Pirms septiņiem mēnešiem – 2019. gada 29. novembrī – oficiāli tika atklāta atjaunotā Stāmerienas pils. Apceļojot Latvijas skaistākās vietas, pili apmeklēju pirms kādas nedēļas.
Ilgi bija gaidīts, līdz pelēkā un noplukusī pils āriene atgūtu savu spožumu.
Novada pašvaldības īpašumā
Grezna, bet ļoti sliktā stāvoklī – tā vēl pirms trim gadiem ikviena apmeklētāja acīm atklājās Stāmerienas pils. Tikai tad, kad pēc vairāku gadu ilgas tiesāšanās Gulbenes novada pašvaldība beidzot bija atkal kļuvusi par pils apsaimniekotāju, tas ļāva sākt īstenot sen loloto sapni par vietas atjaunošanu. Tagad pēc intensīvā būvniecības procesa Stāmerienas pils ir pieejama apmeklētājiem un vakara stundās apskatāma arī izgaismotā – prožektoru – gaismā.
Restaurācijas darbu gaitā atjaunota pils fasāde, jumts un logi, kā arī izveidota multimediāla ekspozīcija par Volfu dzimtu un lielformāta fotoizstāde par pils vēsturi.
Brīnišķīga apkārtne
Graciozā pils celta ļoti skaistā apvidū pie diviem – Stāmerienas un Pogas – ezeriem. Pils sākotnējo celtniecību var datēt ar 19. gadsimta sākumu, jo zināms, ka 1822. gadā tā bijusi mūra ēka ar dakstiņu jumta segumu. Vēlākajos gados pils vairākkārt pārbūvēta un paplašināta. Šo darbu rezultātā Stāmerienas pils kļuva par vienu no spožākajiem franču neorenesanses paraugiem Latvijas muižu vidū.
Atskats vēsturē
Stāmerienas pils pirmais īpašnieks bija barons Johans Gotlībs fon Volfs. Pils celta historisma stilā 19. gadsimta pirmajā pusē. 1905. gada revolūcijā pils nodedzināta, un to atjaunoja ar jūgendstila iezīmēm.
Stāmerienas pils sākotnēji celta Tjūdoru neogotikas formās – ar asimetriski novietotu kvadrātisku torni un lieliem smailloka formas logiem. 19. gadsimta 70.-80. gados pils pārbūvēta franču neorenesanses stilā ar stāviem jumtiem un augstām torņu smailēm.
Pēc izdedzināšanas 1905. gada revolūcijas laikā pils atjaunota, un jau tā stilistiski raibās fasādes bagātinātas ar neoklasicisma garā celtu verandu un pergolu, kā arī jūgendstilā veidotām maskām. Arī šobrīd pilī skatāmie eklektiskie interjeri ir veidoti pēc 1905. gada.
Padomju laika vaibsti
1945. gadā pilī tika ierīkots lauksaimniecības tehnikums, no 1964. līdz 1992. gadam Stāmerienas muižas pilī atradās padomju saimniecības kantoris un ciema (vēlāk pagasta) padome. 2001. gadā tika uzsākta pils restaurācija, tomēr muižas pils atjaunošanu kavēja ilgstošs juridisks strīds starp tās nomnieku Andreju Vīcupu un Gulbenes novada (iepriekš Stāmerienas pagasta) pašvaldību. Pēc tiesvedības 2016. gadā par pils apsaimniekotāju kļuva Gulbenes novada pašvaldība.
Ainavu parks ved dabā
Šobrīd Stāmerienas pilī darbojas tūrisma informācijas centrs „Stāmeriena", tiek piedāvātas ekskursijas pa pili gida pavadībā. Ja brauciens iegadās vakarpusē jau pēc informācijas centra darba laika, ieguvumu tāpat ir vairāk nekā zaudējumu.
Ap pili izveidots ainavu parks, kas iekārtots pēc tā sauktā vēdekļveida principa. Parks kļuvis par iecienītu pastaigu vietu, un to varu ieteikt ikvienam. No pils gar ezera austrumu pusi ved taka, kas sniedz informāciju par muižas teritoriju un pils vēsturi. Apkārtnē saglabājušās vairākas muižas apbūves ēkas – kalēja dzīvojamā māja ar smēdi, zirgu stallis, ratnīca un kučiera dzīvoklis, kalpu māja, meldera māja, klēts.
Multimediāla ekspozīcija
Ar tumsā izgaismotu pils fasādi un krāšņu multimediālu ekspozīciju par baronu fon Volfu dzimtu, kuriem reiz piederēja skaistā Stāmerienas pils, var iepazīties nakts stundās. Šobrīd, kad Stāmerienas pils atguvusi savu spožumu – ir atjaunota tās fasāde un jumts, uz pils ziemeļu sienas vakarā pulksten 23 un 24 skatāma multimediāla ekspozīcija par muižas un baronu fon Volfu dzimtas vēsturi. Pēc Stāmerienas pils atjaunošanas darbiem tās galvenajā tornī atgriezies vēja rādītājs. Pēc atjaunošanas tajā ievietota kapsula nākamajām paaudzēm.
Vai zini (varbūt mini), cik pilij ir torņu un tornīšu? Labāk gan dodies tos saskaitīt! Noteikti aplūko arī Mīlestības ozolus pils parkā, kas joprojām glabā muižas dārznieka un barona meitas mīlestības stāstu.
Vērts pieminēt, ka 1930. gados Stāmerienas pilī vairākas reizes uzturējās itāliešu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza, grāmatas „Gepards" autors. Rakstniekam bija cieša saistība ar Latviju – Lampedūza bija precējies ar Stāmerienas baronesi Aleksandru fon Volfu, ģimenes lokā sauktu par Lisiju. „Gepards" daļēji ir autobiogrāfisks romāns par kādreiz tik dižo dzimtu gadsimtu mijā. Pamazām gan sensenās vērtības strauji nomainās pret citām, un pa varas gaiteņiem soļo jauni ļaudis… Itāļu režisors Lukīno Viskonti pēc grāmatas motīviem uzņēmis arī lielisku filmu „Gepards".
Nākotnes darbi
Kā atzīst vietējie cilvēki, Stāmerienas pils tagad ir ārēji gatava un stipra izturēt nākamos 100 un 200 gadus. Tomēr pašvaldībai jāsakoncentrē spēki un enerģija, jāmeklē finanšu resursi, lai varētu pili restaurēt arī iekšēji. Šobrīd nav zināms, kad varētu sākt īstenoties sapnis par iekštelpu atjaunošanu. Toties ekskursiju pilī un tās parkā interesenti var papildināt ar Stāmerienas Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcas apskati. Baznīca celta no 1902. līdz 1904. gadam, un to vainago četri sīpolveida kupoli un slaids zvanu tornis virs galvenās ieejas. Krāšņā dievnama celšanu sekmēja barona Johana Gotlība fon Volfa pareizticīgā sieva Sofija, dzimusi Potjomkina. Kalnu kristāli, kas, saules apspīdēti, mirdz baznīcas torņu krustos, ir baronu Borisa un Paula Volfu dāvana. Nu jau labu laiku baznīca ir atjaunota tās agrākajā spožumā.
12.06.2020.