietis Ojārs Jurjāns (1922-2006) sakārtoja un papildināja Jurjānu dzimtas vēstures materiālus un apkopoja tos brošūras veidā. Grāmata „Ērgļu pagasta Jurjānu dzimtas ciltskoks" iznāca 1998. gadā, autors to uzdāvināja brāļu Jurjānu muzeja „Meņģeļi" toreizējai vadītājai Inesei Mailītei.
Kad aprīļa sākumā viesojāmies Amerikā, jaukus un ietilpīgus mirkļus pavadījām kopā ar Ojāra Jurjāna sievu Regīnu, meitu Gundegu un dēlu Juri. Juris ir atomfiziķis, pirms pensionēšanās strādāja Princetonas universitātē pie valdības projekta; Gundega ir skolotāja.
– Tētis pēdējo reizi Latvijā ciemojās 2004. gadā, iepriekšējos Dziesmu svētkos, – atcerējās Juris Balodis. – Viņam bija muzikālā izglītība, bija spēlējis pirmo vijoli Rīgas tehnikuma simfoniskajā orķestrī. Kad sākās karš, viss izjuka. Tētim bija absolūtā dzirde un plašas zināšanas mūzikas jomā. Klausoties klasisko radio, viņš vienmēr varēja pateikt tur spēlētos gabalus. Mocarts bija OK, bet tēta lielākais komponists, ko turēja cieņā, bija Bahs. Johans Sebastiāns Bahs bija pāri visam, un arī es no mazām dienām spēlēju Baha fūgas.
Latviešu atdusas vieta
Ojārs Jurjāns apbedīts Filadelfijas pievārtē, milzīgā kapsētā, kur atsevišķā vietā (pie baltiem bērziem) atdusas latvieši.
– Par kapa vietu bija jāmaksā, – pastāstīja piederīgie. – Kad to pirka, maksa bija salīdzinoši lēta – 500 dolāru, tagad cena būtu augstāka – vismaz 2 tūkstoši dolāru.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 26.04.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto