Madonas dzīvnieku aizsardzības biedrības patversmē Praulienas pagasta „Lūšos" pašlaik sakarā ar „Covid-19" izplatību ir klusāks laiks. Cilvēki iegriežas retāk. Par dzīvniekiem rūpi tur biedrības vadītājs Mirko Hēnišs. Viņš arī sagaida un viesmīlīgi izrāda savu saimniecību.
Lielāko jautrību šobrīd šeit sagādā 3,5 gadus vecie suņuki Punktiņa un Komats, kuri ir paši mīļuma iemiesojumi un gaida savus jaunos saimniekus, kam varētu dāvāt savu mīlestību. Biedrības vadītājs Mirko Hēnišs gan saka, ka esot kāda nianse – abi ir nedalāma komanda, jo izšķirti viens no otra ļoti skumstot. – Mēs vēlētos atrast suņiem jauku ģimeni, kas dzīvo laukos un kur ir pietiekami daudz vietas, kur suņi var brīvi pārvietoties un pavadīt laiku kopā ar jaunajiem īpašniekiem. Šosejai vai noslogotam ceļam nevajadzētu atrasties tuvumā, jo Komats automašīnas uzskata par rotaļu biedriem, – tā par abiem draugiem stāsta Mirko. Bet turpat blakus voljērā dauzīties vēlas gaiši brūnais, apmēram gadu vecais Lācis. – Lācis meklē ģimeni, kurā jau ir suns, kurš gaida aktīvu rotaļu biedru. Viņš ir ārkārtīgi draudzīgs pret cilvēkiem un citiem līdzcilvēkiem. Savu līdzšinējo dzīvi ir pavadījis pie ķēdes un bija tur pilnīgi nomākts un pakļauts. Mūsu patversmē viņš ir atvērts un klausa komandām. Mēs vēlam viņam laimīgu, brīvu dzīvi laukos, kur viņš var dzīvot ar prieku un rotaļāties ar savu jauno ģimeni un jaunajiem dzīvnieku draugiem, nesēžot pie ķēdes, – novēl patversmes saimnieks.
Rūpes prasa arī trīs kaķi. Divi no viņiem šobrīd meklē mājas. – Boni ir dūmakaini melna, aptuveni gadu veca kaķenīte. Boni ļoti nelabprāt kontaktējas ar svešiniekiem. Bet, kad būsit ieguvis viņas uzticību, jums būs ļoti mierīga, pateicīga un mīlīga kaķene. Viņa izmanto kaķu tualeti un varētu dzīvot arī dzīvoklī ar slēgtu balkonu. Iespēju dzīvot laukos un brīvībā noteikti viņa izvēlētos kā pirmo. Mūsu dzīvnieku patversmē viņa šobrīd bez problēmām dzīvo kopā ar citu kaķi. Savukārt runčuks Titus ir melns, aptuveni gadu vecs. Titus ieradās pie mums ļoti sliktā stāvoklī. Viņš dzīvoja viens un pamests pagrabā. Mēs viņam esam snieguši medicīnisko aprūpi. Tagad, pēc dažām nedēļām, viņš ir kļuvis par glītu, jauku kaķi, kurš meklē jaunu ģimeni. Viņš ir ļoti mīlošs un meklē tuvību ar saviem cilvēkiem. Viņam patīk daudz ēst, bez problēmām izmanto kaķu tualeti. Viņam īstenībā nav vajadzīgi citi spēļu biedri, pietiek, ja jaunajam īpašniekam ir laiks viņu samīļot. Māja ar brīvas pastaigāšanās iespēju būtu ideāla vieta Titum. Bet varētu arī turēt dzīvoklī bez jebkādām problēmām, – stāsta Mirko Hēnišs.
Vaicāts, kādi šobrīd ir patversmes ritmi, Mirko atzīst, ka vīruss ietekmējis arī patversmes dzīvi: – Cilvēkiem bail no inficēšanās ar vīrusu, baidās braukt arī uz patversmi, taču mums šeit ir plašumi un nekādu vīrusu. Arī brīvprātīgo palīgu šajā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nav.
– Tuvākajās dienās ir plāns uzņemt vienu jaunu iemītnieku – aklu kaķēnu. Kā jau teikts biedrības nosaukumā, mēs nodarbojamies ar dzīvnieku aizsardzību. Biedrības mērķis ir palīdzēt dzīvniekiem, kuriem nav saimnieku, pieklīdušiem, atrastiem vai atsavinātiem, kā arī tiem dzīvniekiem, kurus to saimnieki veselības, finansiālu vai citu iemeslu dēļ nevar uzturēt. Nelaimē nonākušos dzīvniekus izmitinām, veicinām to atveseļošanos un nododam jaunu gādīgu saimnieku rokās jaunas dzīves uzsākšanai. Šis ir sociālais projekts, bet ne uzņēmējdarbība, – uzsver Mirko.
Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir aizsāktas sarunas ar Madonas novada pašvaldību par sadarbību nākotnē, taču „Covid-19" visu ir apstādinājis. Līdz ar to varētu patversmē izmitināt vairāk dzīvnieku, bet, protams, jāizrunā visas finansiālās nianses. Nepieciešams vairāk darbinieku. Viens no patversmes pamatnoteikumiem ir nepieļaut eitanāziju, kā tas notiek citās patversmēs. – Arī šis jautājums ir izrunāts – tā pieļaujama tikai ļoti smagos gadījumos. Biedrība dibināta 2014. gadā, darbojas jau sešus gadus, un šis ir viens no tās nosacījumiem. Šajā laikā patversmē ir uzņemti 130 suņi (no tiem tikai divi eitanizēti, jo dzīvnieki bija ar smagām veselības problēmām) un ap 90 kaķu.
Jautāts par patversmes finansējumu, biedrības vadītājs uzsver – tie ir ziedojumi un privātie ieguldījumi. Sākumā finansējums 80 procentu apmērā nācis no Vācijas, un tikai 20 procentu bijuši Latvijas ziedojumi. Tagad tas procentuāli ir mainījies uz pretējo pusi – 60 procentu ir Latvijas ziedojumi un 40 – no Vācijas. – Dzīvnieku aizsardzība Latvijā šo gadu laikā ir uzlabojusies. Protams, lielākā problēma ir finansējums, – atzīst Mirko.
Patversme „Lūšos" ar savu teicamo dzīvnieku labturības ievērošanu ir guvusi atpazīstamību visas Latvijas mērogā, uz šejieni brauc gan populārais raidījums „Ķepa uz sirds", gan žurnālisti, gan cilvēki, kuriem nepieciešams atbalsts tālākai dzīvnieku turēšanai, kad pašiem kaut kādu iemeslu dēļ tas vairs nav iespējams. Protams, šeit nonāk arī dzīves pabērni, kuri nevienam nav vajadzīgi. Bet Mirko ar asarām acīs atklāj ne vienu vien laimīgo stāstu, kad patversmes dzīvnieks ir ieguvis ne vien kārtīgu saimnieku, bet arī labu draugu. Regulāri informācija par patversmi parādās arī vācu presē. Tā kā patversmei ir arī sadarbība ar Vāciju, dažiem patversmes iemītniekiem ir atrastas mājas tur, bet patlaban ārkārtējās situācijas dēļ tā, protams, ir pārtraukta. Visi dzīvnieki ir potēti, čipoti, kam nepieciešams, ir izdarīta kastrācija vai sterilizācija, katram dzīvniekam ir Eiropas pase. Dzīvnieki tiek uzticēti kārtīgiem saimniekiem, kuri gatavi uzņemties atbildību un rūpēties par dzīvnieku. Ne velti dzīvnieku aizsardzības biedrībā jaunie saimnieki var dzīvniekus saņemt par adopcijas samaksu 20-35 eiro apmērā. Samaksa palīdz nodrošināt atbilstošus finansiālos priekšnoteikumus atbildīgai dzīvnieku turēšanai. Šī nodeva kavē dzīvnieku ļaunprātīgu izmantošanu, tai skaitā to izmantošanu pētījumos, – uzskata biedrības vadītājs.
Šobrīd „Madonas dzīvnieku aizsardzības biedrībā" ir vēl kāds patīkams jaunums. Ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma „Atbalsts LEADER vietējai attīstībai un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" apakšpasākuma „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju" aktivitātes „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas" līdzfinansēto projektu Nr. 19-05-AL23-A019.2202-000024 „Raidera ar aprīkojumu iegāde" tā ir iegādājusies lielisku raideru „Park Pro 740 IOX Stiga" ar pļaušanas iekārtu, piekabi un sniega lāpstu.
15.05.2020.