Ārkārtas situācija ieviesusi lielas korekcijas tūrisma un atpūtas jomā, taču katram mākonim ir zelta maliņa – izceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudziem ļāvuši palūkoties tepat apkārt un ieraudzīt mūsu vietējās bagātības, mazā lauku tūrisma sniegtās iespējas, vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni. Tā secina arī LAUMA ZIEDIŅA, kas ar vīru Edgaru Toču, bērniem Emīlu un Elzu vēl šajā nedēļas nogalē dzīvo Madonā un apceļo Edgara dzimto pusi.
– Tā kā vīrs ir no Madonas novada un šis „Covid-19" laiks ir ieviesis ļoti lielas korekcijas viņa darbā, attiecīgi šobrīd sportista sezona ir atcelta, nenotiek sacensības, Madonas puse ir tā, kur viņš vienmēr priecājas atgriezties. Atlidojot no Ēģiptes (kur Edgars Točs trenējās pludmales volejbolā. – Aut.) un izturot pašizolācijas laiku, uzreiz pakojām mantas, lai dotos uz Madonu. Edgaram Smeceres sils, kur šīs nedēļas dzīvojamies, ir lieliska iespēja, lai turpinātu trenēties, bet arī mums kā ģimenei ar bērniem – vienkārši fantastiski! Te ir, ko darīt, visām paaudzēm – var nūjot, slēpot, rollerot, braukt ar BMX. Arī mazā Elza, kam ir 1 gads, iet vienkārši smiltīs ar grābekli spēlēties, lasīt čiekurus. Te viss ir 5-10 minūšu brauciena vai maksimums pusstundas gājiena kājām attālumā. To ļoti izbaudām, jo laiku var izmantot lietderīgāk, kopā ar ģimeni, nevis stāvēt sastrēgumos, – vērtē Lauma.
Lauma pati ir no Jēkabpils, taču Edgara ģimene, arī kopēji draugi ir Madonas pusē. Saprotot, ka „Covid-19" laikā nebūtu pareizi dzīvot pie vecākiem, viņi nolēmuši īrēt „Smeceres sila" mājiņu, kas šķitis veiksmīgi arī no sadzīviskā viedokļa, atklāj Lauma Ziediņa: – Bērniem tomēr ir savi niķi un stiķi, ikdienas rutīna, tādēļ izlēmām tā, lai būtu vieglāk visiem. Turklāt Edgaram Smeceres silā uzreiz aiz durvīm ir visas trenēšanās iespējas. Viņš skrien, brauc ar velosipēdu, te ir arī volejbola laukums, tāpat brauc uz Madonas svaru zāli. Mēs ar Emīlu un Elzu arī turamies līdzi un dzīvojam tik aktīvi, kā laikam vēl nekad iepriekš. Kad piecelies un pa logu redzi tādus dabasskatus, vienkārši gribas iet ārā, nevis sēdēt istabā.
Viņa novērtē, ka šīs nedēļas tā bijusi ekstra – Emīlu (4 gadi) izlaist pie „Smeceres sila" sporta bāzes mājiņas dzīvoties, braukt ar velosipēdu – un pa logu vērot. Rīgā, kur ģimene dzīvo ikdienā, tādas iespējas nav. Tāpat arī lauku burvībai piemīt rāmāks dienas ritms, miers un klusums, iespēja ar ģimeni doties uz apskates vietām, kur nav cilvēku pūļu.
– Izmantojam izdevību apbraukāt tuvējās vietas. Pabijām Mētrienas pusē, kur patika meži, dzirnavas; fantastisku vietu atklājām pie Lubāna ezera, apmeklējām Lubāna mitrāja informācijas centru. Šodien (vakar. – Aut.) brauksim uz Kalsnavas arborētumu, kamēr tur viss ir ziedos. Esam bijuši arī Cesvaines pils parkā, kur bija ļoti skaisti.
Satiekamies ar saviem draugiem, kurus ikdienā varējām apciemot varbūt divas reizes gadā Edgara darba specifikas dēļ. Kopīgi braucam ar velosipēdiem, dodamies ratu pastaigās. Arī viņi atzīst, ka paši nenovērtējam to, kas mums ir. Atbraucot uz Smeceres silu kopā ar bērniem, draugi arī bija pārsteigti, cik te ir lieliski. Nezinu, kāpēc cilvēki to nezina vai neizmanto; protams, ir pa kādam, kas izmanto sniegtās aktīvās atpūtas iespējas. Lai tas notiktu vairāk un plašāk, iespējams, ir kaut kā jāiekustina, ar kādiem mārketinga pasākumiem varbūt. Ne visās vietās ir tāda daba un atpūtas iespējas, tas jānovērtē – tikai ej un dari! Šo laiku un atpūtu Madonā saucam par mazo sanatoriju sev. Tā ir bijusi bauda dvēselei, – atzīst Lauma.
Nu jau nedēļas nogalē Lauma ar ģimeni dosies atpakaļ uz mājām Rīgas pusē, jo Edgaram sāksies treniņi Jūrmalā, tā kā no 1. jūnija profesionālajiem sportistiem ir atļauts trenēties bez distancēšanās. Pēc Smeceres silā pavadītā laika viņam esot radies sapnis un iecere sarīkot kādu nometni šeit, jo infrastruktūra tam esot ļoti piemērota un attīstīta.
Raugoties uz gaidāmo vasaru, Lauma Ziediņa dalījās pārdomās: – Pats „Covid-19" laiks, es ceru, Latvijas tūrismam būs ļoti liels pluss. Kad plānojām tālāk, lai kaut kur dotos pa Latviju, sapratām, ka tieši uz brīvdienām paļauties nevar. Ļoti daudz kas jau ir rezervēts; booking vai airbnb atrast kādas brīvas naktsmājas jau kļūst pagrūti. Lielajiem viesu namiem apmeklētāju skaita ierobežojuma dēļ varbūt klājas grūtāk, bet mazajiem, kā sacīt, šis „Covid-19" ir laime nelaimē.
Ar draugiem arī spriedām – bēdīgi, ka Madonai tūlīt pilsētas svētki, nenotiks ierastie pasākumi, balles. Toties no mana skatpunkta – ja viss būtu, kā iepriekš, mēs nemaz nebūtu varējuši uz Madonu atbraukt. Man šķiet, ka cilvēki pavada un pavadīs vairāk laika kopā ar ģimenēm, jo iepriekš daudziem svarīgāk bija darbs, vāveres ritenis. Arī mēs varēsim apceļot tepat Latviju, nebūs nekur tālu jābrauc uz ārzemēm – tas ir pluss, ko varam sev paņemt.
29.05.2020.