1986. gadā izcilajam Lielbritānijas arhitektam Piteram Kukam dzima ideja – izaudzēt … krēslu, un viņš sāka apgūt pilnīgi jaunu dizaina tehniku, ar speciāliem paņēmieniem augam piedodot vēlamo formu. Izrādījās – izaudzēt var visu: savdabīgas formas krēslu, dekoratīvus interjera priekšmetus, dārza skulptūras. Parasti viņš izmanto dārza plūmes, bet der arī citi koki. Dažreiz gatavs krēsls vai galds turpina augt, bet parasti tos nozāģē, lai varētu izlietot kā interjera priekšmetu.
Mūsdienu cilvēkiem vairs nav visu dienu jāstaigā aiz arkla vai jākaļ pie laktas, un mēs 50-70% mūža pavadām sēžot – pie datora darbā vai mājās, citās darbavietās, transportā, ieturot maltītes, baudot koncertu, vērojot sporta sacensības, skatoties TV vai arī vienkārši atpūšoties parkā uz soliņa. Mūsu tālie senči sēdēja vai nu vienkārši uz zemes, vai arī uz akmeņiem un koka bluķiem, bet jau vēlajā dzelzs laikmetā viņi sāka lietot kaut ko līdzīgu triju vai četru kāju ķebļiem.
Pirmie īstie četru kāju sēdekļi dzima Ēģiptē pirms 5000 gadu, faraoniem tie bija grezni, ar atzveltni muguras atbalstīšanai, vēlāk arī roku balstiem – faktiski troņi. Arī viduslaikos tronis vai vismaz grezns krēsls bija varas simbols, tajos sēdēja ķeizari, karaļi, bīskapi, citi augstākie baznīckungi, pārējiem bija paredzēti soli. Pamazām krēsli zaudēja savu statusa simbola lomu un kļuva par priekšmetu ikdienas lietošanai, bet sākumā vēl bija pieejami tikai elitārajam mazākumam.
Ar XVI gs. tie ienāca pilsoņu mājokļos, kur gan bija paredzēti tikai mājastēvam un izcilākajiem viesiem. Baroka laikmetā tie kļuva greznāki, ieguva polsterējumus sēdekļos, atzveltnēs, roku balstos. Tie kļuva par izplatītu mēbeli, bet līdz XIX gs. sākumam tomēr bija labklājības un varas demonstrējums. Ejot laikam, mainījās mode, arī krēslu dizains. Tā slavenais mēbeļnieks Tomass Čipendeils ap 1745. gadu krēslu atzveltnēs sāka veidot caurumus, padarot mēbeli vieglāku. Ap 1850. gadu vācu-austriešu mēbeļnieks Mihaels Thonets sāka krēslu ražošanā izmantot jaunu tehnoloģiju – karstos līmes tvaikos lieca dažu cm resnus alkšņus (vēlāk – arī citus kokus). Tā pilnīgi izmainīja krēslu dizainu un ļāva uzsākt rūpniecisku ražošanu. Thoneta krēsli bija populāri, 1859. gadā radītais „Krēsls Nr. 14" („Vīnes krēsls") pārspēja visus rekordus – tikai 1914.-1930. gados pārdeva vairāk kā 50 miljonu eksemplāru. Krēsli bija viegli, funkcionāli, estētiski un vienkārši – sešas koka detaļas, 10 skrūves un 2 uzgriežņi, tos piegādāja iesaiņotus kastē un salika uz vietas. Modernisma laikmeta ģeniālais arhitekts Le Korbuzjē par šo krēslu teica: „Vēl nekad nav radīts kaut kas ar elegantāku un labāku koncepciju, eksaktāku izpildījumu un piemērotāks lietošanai."
26.06.2020.