Starp garajiem svētkiem, 22. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits, neraugoties uz 46 pašvaldību vadītāju iebildumiem, kurus viņi pauda Valsts prezidentam adresētajā atklātajā vēstulē, tomēr izsludināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021. gada teju trīskārtīgi samazināt pašvaldību skaitu, proti – 119 pašvaldību vietā izveidot 42.
Pirms tam piektdien, 19. jūnijā, notikušajā preses konferencē Valsts prezidents norādīja, ka Saeima būtiski ir uzlabojusi sākotnējo reformas piedāvājumu, paredzot stiprināt vietējo kopienu kultūrvēsturisko identitāti un nodrošināt, ka vietējām kopienām būs sava demokrātiski vēlēta pārstāvniecība pagastu un mazpilsētu līmenī. Viņa ieskatā, reforma ir nepieciešama, lai varētu uzlabot pašvaldību jaudu, panāktu, ka iedzīvotāji saņem kvalitatīvus un vienmērīgus pakalpojumus.
Likums tika izsludināts pirmdien oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā. Valsts prezidents savā oficiālajā paziņojumā norāda, ka patlaban visas sabiedrības kopējās ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt savlaicīgu pieņemtā likuma spēkā stāšanos, lai varētu tikt turpināta sagatavošanās sekmīgai administratīvi teritoriālajai reformai. Vienlaikus gan E. Levits atzīst, ka gadījumā, ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu.
"Likumā noteiktās administratīvās teritorijas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem," uzsver Valsts prezidents.
Viņš īpaši pievērsās Varak-ļānu novadam, ko, pretēji iepriekš Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemtajam, Saeima nolēma iekļaut Rēzeknes novadā. „Ja Saeimas vairākuma trešā lasījuma lēmums par esošā Varakļānu novada turpmāko likteni, kas pieņemts pretēji izsvērtam un rūpīgi apspriestam atbildīgās komisijas atzinumam, vietējai kopienai Varakļānu novadā tomēr nav pieņemams, likumdevējam būtu jābūt gatavam šo jautājumu atkārtoti apspriest potenciālu likuma grozījumu ceļā," skaidro Valsts prezidents.
Tikmēr vakar Varakļānu novada domes sēdē ar astoņām balsīm „par", vienam deputātam „atturoties", deputāti nolēma griezties Satversmes tiesā attiecībā uz lēmumu Varakļānu novadu pievienot Rēzeknes novadam, nevis Madonas novadam, kā to aptaujā bija pauduši vairums (84,28%) Varakļānu iedzīvotāju, kuri piedalījās aptaujā.
26.06.2020.